Daniels Pavļuts Valsts kontrolei uzšķauda

Daniels Pavļuts: Valsts kontrole? Kas tā tāda? © Ieva Ābele/Saeima

Valsts kontrole, kas jau kopš 2015. gada kontrolē un vērtē e-veselības sistēmas ieviešanu Latvijā, pieņēmusi lēmumu turpmāk vairs nepārraudzīt ieteikumu ieviešanu šajā jomā.

Ieteikumu ieviešana pēdējos gados tikusi pagarināta un pagarināta, līdz šīs pārbaudes faktiski kļuvušas bezjēdzīgas, jo ieteikumi netiek ņemti vērā.

Brīdī, kad notika VK revīzija, e-veselībā bija ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens no plānotajiem pakalpojumiem nebija pieejams, stāsta Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. Valsts kontroles pārmetumi bija veltīti šā projekta vadībā pieļautajām kļūdām, kopumā Veselības ministrijai par e-veselību tika izteikti 17 ieteikumi. Ingas Papardes rakstu lasiet šeit.

Citiem vārdiem izsakoties, Valsts kontrolei ir nolaidušās rokas, redzot, ka tās darbs ir absolūti bezjēdzīgs.

Valsts kontrolei nav nekādas nozīmes kaut ko auditēt, pētīt, ieteikt, ja Veselības ministrijas karavāna dodas tālāk un neko nedzird.

Valsts kontrole labāk tad pētīs ko citu, ne vairs Veselības ministriju un tās digitalizācijā izsvaidītos milzīgos nodokļu maksātāju līdzekļus. Turklāt, izvērtējot Veselības ministrijas gada pārskatu, Valsts kontrole secināja: “Veselības ministrijas īstenotajā vakcinācijas pret Covid-19 procesā ir bijuši trūkumi (piemēram, trūkumi procesa plānošanā un risku vadībā, neskaidrs un grūti izsekojams augstākā līmeņa pārvaldības modelis un kompetenču sadalījums, vairākos gadījumos nav skaidri definēta un dokumentēta pienākumu, kas saistīti par pieteikšanos uz vakcīnām, deleģēšana, vakcīnu krājumu pārvaldības trūkumi un ģimenes ārstu zemā iesaiste vakcinācijā), kas kopā ar jau ilgstoši neatrisinātām problēmām primārajā veselības aprūpē nav sekmējuši izvirzītā vakcinācijas aptveres mērķa - vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19 līdz vasaras beigām - sasniegšanu.”

Valsts kontrole šādā veidā izmisīgi cenšas signalizēt. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir uz šādiem signāliem kurls, taču varbūt virs viņa vēl ir kāds spēks, kāda persona, kurai nonāks līdz apziņai, ka šāda situācija nav normāla. Varbūt tas būs kāds premjers Krišjānis Kariņš (JV)?

Taču Kariņš pašlaik ir aizņemts ar citām problēmām. Viņam jādabū projām no valdības ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) par to, ka viņš visjaunākais no NA ministriem. Nu un vēl visādas citas lietas darāmas. E-veselībā noslīkušie miljoni nav aktuāli, un vēl neaktuālāk ir parūpēties, lai vismaz turpmāk miljoni netiek izķiņķelēti.

Normāli gan būtu pavisam citādi - tik spalgs VK signāls nepārprotami ir par to, ka Pavļutam vairs nevajadzētu atrasties valdības sastāvā. Viņš pēc Ilzes Viņķeles ir jau otrais “Attīstībai/Par!” ministrs, kuram veselības ministrēšana pagalam nesekmējas. Vienīgais, ar ko Pavļuts var aizsegt savu vājumu, ir uzbrukt pirmais un pārmest vājumu citiem ministriem. Pavļutam vairs nevajadzētu atrasties valdības sastāvā.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.