Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai stiprinātu ES noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Ir priekšlikums izveidot jaunu ES aģentūru “naudas atmazgāšanas” apkarošanai, paredzēta stingrāka kriptonozares uzraudzība, kā arī ideja noteikt ES mēroga ierobežojumu skaidras naudas maksājumiem virs 10 000 eiro.
Šāds ierobežojums jau pastāv divās trešdaļās ES dalībvalstu, tātad it kā nebūs problēmu pierunāt arī atlikušo trešdaļu darīt tāpat. Lai gan diskusijas par jauno likumu paketi var vēl izcelties, ja Vācija vai vēl kāda valsts padalīsies ar savu ne visai labo pieredzi, ka pārmērīgi ierobežojumi var sākt negatīvi ietekmēt ļaužu rosību un radīt arī problēmas ar to, ka valsts pārāk daudz iejaucas viņu privātajā dzīvē.
Latvijai gan tur nebūs ko iebilst, jo pie mums viss ir vislabākajā kārtībā - pie mums nav problēmu ar to, ka Finanšu izlūkošanas dienests Ilzes Znotiņas vadībā terorizē - nerezidentus, kuri nevar pierādīt, kur ņēmuši naudu. Viņu nauda tiek arestēta, bet potenciālie investori, kas agrāk prātoja, vai nevajadzētu ieguldīt Latvijā, tagad met šai valstij lielu līkumu un meklē kādu citu vietu, kur viņus jau apriori neuzskatīs par Ziemeļkorejas kodolprogrammas finansētājiem.
Kā jaunā vēstījuma runasvīrs ir uzstājies augstais komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, un Neatkarīgā par to jau rakstīja. Tas ir tik lieliski, ka
tagad pie kārtības tiks pieradinātas arī citas valstis, nevis tikai Latvija, kura ir pati priekšzīmīgākā starp priekšzīmīgajām un ir aizsteigusies priekšā visai Eiropai kā tāds izmēģinājuma poligons, kurā pārbauda, cik augsts ir sabiedrības “sāpju slieksnis” pārdzīvot aizvien lielāku varas presingu.
Latvijas sabiedrība pārbaudījumus ir izturējusi, un zeme nav atvērusies - nu aizvēra virkni vietējo komercbanku, bet ir taču mīļās skandināvu bankas ar saviem pozitīvajiem zīmoliem, kurās mūsu algas un uzkrājumi glabājas droši kā bankā.
10 000 skaidrā naudā uz plašu sabiedrību neattiecas, jo tādu naudu lielākā daļa nemaz nav redzējusi vai varbūt ir turējusi rokās vienreiz mūžā, kad pārdots dzīvoklītis. Taču uz biznesu un nekustamo īpašumu darījumiem 10 000 attiecas visnotaļ. Tā sabiedrības daļa, kas ir ekonomiski rosīga un enerģiska, jau sāk pierast, ka viņu kustībai pa trasi uz katra desmitā metra apakšā ir “guļošais policists” - Finanšu izlūkošanas dienests, Valsts ieņēmumu dienests un neskaitāmas citas kontrolējošās un tiesībsargājošās iestādes.
Tur, kur aizvien vairāk bremžu ir uzņēmējdarbībai, aizvien knapāka iztikšana ir arī parastajai, mirstīgajai tautai, taču parastais reņģēdājs, mazais cilvēks to tā īsti nesaprot. Jo it kā jau uz viņa ādas nav jūtams ierobežojums darījumiem ar 10 000 eiro.
Lūk, ja šai summai nosvītrotu divas nulles un tiktu aizliegti skaidras naudas darījumi virs 100 eiro, tad būtu cita lieta! Tad justu.
Lai gan latvieši noteikti pārdzīvotu arī aizliegumu virs 100 eiro skaidras naudas darījumiem - tāpat kā pierada pie masku nēsāšanas, pierastu arī pie tā. Jo jau tagad ir taču tik ērti nopīkstināt karti, un skaidra nauda jau tagad tikpat kā nav vajadzīga. Būtībā skaidra nauda taču nākotnē šā vai tā atmirs - cilvēkiem būs ļoti ērti maksāt tikai ar neskaidru skaidras izcelsmes naudu. Un valsts zinās visu par katru centu, cik cilvēks nopelnījis, cik iztērējis no dzimšanas līdz pat pēdējai stundiņai. Visa veida blēdības tad vairs nebūs iespējamas, un beidzot pasaulē iestāsies mūžīgs miers un kārtība.