70,7% tiesnešu derdzas Bordāna ministrijas politiskais spiediens

“Bezkompromisu tiesiskuma” apstākļos Temīdai kļūst aizvien grūtāk saglabāt objektivitāti. 70,7% tiesnešu uzskata, ka Tieslietu ministrija (TM) negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neatkarību © Oļesja Sokolova/F64

Vairāk nekā 70% tiesnešu uzskata, ka Tieslietu ministrija (TM) negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neatkarību, preses konferencē par tiesu sistēmas un tiesneša neatkarību informēja Latvijas Universitātes (LU) Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece Aivita Putniņa.

Te uzreiz jāpabrīnās, ka tik maz - tikai 70%? 6,9% aptaujāto tiesnešu TM ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību vērtē pat pozitīvi. Vai tad šie tiesneši neredz, kas notiek valstī? Acīmredzot 6,9% tiesnešu dzīvo tālos laukos un televizoru nekad neskatās, internetu nelieto un līdz viņiem nekāds spiediens vēl nav nonācis. Vai arī starp šiem tiesnešiem ir kādi tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija, JKP) favorīti, kas pret paaugstinājumiem karjerā gatavi izpildīt JKP pasūtījumus.

Bet tomēr vairāk nekā 70% Tieslietu ministrijai ir parādījuši īkšķi uz leju jeb “fui”. Pat 70,7%. Tas ir ļoti daudz - tas ir ļoti iespaidīgi. Tā nav tik daudz neuzticība Tieslietu ministrijai kā tādai, bet neuzticība ministram Bordānam, kurš diriģē parādi un ir ieviesis “bezkompromisu tiesiskumu”, kas patiesībā ir galējs tiesiskais nihilisms.

“Bezkompromisu tiesiskums” nozīmē ne tikai slēptu spiedienu, draudus un mājienus, kādiem jābūt spriedumiem, bet arī klaji publisku vēršanos pret tiesnesi. Vidzemes rajona tiesas tiesnesis Kārlis Jansons, pēc Bordāna domām, bija spriedis nepareizi Magoņa un Osinovska lietā. Jansons pieņēma attaisnojošu spriedumu, jo viņam nebija par ko notiesāt apsūdzētos. Bija gan liels troksnis daļā mediju un pūļa viedoklis, ka Magonis un Osinovskis ir sliktie, taču ar pierādījumiem viņu vainai bija ļoti trūcīgi - to nebija. Aizstāvība bija pārliecinoši pierādījusi, ka nauda, ko Magonis saņēma no Osinovska, nav bijusi kukulis, bet maksa par pavisam citu darījumu. Un arī motīva kukuļošanai nebija.

Tāda situācija bija pirmajā instancē. Ja augstākā instancē prokuratūrai izdosies pierādīt pretējo, tad būs cits stāsts, bet pirmajā instancē stāsts ir šāds, un attiecīgi spriedums ir attaisnojošs.

Tā gadās, jo tiesa ir pušu sacensība. Taču Bordāna “bezkompromisu tiesiskuma” līnija šo sacensības principu nosvītro - advokāti būtībā vispār nav vajadzīgi vai arī tiem atvēlēta tikai dekoratīva loma kā Staļina laikā, kad advokāti politiskās lietās pat piebalsoja prokuroriem. Arī tiesnešiem jākļūst par dekorāciju, jo tiesu var izspriest arī Jaunās kompartijas politbirojā saskaņā ar revolucionāro pārliecību.

Vēl ir tā, ka Bordānam ir augstas amatpersonas statuss, bet augstas valsts amatpersonas nedrīkst ne kritizēt, ne pozitīvi izteikties par tiesas spriedumiem. To aizliedz virkne starptautisku dokumentu, kuriem ir pievienojusies Latvija, tas nav atļauts arī Latvijas likumos un Satversmē. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2016/343 nosaka to personu pamattiesības, kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā. ES pieprasa, lai valstis ievēro principu, ka viņi ir nevainīgi, kamēr nav pierādīta vaina. ES valstīm jāveic pasākumi, lai publisko iestāžu publiskos paziņojumos un tiesu nolēmumos, ar kuriem netiek noteikts personas vainīgums, attiecīgā persona netiek minēta kā vainīga. Proti, ar šo direktīvu ir aizliegts tādām personām kā Bordāns izteikties tā, kā viņš izteicās. Diezin vai Bordāns nezina par šiem dokumentiem, jo jurista izglītība viņam ir, taču viņš apzināti spļauj virsū visiem likumiem un pat pašiem elementārākajiem tiesiskuma pamatprincipiem.

Diemžēl pašlaik ir tā, ka Bordānam viss iet no rokas - tiesu vara no viņa raustās, un aizvien vairāk pazīmju rāda, ka taisnīga tiesa drīz var kļūt par vakardienu.

Neba bez Bordāna pirksta ir notiesājošais spriedums JKP politiskā pretinieka, Ventspils mēra Aivara Lemberga lietā. Lai gan lieta ir acīmredzami safabricēta, tiesa ir ne tikai pieņēmusi apsūdzošu spriedumu, bet arī noteikusi drošības līdzekli - apcietinājumu, lai gan nav ne mazāko pazīmju, ka Lembergs varētu kaut kur bēgt.

Tiesiskas valsts pamatpazīme un pamatprincips ir tiesu varas neatkarība, taču

25,4% tiesnešu uzskata, ka tiesnešu sistēmas neatkarību negatīvi ietekmē Ministru kabinets, bet 23,3% respondentu uzskata, ka tiesnešu neatkarību negatīvi ietekmē arī Saeima.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs sacīja, ka tiesneši nesajūt spiedienu konkrētajās lietās, bet viņi saredz sistēmisko tiesu atkarību no izpildvaras, caur budžetu un tiesu administrēšanu.

Strupišs pieļauj, ka skaitlis 70,7% tiesnešu, kuri ir negatīvi novērtējuši TM ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību, ir cieši saistīts ar tieslietu ministra Bordāna izteikto kritiku par vairāku lietu rezultātu jeb iznākumu - nezinot argumentāciju. “Šis ir tas brīdis, kad mums kopā ar tieslietu ministru ir jāsēžas pie galda un jādomā, kā iziet no šīs situācijas.”

Te gan jāteic, ka vienīgais veids, kā iziet no šīs situācijas, būtu Bordāna iziešana no ministra amata un vislabāk no politikas vispār uz visiem laikiem. Taču Bordāns nekur negrasās iziet un diezin vai ir noskaņots sēsties ar Strupišu pie viena galda. Tāpēc tam, vai abi apsēdīsies vai neapsēdīsies pie galda, nav nekādas nozīmes. Bordāns ir ieskrējies un uzvilcies turpināt ālēšanos, un kaut kādu 70,7% tiesnešu viedoklis viņam ir dziļi pie lampiņas.

Komentāri

Svētdien Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku noslēdzās divu nedēļu ilgā COP29 klimata konference. Ar šīs konferences rezultātiem īsti apmierināts nav neviens. Vieni ir neapmierināti, ka dabūjuši mazāk naudas nekā cerēts, citi ar to, ka bez šīs naudas dalīšanas nekādi citi, klimata jautājumiem izšķiroši lēmumi netika pieņemti.

Svarīgākais