Saeima ceturtdien apstiprināja uz otro termiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā Jēkabu Straumi. Taču vēl nelēma par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas atkārtotu apstiprināšanu amatā.
Znotiņas kandidatūras skatīšana atlikta pēc “Konservatīvo” lūguma, jo frakcijai vēl nav bijusi iespēja tikties ar kandidāti, aģentūrai LETA sacīja “Konservatīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. Viņš norādīja, ka, aprunājoties ar saviem deputātiem, uzzinājis, ka daži amata pretendenti tik labi nepazīst.
Politiķis neizslēdza, ka arī vēl kāda cita Saeimas frakcija vēlētos uzdot jautājumus FID vadītāja amata kandidātei pirms parlamenta balsojuma.
Znotiņa uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā FID priekšnieka atlases konkursā, un valdība 31. maijā atbalstīja viņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu. Znotiņai maija beigās beidzās līdzšinējais pilnvaru termiņš.
Ne visai gribas ticēt tam, ko saka Feldmans - ka Znotiņas apstiprināšana atlikta tāpēc, ka, eh! - kā sagribējās ar viņu iepazīties.
Džentlmeņu laikos, lai politiķis iepazītos ar kādu dāmu, bija jāsūta dārgs ziedu pušķis ar vizītkarti. Izskatās ka 21. gadsimtā, lai iepazītos, ir jāatliek amatpersonas apstiprināšana amatā. Jāatgādina, ka Ilzes Znotiņas darbi un nedarbi ir bijuši plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. Ilze Znotiņa bija galvenā persona “finanšu sistēmas kapitālajā remontā”, kurā veiktie pasākumi palīdzēja Latvijai nenokļūt “pelēkajā zonā”, taču FID pret baņķieriem un uzņēmējiem ir rīkojies tik skarbi, ka pat jau premjers Krišjānis Kariņš (JV) sāka paust, ka Latvijas finanšu sektorā esot jāizbeidz tikai meklēt “melno naudu” un vairāk jādomā par banku sektora attīstību. Tas bija mērķēts ne tikai uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, bet arī uz FID.
“Konservatīvie” nupat jau mēģināja “noraut” atlases procedūrā izraudzītā Straumes apstiprināšanu. Arī partijas līderis Jānis Bordāns bieži tā dara - savulaik centās izjaukt Valsts drošības dienesta vadītāja Normunda Mežvieta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša un ģenerālprokurora Jura Stukāna apstiprināšanu amatā. Tikai nav saprotams, kas tas ir, vai tā ir lētas publicitātes meklēšana, publikas uzmanības pievēršana vai īpaša politika iebilst pret ikvienu redzamu spēka un tieslietu struktūras amatpersonu, lai gadījumā, ja kāda no amatpersonām sašmucēsies, konservatīvie varētu deklarēt: “Mēs jau to paredzējām!” Tomēr zināmi mazohisma elementi šajos demaršos ir saskatāmi, jo Saeimas vairākums apšaubītos kandidātus allaž apstiprina.
Šādas manipulācijas turpinās, bet šoreiz tās jau ir pagalam dīvainas. Stukāns, Strupišs, Mežviets un Straume ir bijuši no Bordāna melnā saraksta kā sliktie un briesmīgie. Taču ko sliktu ir darījusi Znotiņa? Viņas ieguldījums Latvijas finanšu sistēmas “sakārtošanā” ir neatsverams - tāds jēdziens kā “Latvijas baņķieri” vairs praktiski neeksistē, bet daudzi Latvijas ārvalstu investori pārcēla savus banku norēķinu kontus uz Lietuvu, Slovākiju vai citu ES dalībvalsti. No otras puses, tieši pateicoties Ilzei Znotiņai, jau no 2018. gada tika īstenota Krievijas un Baltkrievijas naudas izspiešana no Latvijas finanšu telpas, kas citādi būtu jāveic ļoti straujos tempos šī gada sākumā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Iespējams arī, ka partijā ir kāda viedokļu dalīšanās par Znotiņas kandidatūru. Varbūt kādam bija vai ir apdraudētas biznesa intereses un tiek iedarbinātas politiskās sviras.
Lai vai kā, šī atkal ir uzmanības pievēršana - iespēja parunāt no tribīnes, bet seku nebūs. Maz ticams, ka Ilzi Znotiņu Saeima varētu neapstiprināt uz jaunu termiņu.
