Interneta portālu apskats
Portāls “Puaro” virknē publikāciju pievēršas futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavības tēmai .
Ir acīmredzami, ka neatklātas demonstratīvas slepkavības ļauj noziedzniekiem Latvijā justies droši, uzskata nodibinājuma “Martins Bunkus Justice Foundation” valdes loceklis Kristaps Bunkus.
Kristaps uzsver, ka dažu pēdējo gadu laikā ir noticis vairāk skaļu slepkavību nekā iepriekšējos desmit gados kopā. Jaunākā - 14. aprīlī demonstratīvi, cilvēku acu priekšā tika nogalināts futbola aģents Romāns Bezzubovs. Taču vēl joprojām nav zināmi vainīgie ne zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus nogalināšanā, kas tika nošauts pie Meža kapiem 2018. gada 30. maija rītā līdzīgos apstākļos, ne arī vairākos līdzīgos noziegumos.
Bunkus vērtējumā publiski pieejamie materiāli liek domāt, ka aizvadītajos gados policijas rīcība ir uzlabojusies. Proti, likumsargi ātri ieradās nozieguma vietā pie Mēbeļu nama, norobežoja slepkavības izdarīšanas vietu, tāpat var secināt, ka pierādījumu vākšanā patlaban tiek izmantota efektīvāka pieeja nekā iepriekš. Piemēram, jau uzreiz pie iespējamajiem aculieciniekiem tika meklēti video reģistratoru ieraksti.
“Ar nožēlu jāatzīst, ka pirms trijiem gadiem policija šādu aicinājumu publiski izplatīja tikai nākamajā dienā un, nešaubīgi, tas, tāpat kā citas ar Mārtiņa nogalināšanas izmeklēšanu saistītās darbības, bija krietni novēlots,” uzsver Kristaps Bunkus.
Tomēr, neskatoties uz to, ir skaidrs, ka
noziedznieki, kuri plāno un izpilda šādas demonstratīvas slepkavības, spēj būt vairākus soļus priekšā likumsargiem.
Tikmēr Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks mierīgi apgalvo, ka advokātu Pāvela Rebenoka un Mārtiņa Bunkus slepkavību izmeklēšanas virzība esot pozitīva. Ruks skaidroja, ka šāda veida noziegumi ir sarežģīti, tie prasa ilgu un rūpīgu darbu pierādījumu nostiprināšanai. Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju Ruks nesniedza, taču apgalvoja, ka šajās lietās “virzība ir pozitīva”.
Tāpat arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) žurnālistiem ir norādījis, ka policijai ir jāspēj atklāt šādi noziegumi, taču ir jāņem vērā arī otra puse, proti, ja policijai ir zināms pasūtītājs vai izpildītājs, tad svarīgs ir pierādījumu kopums un tā nostiprināšana. “Ar faktu, ka zināms izpildītājs vai pasūtītājs, vēl nav pietiekami, lai uzrādītu apsūdzību,” piebilda ministrs.
Sevišķi smagu noziegumu un pārrobežu noziegumu izmeklēšanā svarīga esot informācijas apmaiņa ar sadarbības partneriem. Arī 2019. gadā advokāta un bijušā tiesneša Ulda Bērziņa slepkavības lietā sākotnēji pierādījumi “bija tādi, kādi bija”, taču zināmā laika periodā pierādījumu kopums tika savākts, un patlaban šī lieta jau ir tiesā, skaidroja ministrs.
“Ir vienkārši nepieciešams laiks. Es ceru, ka policijai izdosies atklāt šīs slepkavības un nostiprināt pierādījumus,” piebilda ministrs.
Portāls “Pietiek” atkal jau turas pie tradīcijas publicēt varas pārstāvju informāciju, tai klāt pieliekot ironiski sarkastisku virsrakstu, kas uzreiz pievieno materiālam citu ievirzi un apgriež visu otrādi. 17. aprīlī aprit 100 dienas, kopš veselības ministra darbā tika apstiprināts Daniels Pavļuts. “Tradicionālā ieskriešanās laika šoreiz nebija. Vairāki darbi sākti arī teju no nulles. Jā, saņemta arī kritika. Tomēr svarīgi redzēt visiem būtisko mērķi - vakcinētus un no Covid-19 pasargātus Latvijas cilvēkus, lai varam atgriezties pie ierastās dzīves,” par saviem labajiem darbiem referē Pavļuts. “Pateicoties priekšdarbiem, uz priekšu virzās diskusija par mediķu atalgojuma jauno modeli - sekos arī citas nozarē ilgi gaidītas un būtiskas reformas. Būtiskākie darbi būtiskākajās prioritātēs. Vakcinācija: tiek īstenots kā nacionāla mēroga projekts ar atbildīgu profesionāļu komandu; konkrēts plāns līdz vasaras beigām vakcinēt līdz 70% pieaugušo; būtiski papildināts Latvijas vakcīnu portfelis, kas ļaus veidot revakcinācijas stratēģiju arī turpmākajos gados; par labu Latvijai panākta papildu 167 213 “Moderna” un 616 636 “Pfizer-BioNTech” vakcīnu devu pārdale - šīs devas būs pieejamas līdz jūnija beigām...”
