Vai prezidents Levits maijā rosinās atlaist Saeimu?

Pavasarī redzot, ka negūs balsis pārvēlēšanai uz otro termiņu, Valsts prezidentam Egilam Levitam priekšā liels izaicinājums – sodīt vai nesodīt Saeimas deputātus par Civilās savienības likuma negribēšanu ar Saeimas atlaišanas rosināšanu © Kaspars Krafts/F64

„Kārtējo reizi Saeimas Mandātu komisija noraidīja vairāk nekā 23 000 cilvēku iniciatīvas „Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību” jebkādu tālāku virzīšanu šī jautājuma skatīšanai pēc satura. Tas ir solis atpakaļ Latvijas tiesiskumā!” satraukusies ir Leila Rasima, Saeimas deputāte no „Progresīvajiem”.

Kas tad nu sāp visprogresīvākajiem no deputātiem? Kuras ģimenes nav aizsargātas? Svingeru, „zviedru”, mormoņu?

Protams, var jautāt: vai Saeimas deputāte Rasima nav pamanījusi, ka Satversmes tiesa savulaik pasludināja spriedumu, kas bija un joprojām ir pretrunā ar Satversmi? Bet tas laikam būtu pārāk sarežģīts un laikietilpīgs pasākums, lai izklāstītu Satversmi, kas ir augstāks „instruments” par jebkuru Satversmes tiesu.

Satversmē joprojām ir rakstīts, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Savukārt augšminētā tiesa, savā kompetencē (?) tulkojot Satversmi, atzina, ka atbilstoši tiesību normām ģimenes jēdziens aptver arī viendzimuma pārus, ja starp pāra attiecībās esošajām personām pastāv ciešas personiskas saites, kuru pamatā ir sapratne un cieņa.

Vai ne, ko? Ja divu puišu (vai divu meiteņu) pāris atzīst, ka viņu attiecību pamatā ir sapratne un cieņa, tad tā ir ģimene. Padomājam: ar ko mums katram ir laba sapratne? Ar suņiem un kaķiem? Ar tuvīnā veikala pārdevējām? Ar ko vēl?

Tā nu Civilās savienības likumprojekts tika par varītēm bīdīts cauri komisijām un Saeimas balsojumiem, līdz pagājušajā Saeimā „uzkārās” trešajā lasījumā. Šobrīd - pēc caurnešanas Mandātu komisijā - tas ir darba kārtībā Juridiskajā komisijā. „Ko teiks Juridiskā komisija? Tā virzīs šo likumprojektu uz Saeimas sēdi, jo komisijas locekļi nobalsos „par” šo virzību,” uzskata tiesību zinātņu doktors, profesors Ringolds Balodis. Visai ticams, ka no 11 Juridiskās komisijas locekļiem seši nobalsos par likumprojekta bīdīšanu uz Saeimu.

„Taču mana nojausma ir tāda, ka tiks rosināta Saeimas atlaišana, jo Civilās savienības likumu tā neatbalstīs,” uzskata Balodis, „nē, es pat esmu par to pārliecināts, ka tiks rosināta Saeimas atlaišana. Valsts prezidents izskatītos labāk, ja Saeimas atlaišanu viņš rosinātu tieši uz šī neatbalstītā likumprojekta pamata: tāpēc, ka Saeimai jāpilda Satversmes tiesas spriedums, šajā gadījumā - jāapstiprina Civilās savienības likums. Saeimas atlaišana izskatītos kā labs ordenis uz prezidenta mundiera. Bet patiesībā Saeimas atlaišanas rosināšana notiks tāpēc, ka Egilam Levitam nepietiek balsu viņa pārvēlēšanai uz otro termiņu. Domāju, ka rosināšana atlaist Saeimu notiks maijā.”

Rosināt, protams, var, bet pirms Saeimas atlaišanas jānotiek referendumam. „Pēc šīs ziemas tauta būs galēji neapmierināta ar tiem, kuri ir pie varas, tostarp - ar Saeimas deputātiem, tāpēc tauta ar prieku piedalīsies referendumā. Rosinot atlaist Saeimu, Levits izskatīsies pēc kārtīga „džeka”, kurš radikāli risina problēmas,” ironizē Ringolds Balodis. Protams, valstij ne ekonomiski, ne morāli tas nebūs nekas labs, bet tur, kur sākas politiskās spēlītes, prioritātes uzrodas pavisam citās jomās - ne jau valstiski ekonomiskajās vai, nedod dies, morālajās.

Saeimas atlaišanu var rosināt pilnīgi uz jebkura pamata. 2011. gadā Valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja atlaist Saeimu tāpēc, ka Saeima nenobalsoja par deputāta Aināra Šlesera kratīšanu. „Šobrīd atlaišanu var rosināt par jebko - kaut vai par to, ka kāds deputāts pateiks: Kariņš ir slikts premjerministrs. Bet šobrīd visizdevīgāk ir pateikt, ka Satversmes tiesas spriedums ir jāpilda, proti, jāpieņem Civilās savienības likums. Taču šis likums ir attiecīgo politisko spēku saruna ar savu elektorātu, nekas vairāk,” uzskata Ringolds Balodis.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.