Interneta portālu apskats
“Bordāns ir diskreditējis Ekonomisko lietu tiesu, vēl pirms tā sākusi strādāt: bezkompromisa (bez)tiesiskuma demonstrējums,” raksta Rodijs Rododendrs interneta portālā “Pietiek” .
Ekonomisko lietu tiesa bija tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) iniciatīva. Tieslietu padome to neatbalstīja, sakot, ka nav skaidrs jaunās tiesas veidošanas mērķis un kādas tieši lietas tai piekritīs. Bordāns uzstāja uz Ekonomisko lietu tiesas veidošanu, solot kvalitatīvākus spriedumus un ātrākus tiesas procesus. Tiesa veicināšot visas tautsaimniecības attīstību, jo tiesneši ņemšot vērā ne tikai likumus, bet arī savu lēmumu ietekmi uz ekonomiku. Jaunā Ekonomisko lietu tiesa (ELT) darbu sāks 31. martā. Tiesas kompetencē būs izskatīt lietas par koruptīviem noziegumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt ELT kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā Saeima noteica pērn, pieņemot attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā. 29. martā ELP tiesneši nodeva zvērestu, izņemot topošo tiesnesi Oksanu Pulli-Čižovu, kura gaidīs Tiesnešu ētikas komisijas lēmumu viņas jautājumā.
Pirms četriem gadiem par Finanšu izlūkošanas dienestu pārsauktā un pārveidotā LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta ziņojumā Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam A. Grišina kungam tika pausti apgalvojumi, ka:
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) rīcībā ir informācija par darījumiem, kas, iespējams, saistīti ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu tautsaimniecībā, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
Autors raksta: “Kontroles dienesta Ziņojumā un arī pašā maksātnespējas procesā bija acīmredzami darījumi, kuri paši par sevi apliecina PVN krāpšanas shēmas, tomēr O. Pulle-Čižova, Ekonomisko lietu tiesas tiesnese, kurai ar pārējiem 9 tiesnešiem nebija jākārto tiesneša kvalifikācijas eksāmens, atzina to kreditoru prasījumus, kuri veica samaksu par precēm, bet kuriem prece netika piegādāta. It kā PVN krāpšanas shēmās preces un pakalpojumi fiziski tiktu sniegti. Augstas raudzes profesionāle “Oksanočka”...”
“Pēc manā rīcībā esošās informācijas, iepriekšminētās shēmas dalībniekiem ir patiesi liela ietekme tiesībsargājošās iestādēs un Oksanas Pulles-Čižovas iecerētais darbs ELT bijis saistīts ar plašāka grupējuma interesēm tīkamu spriedumu pieņemšanā ELT, par ko jau sākotnēji bija uzsvēris tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), - ka tiesneši ņems vērā ne tikai likumus, bet arī savu lēmumu ietekmi uz ekonomiku. Bordāns ir diskreditējis Ekonomisko lietu tiesu, vēl pirms tā sākusi strādāt! Bezkompromisa (bez)tiesiskuma demonstrējums!” “Dienas Biznesa”, db.lv galvenais redaktors Romāns Meļņiks analizē valstī notiekošos procesus komentārā “Vīrusi ir jaunā realitāte. Izdzīvos, kas pielāgosies”. “Vai mēs esam gatavi startam? “ vaicā Meļņiks. “Uzņēmēji - jā, politiķi - nē. Ne velti pat allaž savaldīgais premjers K. Kariņš šajās dienās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē bija kļuvis pikts par “tukšo runāšanu” un aicināja turpmāk sanāksmēs izskatīt konkrētus priekšlikumus. Līdzībās ar sportu runājot, tā vietā, lai gatavotos lielā skrējiena starta šāvienam, izskatās, ka sacensību rīkotāji aizrāvušies diskusijās par vēja virzienu, labākiem apaviem vai pie mērotāko segumu. Skrējēji (jeb reālajā dzīvē - uzņēmēji) tikmēr nesaprašanā gaida, kad tas balagāns beigsies. Labi vēl, ka arī konkurenti no citām valstīm kavējas, citādi nekāda vienotā starta līnija nesanāktu.”
Portāls “Puaro” turpina tēmu, kas ir vai visu plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā. Pirms nedēļas TV3 raidījums “Nekā personīga” jau ziņoja par kriminālprocesu, kas sākts pret Ventspils baseinā noslīkušā zēna vecākiem. Viņi bija no baseina vadības saņēmuši sāpju naudu par traģisko nelaimi, bet nebija to uzrādījuši savās deklarācijās. Šonedēļ par, iespējams, nesamērīgo vēršanos pret abiem vecākiem Saeimā skaidrojumu sniegt tika aicināts ģenerālprokurors.
Tomēr viņš gan deputātiem, gan arī intervijā “Nekā personīga” apgalvo - lieta sākta un izmeklēta pamatoti. Pārkāpums, iespējams, ir formāls, bet likums par lielu summu nedeklarēšanu paredz kriminālatbildību.
Advokāts Edgars Pastars, vērtējot šo lietu, atzīst, ka ir lietas, ko var saprast, un ir lietas, ko principā nevar saprast. “Ja mēs atejam no likuma burta, bet paskatāmies uz būtību - šis ir gadījums, ko neatceros sen. Ir daudz visādu jokainu lietu redzēts, bet kaut kas tāds vēl nebija,” norāda advokāts.
“Vairāki šonedēļ aptaujātie juristi un advokāti pārmet policijai, VID un prokuratūrai, ka tā vietā, lai atvainotos vecākiem, ka ir pāršauts pār strīpu, notiek skaidrošanās, ka likums šādu rīcību pieprasīja. Un pie vainas ir nevis izmeklējošo iestāžu formālā pieeja, bet Saeimas slikti un neprecīzi uzrakstīti likumu panti,” raksta “Puaro”.