Turpinājumā seko vēl pagarš saraksts ar paveiktajiem darbiem un nākotnes plāniem, bet “Pietiek” tam piešķīris virsrakstu “Jūs tikai nesmejieties, bet Pavļuta 100 dienas veselības ministra amatā ir pārliecinošs veiksmes stāsts”.
Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29. marta raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, kura tēma bija “Imunitāte pret Covid-19”. Raidījums radīja plašu rezonansi sabiedrībā, Veselības ministrija un tās pakļautībā esošās iestādes pieprasīja atsaukt raidījumā izskanējušo informāciju, norādot, ka tā “ir ne tikai maldinoša, bet arī zinātniski nepamatota un vienlaikus sabiedrības veselību apdraudoša”. Lai sagatavotu padomes atzinumu, Latvijas Televīzija uzrunāja arī ārējos ekspertus - zvērinātu advokātu biroju “Cobalt” un Dr. sc. soc. Andu Rožukalni - aicinot sniegt savus neatkarīgos atzinumus par to, vai raidījums jebkādā veidā ir pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu vai citus normatīvos aktus, un kā vērtējams tā saturs. Ne LTV juristi, ne zvērinātu advokātu birojs “Cobalt” nekonstatēja, ka raidījuma saturā būtu konstatējams likuma pārkāpums - saturs neapdraud sabiedrības veselību un nav apzināti maldinošs, bet gan vērsts uz diskusijas veicināšanu par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem veselības aizsardzības jomā, uz kuriem publiskajā telpā nav pārliecinošas atbildes, turklāt arī valsts institūcijas tādas vēl šobrīd nevar sniegt.
Arī šim materiālam “Pietiek” uzlicis virsrakstu, kas kā darvas karote medus mucā uzreiz visu sabojā - “Lai izvērtētu raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājam pat advokātu birojam”.
“Vai mums sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties?” portālā “Dienas Bizness” jautā Zane Šulca, t/c "Galleria Riga" vadītāja. Te runa ir par nesaprotamo un absurdo valdības lēmumu ieviest dīvainus kritērijus, kas, iespējams, ir domāti, lai vienām uzņēmēju grupām piepalīdzētu izreiderēt citas uzņēmēju grupas. “Šī gada 7. aprīlī Ministru kabinets lēma pilnībā atteikties no preču sarakstiem un atvērt tirdzniecības platības, kas mazākas par 7000 kvadrātmetriem, vai tādas, kas lielākas par 7000 kvadrātmetriem un neiznomā tās vairāk kā pieciem veikaliem vai pakalpojumu sniedzējiem.
Mazie tirgotāji ar Drošas tirdzniecības konceptu iepazīstas pirmo reizi. Bet mēs, tirdzniecības centri, to esam ieviesuši jau šī gada februāra sākumā. Medijos publiskotajā informācijā valsts pārvalde atzīst, ka eksperiments ir norisinājies veiksmīgi, Drošas tirdzniecības koncepts darbojas un varam spert nākamo soli - atvērt visu tirdzniecības nozari, atskaitot vienu tās formu - lielos tirdzniecības centrus,” raksta Zane Šulca.
“Ministru kabinets lēmumu ierobežot tirdzniecības centru darbību pamato ar pārāk lielu apmeklētāju pulcēšanās risku tirdzniecības centros. Tomēr netiek ņemts vērā, ka uz tirdzniecības centriem attiecas tieši tie paši noteikumi, kas attiecas uz jebkuru citu tirdzniecības vietu ārpus tiem. Kaut vai šādā aspektā - aprēķinot un kontrolējot maksimālo apmeklētāju skaitu tirdzniecības centra platībā, nav nekādas atšķirības, kur veikali atrodas - uz ielas vai tirdzniecības centrā. (..)
Jau gadu kopš pandēmijas sākuma un diemžēl arī šobrīd lielie tirdzniecības centri ir spiesti turpināt cīnīties par savu kodolu - tirdzniecības centra veikaliem, kas nevar strādāt, jo izvēlējušies būt vietā, kas, izrādās, ir nosaukta nepareizi - par tirdzniecības centru. Vai mums jāapsver iespēja sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties? Jo arī “Galleria Riga” ir veikali, kuriem ir atsevišķa ieeja no ielas. Taču tie nedrīkst vērt durvis apmeklētājiem. Kas šajā gadījumā liecina par vienlīdzības principu lēmumu pieņemšanā? Izrādās, visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki.”
“Galleria Riga” ir tikai viens no lielajiem tirdzniecības centriem, kuru skar šis “absurdu absurds”. Ierobežojumi attiecas uz 31 tirdzniecības centru Latvijā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka arī, piemēram, tirdzniecības centra “Domina Shopping” direktore Dina Bunce ir paudusi, ka valdības pieņemtais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu krīzi pastiprinās. Tirdzniecības centri protestē, iepriekš tajos strādājušie komersanti tirgojas teltīs pie iepirkšanās centriem, taču ierobežojumi joprojām ir spēkā, un nav dzirdēts, ka valdība grasītos savus lēmumus koriģēt.
