Kariņa valdībai padomus dod dažādas parazītorganizācijas

© Neatkarīgā

„Degvielu lielākoties patērē pārtikuši cilvēki,” kādā diskusijā pilnā nopietnībā klāsta eksperts Normunds Malnačs, skaidrodams, kāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kategoriski iestājas pret akcīzes samazināšanu degvielai. Viss pareizi: degvielas cena īsā laika posmā ir dubultojusies, bet patēriņš nav mazinājies, tātad – loģiski, visi degvielas lietotāji ir pārtikuši cilvēki! Tad kāpēc gan no viņiem nenoplēst divreiz lielāku naudiņu?!

Ieskatījos degvielas nodokļu samazināšanas vēsturē. Jau šā gada februārī līdzdalības portālā „manabalss.lv” tika savākti vairāk nekā 26 000 parakstu par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai. Paraksti tika iesniegti Saeimā. Trīs reizes drīkst minēt, kā lēma Saeima. 24. martā Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas priekšlikumu līdz 12% samazināt PVN degvielai.

Tāpat Saeima noraidīja priekšlikumu samazināt PVN koksnes kurināmā piegādēm, kā arī samazināt PVN pārtikas precēm - piena produktiem, maizei, gaļai, zivīm un olām.

Tādā garā varētu turpināt bezgalīgi ilgi. Atslēgas vārdi šiem Saeimas noraidījumiem ir „opozīcijas ierosinājums”. Vienvārdsakot, lai arī ko ierosinātu opozīcija, lai arī cik saprātīgi un uz Latvijas iedzīvotājiem pozitīvi vērsti būtu priekšlikumi, tos noraidīs, jo tos iesniegusi opozīcija. Dzelžaina loģika. Jo tā, redz, esot tradīcija. Jāteic, idiotiska tradīcija. Vēl idiotiskāka tāpēc, ka skaidrojuma tai nav, bet - ja ir, tad tukšas muldēšanas līmenī, apmēram tādā kā „degvielu lielākoties patērē pārtikuši cilvēki” un „tie ir populistiski priekšlikumi”.

Paturpināsim FDP eksperta loģisko ķēdīti. Pārtikai nodokļus nav mērķtiecīgi samazināt, jo ēd arī bagātnieki; apkurei nodokļus nav gudri samazināt, jo apkuri izmanto arī bagātie iedzīvotāji, kuriem turklāt ir nauda, par ko nopirkt siltās drēbes; elektroenerģijai arī nav vērts samazināt nodokļu slogu, jo bagātnieki kurina savus baseinus ar elektrību; par degvielu vispār nerunāsim, jo ar auto brauc tikai vietējie rokfelleri.

Vai Malnača kungam neiešaujas prātā elementāra doma, ka degvielas cena sadārdzina visus pārējos pakalpojumus un preces, tieši tāpat kā to visu sadārdzina arī elektroenerģijas cenu pārdabiskais kāpums, kas tādā pašā tempā palielina arī nodokļu slogu? Protams, tas ir efektīvs paņēmiens, kā papildināt izpluinīto valsts (mūsu) naudas maciņu (jo to piepildām mēs), tikai - kurā brīdī šis nemaņā paaugstināto maksājumu plūdums pārtrūks tāpēc, ka vienkārši vairs nebūs neviena, kurš maksā?

Ja FDP eksperti rūpīgāk papētītu degvielas patēriņa segmentu, tad uzzinātu, ka degvielu visvairāk izmanto komerctransports, un šis patēriņš izraisa preču un pakalpojumu lielo sadārdzinājumu, no kura cieš tieši iedzīvotāju zemāk atalgotais slānis. Degvielas cenai dubultojoties, paaugstinās arī nodokļu ienākumi. Ja nodokļi tiek samazināti, valsts nevis zaudē, bet gan neiegūst plānotos nodokļus.

Un vēl. Malnača kungs acīmredzot nezina, ka privātā automašīna JAU SEN vairs nav luksuspriekšmets, bet gan ikdienas nepieciešamība. Vecāki, rūpēdamies par saviem bērniem, ved viņus uz skolu un ved atpakaļ, jo ne vienmēr var paļauties uz sabiedrisko transportu. Daudzviet laukos personiskais auto ir vienīgā iespēja pārvietoties, jo autobusiem nereti ir tieksme pāriet uz „vienreiz dienā” vai „divreiz nedēļā”. Turklāt Malnača kungs droši vien izbrīnīsies, uzzinot, ka Latvijas lielais vairums autoīpašnieku nebraukā ar pēdējā „spieduma” meibahiem vai pieclitrīgiem džipiem, bet gan ar ekonomiskām automašīnām.

Bet ir lietas, uz ko tiešām varētu ietaupīt. Piemēram, uz dažādām valsts dāsni apmaksātām padomēm. Viena no tādām noteikti ir šī Fiskālās disciplīnas padome. Tās mājaslapā uzzinām, ka FDP ir „neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību”.

Tā „uzrauga Fiskālās disciplīnas likuma noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā”. Nuja, speciālā uzraudzība pār speciālo kontroli. Vai otrādi.

Būtu lietderīgi, ja šo FDP uzraudzītu un kontrolētu vēl kāda cita parazītorganizācija, kurā sildītos „eksperti” ar augstām algām, kuras - kā jau ierasts - apmaksātu nodokļu maksātāji. Tas ir - mēs. Redzot, kādi personāži veido šīs uzpūstās padomes, nenākas brīnīties par to, ka valdības lēmumi, kas balstās uz šo iestāžu „ekspertu” viedajiem skaidrojumiem, kļūst arvien, hmm, neizprotamāki.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.