Topošās dzejnieces Amandas Aizpurietes sacerējumi – uz izķeršanu

© Publicitātes foto

Patiesību sakot, šīs ziņas pamats nav skolnieces Amandas sacerējumi, bet gan tas, ka latviešu dzejniecei Amandai Aizpurietei ir pasniegta Vilenicas festivāla galvenā balva, un tas ir lielākais 2022. gada starptautiskais notikums latviešu literatūrā.

Pērnā gada nogalē Latvijas Rakstnieku savienībā (RS) pienāca oficiāls un ļoti smags sūtījums no Vilenicas Starptautiskā literatūras festivāla (Vilenica International Literary Festival) Slovēnijā. Tajā uz Latviju atceļoja iespaidīga izmēra Vilenicas karsta alas kristāls un diploms, beidzot pilnvērtīgi apstiprinot to, ka latviešu dzejniece Amanda Aizpuriete ir ieguvusi šī prestižā festivāla galveno balvu. Tas nenoliedzami ir lielākais latviešu literatūras starptautiskais panākums 2022. gadā. Šo ziņu „Neatkarīgās” rīcībā nodeva RS priekšsēdētājs Arno Jundze.

Prestižajā Vilenicas festivālā notiek daudzi literatūras un kultūras pasākumi - apaļā galda diskusijas, literārie lasījumi, mūsdienu literatūras un literāro izdevumu prezentācijas. Rīkotāji piesaista festivālam lielus līdzekļus, lai ik gadu vestu uz Slovēniju izcilus autorus no Eiropas un pārējās pasaules. Tajā liela uzmanība tiek pievērsta vārda brīvības un demokrātijas jautājumiem.

Kopš pirmā starptautiskā festivāla, kas norisinājās 1986. gadā, tā ikgadējā kulminācija ir Vilenicas Starptautiskās literārās balvas pasniegšana, ko Slovēnijas Rakstnieku asociācija saskaņā ar tās statūtiem piešķir par izciliem sasniegumiem literatūras vai eseju jomā.

Balvas ieguvēju izvēlas Vilenicas žūrija, savukārt oficiālā prezentācija notiek iespaidīgajā karsta alā, kas devusi nosaukumu gan balvai, gan festivālam. Festivālā tiek pasniegtas vēl vairākas balvas jauniem talantiem, tomēr Amanda pievienojusies elitāram 36 ekstra klases autoru klubam, kam tagad pieder Vilenicas galvenā godalga.

Publicitātes foto

Pirms Amandas Aizpurietes šo balvu saņēmuši izcili autori: Toms Venclova, Pēters Esterhazi, Milans Kundera, Jāns Kaplinskis, Olga Tokarčuka, Pēters Handke, Zbigņevs Herberts, Ādolfs Mušgs, Ana Blandiana, Dubravka Ugrešiča. Latviešu dzejniece, stāstot par savu panākumu, teica, ka jutusies bezgala pārsteigta un izbrīnīta par balvas piešķiršanu, jo nonākt vienā kompānijā ar Nobela, starptautiskās Bukera un citu prestižāko Eiropas prēmiju laureātiem bijis mulsinoši, bet ļoti pagodinoši.

Festivāls norisinājās pērn septembrī. Amanda Aizpuriete bija tā goda viesis. Festivāla balva tika atsūtīta uz Latvijas Rakstnieku savienību ar kurjeru, lai dzejniecei neradītu problēmas ar tās transportēšanu. Balva ir nodota dzejniecei.

Un šī balva ir godam nopelnīta. Domāju, ka jau kopš skolas laikiem tā ir pelnīta. Jo Amanda bija izcila literatūrā, viņas sacerējumi bija briljanti.

Lūk, neliela saruna ar Amandu Aizpurieti, manu mācību biedreni Jūrmalas 4. vidusskolā.

Vai tu atceries skolas laikus?

Ne visai. Tolaik nejutos komfortabli. Biju citāda.

Cik tad gadi pagājuši kopš skolas absolvēšanas?

Man ar to matemātiku tā sliktāk... Laikam kādi 50.

Bet ko atceries ar smaidu?

To, ka tirgoju sacerējumus.

Kā - tirgoji?

Reiz garajā starpbrīdī uz gaiteņa palodzes uzrakstīju trīs sacerējumus par tēmu - Raiņa „Uguns un nakts”.

Un par cik tad notirgoji?

Tas bija bārters: tie trīs klasesbiedri man uzrakstīja mājasdarbus matemātikā...

Ceru, ka „vaininieki” atceras šo brīnišķo sadarbību, jo toreiz viņi vēl nezināja, ka viņiem garadarbus raksta topošā latviešu dzejniece. Jau toreiz viņas sacerējumi bija uz izķeršanu, un tagad tas ir pierādīts fakts, saņemot Vilenicas balvu. Apsveicam!

Vairāk informācijas par Amandu Aizpurieti kā balvas laureāti un viņai veltītais laudatio angļu valodā atrodams šeit.

Vairāk informācijas par Vilenicas festivālu meklējiet šeit.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.