Beidzot ir noskaidrojies, kas vainīgs pie vakcinācijas aptveres lēnajiem pildīšanās tempiem! Tie ir pseidopolitiķi un deputāti! “Mūsu izaicinājums ir tas, ka mums ir valstī Saeimas deputāti un pseidopolitiķi, kas maldina sabiedrību,” runājot par nepieciešamo vakcinācijas rādītāju sasniegšanu valstī, TV24 raidījumā “ZiņuTOP” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Šie cilvēki dara vislielāko ļaunumu, stāstot muļķības, ka šī slimība nav īsta, ka viņa ir izdomāta un nav bīstama. Šie cilvēki, kas stāsta šos melus, tie mūsu sabiedrībai ir bīstami, un viņi ir līdzatbildīgi par to, kāpēc mums ir tik zema vakcinācija,” uzsvēra premjers.
Raidījuma laikā premjers aizvien vairāk uzvilkās un kļuva aizvien dusmīgāks.
Žēl tikai, ka viņš tā arī nenosauca vārdā nevienu pseidopolitiķi vai Saeimas deputātu. Kas tie tādi, kā viņus sauc, vai viņu ir daudz vai maz, kurus politiskos spēkus viņi pārstāv?
Tā kā premjers neko nekonkretizēja un neatgādināja, kuri pseidopolitiķi ir sliktie, radās iespaids, ka Kariņš dusmojas uz visu opozīciju - gan uz to, kas valdībai ir Saeimā, gan uz jaunajām partijām, kas rīko akcijas ielās.
Tiešām bija viens gadījums, kad vienā protesta pasākumā viena sieviete dziedāja dziesmu “Pandēmijas nav”. Bet nevar uzreiz tā atminēties, ka lieli bari pseidopolitiķu un deputātu būtu skaļi un spilgti nolieguši kovida eksistenci vai aicinājuši nevakcinēties.
Ir bijis kas cits - gan Saeimas opozīcija, gan jaunie spēki ir apšaubījuši obligātās vakcinācijas nepieciešamību, ir kritizējuši ierobežojumus.
Pie kūtrās vakcinēšanās ne mazākās vainas nav Kariņa valdībai, kas ir šķīsta kā sproga jaundzimuša jēra ļipiņā.
Tā nebija Kariņa valdība, kura iekavēja vakcinācijas kampaņas sākumu, un Latvija visu laiku vakcinācijas tempa ziņā ir vilkusies visai Eiropas Savienībai astē - otrajā vietā no sliktā gala.
Tā nebija Kariņa valdība, kuras veselības ministrs neuzticēja vakcināciju ģimenes ārstiem, vakcinācijas organizācijā nesadarbojās ar pašvaldībām, bet uztaisīja Vakcinācijas projekta biroju, kurš valstij izmaksā milzīgu naudu (algas, IT risinājumi, galdi, dīvāni, reklāmas izdevumi). Kamēr šīs birojs iekustējās un saprata, kur kas notiek un kas darāms, atpalicība kļuva vēl lielāka.
Un tā nemaz nav Kariņa valdība, kura ar sabiedrību visu laiku ir runājusi no augstprātīgām pozīcijām, draudot un represējot, sodot un diskriminējot, biedējot un uzskatot sabiedrību par tik glupu, ka uz to iedarbosies seksīgā reklāma ar plikiem pleciņiem.
Latvijā vismaz pirmo poti pašlaik ir saņēmusi gandrīz puse iedzīvotāju, un, ņemot vērā Kariņa valdības izdarības, tas pat nav tik ļoti slikts rezultāts - tas ir vairāk nekā vidēji pasaulē, vairāk nekā Indijā, Indonēzijā un Krievijā.
Kariņa valdība nebija tā, kas visu laiku ir pieņēmusi haotiskus, nekonsekventus, pretrunīgus, neloģiskus ierobežojumus tirdzniecībā un iedzīvotāju dzīvē, tā radot milzīgu iedzīvotāju neuzticību sev. Jo, ja valdība ir samelojusies vienreiz un otrreiz, tad trešajā reizē tai netic, pat ja tā nemelo.
Vainīgie ir noskaidroti, bet vēl valstī ir jautājums: “Ko darīt?”
Tam Kariņa valdībai ir plāns, kurā gan vēl joprojām nav īsti skaidrs viens būtisks jautājums: “Vai lielveikalos nevarēs iet cilvēki bez kovidsertifikātiem?”
Šī, starp citu, arī ir viena no valdību raksturojošām pazīmēm - nespēja operatīvi vienoties, kas rada neizpratni un neziņu, kārtējo zosādu. Valdība ir vienu daļu suņa astes nocirtusi, bet nākamos centimetrus cirtīs kaut kad šonedēļ vai varbūt nākamnedēļ - varbūt ieviesīs kādus jaunus ierobežojumus, varbūt neieviesīs.
Tomēr viena lieta ir skaidra. Lai nodrošinātu epidemioloģiski drošus pakalpojumus un drošu darba vietu, 28. septembrī Ministru kabinets apstiprināja rudens drošības pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. No 11. oktobra iekštelpās pasākumi un pakalpojumi būs jāorganizē vismaz daļēji drošajā jeb “dzeltenajā” vidē (ja gan darbinieki, gan klienti ir vakcinēti pret Covid-19, pārslimojuši to vai var uzrādīt negatīvu Covid-19 testu).
Saeimas opozīcijai līdz šim bija izdevies, ja tā var izteikties, izglābt valdošo koalīciju, novēršot vakcinācijas obligātuma stāšanos spēkā jau no 1. oktobra. Taču obligātums tik un tā būs. Bet ir vismaz kaut kāds pārejas periods, jo pretējā gadījumā sociālās aprūpes un daudzās izglītības iestādēs sāktu akūti trūkt darbinieku.
Pārejas periodā no 11. oktobra līdz 15. novembrim tiem veselības, sociālās aprūpes un izglītības iestāžu darbiniekiem, kas būs uzsākuši vakcināciju, tests darba vajadzībām tiks apmaksāts no valsts budžeta.
Bet pēc 15. novembra? Nu tad nesavakcinētie testēsies par savu naudu vai ies projām no darba. Ja tests maksās apmēram 40 eiro un ja jātestējas vismaz reizi nedēļā, darbiniekam necik liela rocība pāri nepaliks, ja alga ir minimālā.
