Mūsu kultministre Agnese Logina (PRO) sarūpējusi 1,2 miljonus eiro, lai pētītu, kā saliedēt un attīstīt pilsoniski aktīvu sabiedrību. Ļoti nozīmīgs pētījums. Tāpat “mūsu uzdevums ir palīdzēt patvēruma meklētājiem orientēties Latvijas tiesību sistēmā, kā arī sniegt tiem praktisku atbalstu” – tam Kultministrija paredzējusi 2,6 miljonus eiro. Savukārt nauda nav atradusies nedz filmai par latviešu leģionāriem, nedz Purvīša muzejam, nedz dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem.
Pavasarī jau bija gatavs scenārijs filmai par latviešu leģiona 19. divīzijas izlūkbataljona komandieri Ernestu Laumani. Daudzu cilvēku liecībās Laumanis redzams kā drosmīgs cīnītājs pret krievu armiju, kā izcils vadonis kaujas laukā. Vēlāk viņš kļuva par autoritāti brīvības cīnītājam Gunāram Astram. Filmas autori, rūpīgi strādājot ar arhīvu materiāliem, veidojuši scenāriju, kas būs vēsturiski precīzs.
Filmas režisors Normunds Pucis uzzināja, ka ap Laumani pulcējās jaunie disidenti, un Laumanis stāstīja, ka šī sistēma agri vai vēlu sabruks un tam jābūt tam gataviem. Iespējams, ka vārdus, ko Gunārs Astra teica pēdējā tiesas sēdē - “šis laiks paies kā ļauns murgs” - viņš savulaik dzirdējis no Laumaņa.
Viss skaisti. Daudzi gaidīja filmēšanas sākšanu, taču - kur nauda? Kādreiz bija tā dēvētās deputātu kvotas, ar kurām varēja finansēt daudz ko. Tagad tādu nav. Līdzīgā situācijā savulaik bija nonākusi Dzintara Dreiberga filma “Dvēseļu putenis”, un “cepšanās” par to, ka filmas finansējums neiet caur Nacionālā kino centra organizētu konkursu, bija skaļa un ilga. Taču pēc filmas pirmizrādes visi “cepēji” noklusa, jo rezultāts bija lielisks.
Šajā gadījumā tas viss izskatās mazliet citādi: divi projekti, kas neieguva atbalstu budžeta skatīšanas laikā, bija tieši Nacionālās apvienības (NA) atbalstīti - filma par Laumani un Purvīša muzejs. Klāt nācis arī iztrūkums dziesmu svētku kolektīvu vadītāju algām. Bet 2024. gadā Kultūras ministrijai būs iespējas papildus sadalīt mazliet vairāk nekā piecus miljonus eiro. Taču abi projekti un dziesmu svētku kolektīvu vadītāju algas acīmredzot ir pārāk “nacionālistiski” lielumi, un tas jaunajai kultministrei ir tabu.
Varbūt tikpat nacionālistiska būs filma par latviešu dziesmu svētkiem? Tā arī vēl nav gatava. Arī šai filmai nācās meklēt finansējumu ar strīdiem un skandāliem. Ja kādas filmas veidotājs vēlas dabūt finansējumu, apejot Nacionālo kino centru, tas faktiski ir neiespējami.
“Daudzi kultūras cilvēki drīzāk redz iespējamu akcentu uz Purvīša muzeju,” sarunā ar “Neatkarīgo” teic bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), “Vilhelms Purvītis daudzus gadus ir bijis nepelnīti aizmirsts. Un 2022. gada pavasarī atklātā Purvīša gleznu izstāde guva tik lielu atsaucību, ka tika pagarināta: to bija aplūkojuši ap 170 000 skatītāju. Tas nozīmē, ka interese par Purvīti ir patiesa un dziļa.” Jā, interese ir, taču, iespējams, muzeja veidotāji un atbalstītāji nav spējuši pamatot naudas izlietojuma mērķus, līdz ar to - varbūt kāds domā, ka nauda tiek dota vienkārši muzeja vadītājai Žanetei Grendei, bijušajai kultūras ministrei no NA?
“Purvīša muzeja finansējums ir pārliecinošāka lieta,” atzīst Puntulis, “runājot par filmu, mums nav tik daudz argumentu. Jā, mums ir vajadzīga filma par leģionāriem, bet normālā lietu kārtībā tai jāiet caur Nacionālo kino centru, caur konkursu. Citādi atnāks kāds cits režisors un pajautās: paga, paga, kāpēc jūs dodat naudu Normundam Pucim? Es uztaisīšu labāku filmu!”
Vērojot ministres pretdarbības nacionālajai politikai, un šī pretdarbība ir vērojama jau kopš ministrēšanas sākuma, NA lūdz arī skaidrot, kāpēc kultūras ministre nav iekļāvusi budžeta prioritātēs dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumu: “Uzskatām, ka, neiekļaujot budžeta prioritāšu sarakstā sagatavoto Dziesmusvētku kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmu, ir sperts milzīgs un, iespējams, liktenīgs solis atpakaļ latviešu tautas nozīmīgākās tradīcijas - Dziesmu un deju svētku kustības - nodrošināšanā. Šāda prioritāšu maiņa nopietni apdraud Dziesmu un deju svētku kustības nākotni,” savā atklātajā vēstulē kultūras ministrei raksta NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Arī dziesmu svētki mūsu kultministrei acīmredzot ir pārāk “nacionālistiski”. Tas, ka dziesmu svētku kolektīvu vadītāji saņem vienkārši smieklīgas algas, ministri neinteresē. “Lai nodrošinātu Dziesmusvētku kustības ilgtspēju, Kultūras ministrija kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, iesaistot nozari un Latvijas Pašvaldību savienību, vairāku gadu laikā izstrādāja vienotu atalgojuma modeli, kas iezīmē kā valsts, tā pašvaldību finansiālo atbildību. Iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis šim mērķim 2024. gada valsts budžetā bija ieplānojis 4,9 miljonus eiro,” turpina Raivis Dzintars.
Gribētos vienkārši zināt skaidri: vai šī valdība, kurā ir arī kultūras ministre Logina, ir nolēmusi atbrīvoties no visa nacionālā, kas atšķir latviešu tautu no pārējām tautām? Un cik ilgi gan pārējie valdības locīkļi, gan koalīcijas varoņi, kas atrodas Saeimā, turpinās izlikties, ka varā viss ir kārtībā?
