Valsts prezidenta Egila Levita darbības novērtējums sasniedzis vēsturiski zemāko atzīmi. Viņa darbību pozitīvi vērtē 25%, bet negatīvi – 60% respondentu, liecina SKDS dati.
Kaut kā ir tā sanācis, ka nav piepildījušās lielās cerības, kuras pauda dzejniece Māra Zālīte ar saviem slavenajiem vārdiem par Levitu kā zvaigzni, kas apspīd valsts beztiesiskuma tumšos kaktus un sapurina nošļukušos knābjus.
Knābji ir vēl nošļukušāki, bet beztiesiskuma kakti kļuvuši vēl tumšāki.
Tik negatīvs reitings kā pašlaik Levitam ir bijis vien Andrim Bērziņam, taču tas bija tikai pašā viņa pilnvaru sākumā un vēlāk sāka celties. Levits ir mīnusos jau ilgi un stipri.
Pareizi, ka Valsts prezidents tiekas ar Ministru prezidentu un regulāri pārrunā aktualitātes. Piektdien bija divi jautājumi - hroniskais kovids un akūtā Baltkrievijas robeža. Ko tādu spožu pavēstīja Egils Levits vai Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”)? Vai bija kaut kas iedvesmojošs, tāds, kas liktu latvju tautai dzīvot un strādāt apņēmīgāk un priecīgāk?
Nebija.
Bija divas sasistas siles. Situācija ar Baltkrievijas robežu liecina, ka milzīgā nauda, kas ir guldīta valsts drošībā, ir kaut kur aizplūdusi garām tādam svarīgam objektam kā robeža ar Baltkrieviju. Šai robežai cilvēki no Irākas mierīgi tiek pāri. Vienīgais veiksmes stāsts šajā lietā ir tas, ka Irākas varas iestādes pašas ved mājās savus migrantus un ir apturējušas lidojumus uz Minsku. Latvijas lomas šajā stāstā nav, jo Latvijas robeža ir caurums.
Levita un Kariņa stāsti par kovidu šajā reizē palikuši otrajā plānā, un labi vien ir, ka neko īpaši jaunu amatpersonas nav pateikušas. Latvijas iedzīvotājiem mati ceļas stāvus, kad Kariņš un Levits kaut ko jaunu saka. Jūnijā Levits pauda, ka tie, kas nevakcinējas, ir antisabiedriski, antisociāli elementi. Jūlijā viņš sacīja - ja kāds apdraud citu cilvēku, tur cilvēktiesības beidzas. Ar šausmām jādomā, ko Levits vai Kariņš var pavēstīt augustā un septembrī. Ir jau vēl neizsmelts nevakcinēto cilvēku diskriminēšanas arsenāls. Var aizliegt ne tikai strādāt virknē profesiju, bet arī aizliegt nevakcinētajiem iepirkties lielveikalos. Kā Lietuvā.
Varbūt var iet vēl tālāk un aizliegt braukt pa valsts autoceļiem? Konfiscēt transportlīdzekļus? Atslēgt internetu? Aizliegt sēņot?
Kovids ir smagi trāpījis pa ļaužu psihi. Tas ir “salamājis”, sašķēlis sabiedrību.
Tā vietā, lai pateiktu ko cilvēcīgu, aicinātu uz vakcinēšanos tādā formā, kas nenodara pāri, Valsts prezidents apsaukājas un draud. Vai tad kāds brīnums, ka “vakcinācijas aptvere” necik nepildās?
Nevar teikt, ka Egils Levits nemaz nekritizē valdību. Viņš ir pieļāvis, ka, iespējams, no paša sākuma dažādie pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai nav bijuši ļoti mērķtiecīgi un konsekventi, tāpat tie nav bijuši labi izskaidroti.
Levita ieskatā, tas, iespējams, ir radījis iedzīvotājos neizpratni. Bet Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, ir tikusi galā ar Covid-19 izaicinājumiem un darbs šajā virzienā tiek turpināts.
Būtībā Levits ar šādiem tekstiem strādā par Kariņa advokātu. It kā izsaka kritiku, bet turpat ir arī slavas dziesma. Tie ir ļoti maigi vārdi - netiek pateikts, cik haotiska, nekonsekventa, melīga, brutāla un alkatīga daždien ir bijusi valdība savā titāniskajā cīņā pret Covid-19. Tas arī ir papildu faktors, kas sabiedrībā veicina pretvakcinēšanās noskaņojumu, jo lielā daļā sabiedrības ir milzu neuzticība un pretestība. Ja ir tāds varas presings, tad ir arī neklausīšana un izvairīšanās.
Strādāt par premjera advokātu laikam necik populāri nav. Tāpat arī strādāt par 101 Saeimas deputātu. Jo starp Levitu un valdošo koalīciju nav atšķirības. Levits nav kļuvis par prezidentu, kurš būtu prezidents visai tautai.
Nav pagaidām zināms, vai Levita reitings vēl vairāk kritīs vai arī ir sasniegts dibens un tagad ies tikai uz augšu. Bet nav arī kādu pazīmju, ka Valsts prezidents censtos tikt tuvāk tautai. Viņa padomnieku galms ir tāls, jo tāls no tautas un šīs valsts interesēm. Bet, kāds galms, tāds arī vadonis.
