Par to, ka Latvijā ir visseksīgākās augstskolas pasaules mērogā, vairs nav nekādu šaubu. Tiesībsarga aptaujā par seksuālo uzmākšanos Latvijas augstskolu vidē atbildes sniedza 3218 respondenti. No tiem 2595 respondenti bija studējošie un absolventi, 401 mācībspēks, kā arī 222 pārējie personāla darbinieki. Studenti uzmācas citiem studentiem lekciju telpās, garderobēs, priekštelpās, pakaļtelpās un citās klusās vietiņās. Šoreiz pievērsīsimies Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) gadu vecajam “seksa skandālam”, kurā pret savu gribu tika iesaistīts JVLMA Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs.
Un tomēr tiesībsargam ir pārsteigums: teju visās jeb 34 no 35 Latvijas augstskolām ir izstrādāti ētikas kodeksi. Tos papildina arī dzimumu līdztiesības plāni, kas izstrādāti 22 no 35 augstākās izglītības iestādēm. Ar visiem līdztiesības plāniem visi uzmācas visiem, savukārt tiesībsarga biroja veiktā aptauja liecina, ka galvenās sabiedrības grupas, kas var tikt pakļautas seksuālās uzmākšanās riskam augstskolās, ir sievietes, LGBTQ+ kopienai piederīgie un ārvalstu studenti.
Lai cik sāpīgi tas būtu, līdztiesības dokumentos līdz šim bieži vien trūkst konkrētas informācijas vai definīcijas par seksuālo uzmākšanos, kas liecina par nepietiekamu uzmanības pievēršanu šai problēmai. Tiešām: nu kā tu, cilvēks, pateiksi - kas ir un kas nav uzmākšanās? Vai skatiens būs uzmākšanās? Un ballītē lūgums uz deju? Tā ir vai nav uzmākšanās?
Un tomēr tiesībsarga biroja uzsver, ka “seksuālās uzmākšanās skandāli citu valstu augstskolās ir bijuši katalizatori, lai izveidotu drošāku vidi”. Ja cietušajai pusei viss ir iepaticies, tad situācijas risināšanā iesaistās arī augstskolas ētikas komisija. Bet ja nu uzmāceklis grib apprecēties? Tad ko?! Ētikas komisiju aicināt par lieciniekiem?
Izrādās, ir vēl citi būtiski aspekti. Seksuālā uzmākšanās neesot tikai individuāla pārkāpuma vai atsevišķu incidentu rezultāts - tā ir plašākas kultūras un institucionālās sistēmas izpausme, kam raksturīga dzimumu nevienlīdzība, nepietiekama atbildība un, bieži vien, cietušo klusēšana. Tāpat seksuālās uzmākšanās problēma balstīta dziļākās strukturālās problēmās, kas skar Latvijas un Eiropas sabiedrību kopumā.
Birojā skaidro, ka vide, kurā seksuālā uzmākšanās var izpausties, parasti ir tāda, kurā dominē varas ļaunprātīga izmantošana, zema atbildības sajūta un tāda sociālā dinamika, kas atbalsta vardarbību.
Lai novērstu šādas situācijas, ir būtiski veidot iekļaujošas, emocionāli drošas vides, kurās aktīvi strādā pie apmācībām, vadlīniju ieviešanas jebkādas vardarbības gadījumā un pārkāpumu novēršanas. Birojs brīdina: nedrīkst klusēt par šādiem gadījumiem, jo varmākas var apturēt tikai tad, ja viņi apzinās, ka sods ir neizbēgams. Protams, ne tikai varmākas var apturēt, bet arī iesaistīt arvien jaunus personāžus, kuriem nav itin nekāda sakara ar uzmākšanos. Bet ja vajag kādu apmelot un iznīcināt - kāpēc gan ne?
Bezzobaina formālisma pārsātinātais tiesībsarga atzinums (nu, vajadzēja, nu, uzrakstījām) ir izcils paraugs nevajadzīga kantora eksistencei. Ir pagājis gads kopš Mūzikas akadēmijas skandāla, ko noorganizēja bariņš neapmierinātu meiteņu. Mūziķis, kurš negribēja sevi nosaukt vārdā, uzskata, ka cilvēka publiska notiesāšana jau ir notikusi, viņš vārds jau ir izvazāts pa visām instancēm un pa medijiem.
“Linča tiesa jau ir notikusi,” teic mūziķis, “bet pārliecības, ka cilvēks būtu vainīgs - nav. Vīrietis bija desmit gadus attiecībās ar sievieti, tagad sieviete to nodēvē par izvarošanu desmit gadu garumā! Protams, lietas ir jāizmeklē, taču to visu pārvērst par raganu prāvu - tas ir absurds.”
Viņš ironizē, ka radošajās aprindās var notikt jebkas, un viņš aicina palasīt dziedātāja Marisa Vētras atmiņas: lietā esot likti visi līdzekļi, lai kaut kur iekļūtu. “Bija nomelnošana un pat fiziska iespaidošana, un tā tas notiek radošajā sfērā. Bet instances sava mundiera goda dēļ nespēj apstāties un izanalizēt situāciju. Un tas ir nožēlojami. Bet cilvēki ir spiesti desmit gadus tiesāties, bojāt veselību un bezjēgā tērēt naudu advokātiem.”
Bijusī studente Aija Dimza, atceroties noorganizētā seksa skandāla gada “jubileju”, teic: “Preses konferencē tiesībsarga birojs uzsvēra, ka cietis no seksuālās varmācības esot katrs ceturtais students.” Manipulācijas un meli - tā var noraksturot šos “secinājumus”. To var nosaukt par publisku attiecību ķidāšanu. Savukārt uz gada “jubileju” varam gaidīt kaut ko “oriģinālu” no Latvijas Televīzijas. “Neizdevušies žurnālisti mēģinās attaisnot savu eksistenci,” ironizē Aija Dimza.
Dimza ir gandarīta, ka visi koncerti, ko organizē Māris Kupčs, ir pilnībā izpārdoti. “Klausītāji nāk uz koncertiem, viņiem tie patīk,” saka Aija Dimza. “Pietiek vajāt cilvēkus,” viņa aicina.
Mūziķe Monta Martinsone, kura joprojām muzicē Mārā Kupča vadītajā kolektīvā, teic: “Mēs kopā plānojam koncertus, mums notiek mēģinājumi. Kā mēs kopumā vērtējam to, kas notika ar Māri Kupču? Nu, briesmīgi. It sevišķi pēc tam, kad uzzinājām, kura sieviete uzrakstīja sūdzību par Māri. Un par ko?! Par desmit kopdzīves gadiem? Cilvēki nāk uz koncertiem, cilvēki taču nav muļķi, viņi saprot, kas patiesībā noticis.”
Taču publiskajā telpā klīst arī citas runas: Māra Kupča tiešie konkurenti senās mūzikas jomā no organizācijas “Musica Humana” mēģinot izmantot iespēju, lai ietekmētu VKKF finansējuma nepiešķiršanu viņa iesniegtajiem projektiem? Vai ir tiesa, ka VKKF ir saņemta sūdzība par faktu, ka VKKF projektu konkursā ticis atbalstīts Māra Kupča iesniegtais projekts ar finansiāli labvēlīgākiem nosacījumiem nekā minētajai organizācijai?
Vai tiesa, ka Māra Kupča tiešie konkurenti senās mūzikas jomā mēģina izmantot iespēju, lai ietekmētu VKKF finansējuma nepiešķiršanu viņa iesniegtajiem projektiem? Vai ir tiesa, ka VKKF ir saņemta sūdzība par faktu, ka VKKF projektu konkursā ticis atbalstīts Kupča iesniegts projekts?
