Partiju klope par ministru amatiem “zem deķa” rit pilnā sparā

© Neatkarīgā

Šonedēļ ir turpinājušās jaunas valdības izveides sarunas, kurās pagaidām nav tikts pāri ļoti svarīgajam jautājumam, no cik politiskajiem spēkiem tā sastāvēs – no trim vai no četriem.

Pašreizējais premjers un “Jaunās Vienotības” (JV) runasvīrs Krišjānis Kariņš, kuru Valsts prezidents pilnvarojis runāties un veidot, par visu vari vēlas uzspiest “Progresīvo” ņemšanu valdošajā koalīcijā, taču Nacionālā apvienība (NA) un arī no “Apvienotā saraksta” (AS) ievēlētie deputāti tam pretojas. Kariņš dzen jokus par ķeblīšiem ar trim, četrām vai piecām kājām, kur piektā kāja jānozāģē, taču bez vienošanās par to, cik partiju būs koalīcijā, nekāda pārāk nopietna saruna nesanāk. Izskatās, ka sarunu dalībnieki velk pasākumu garumā un JV gaida, kad AS un NA piekusīs protestēt pret “Progresīvo” ņemšanu pulciņā.

Tikmēr “Progresīvie” ir iedarbinājuši visus propagandas resursus, aktīvi uzstājas medijos paši un “sagadīšanās pēc” plašsaziņas līdzekļos bieži uzstājas trešās personas, kuras slavina “Progresīvos”, bet par tādu partiju kā Latvijas Zaļā partija apgalvo, ka tā esot zaļa tikai nosaukumā. Īstie zaļie esot “Progresīvie”.

NA un AS to redz un top aizvien īgnāki. Ka tikai nebūs tā, ka “Progresīvie” būs maķenīt pārspīlējuši ar saviem un savu fanu izteicieniem. Bet, kas par daudz, tas par skādi.

Pagaidām nav necik lielas skaidrības par to, kādas personas ieņems kādus ministru amatus. Ir tikai atsevišķas personālijas, par kurām “politikumā” runā jau diezgan ticami. Evika Siliņa, juriste un 14. Saeimā no JV ievēlēta deputāte, tiek virzīta uz iekšlietu ministres amatu. Pareizāk būtu teikt, ka Kariņš viņu ļoti, ļoti grib redzēt šajā amatā.

Vēl viens Kariņa favorīts ir 14. Saeimā no JV ievēlētais deputāts Jānis Patmalnieks, kurš līdz šim ir bijis Ministru prezidenta biroja vadītājs. Sākotnēji Kariņš bija noskatījis Patmalniekam finanšu ministra krēslu Jāņa Reira vietā. Reirs tad šādā variantā tiek “uzmests”, jo JV pasludināja principu, ka Saeimā neievēlētos ministrus uz jaunās valdības ministru amatiem nevirzīs. Tas ir diezgan neglīti no partijas puses, jo Reirs “pēc definīcijas” nevarēja būt pietiekami populārs, lai tiktu ievēlēts. Viņš katru gadu pie budžeta sastādīšanas bija “slikto ziņu vēstnesis” un bija spiests atgādināt, ka naudas nav tik daudz, lai varētu apmierināt ministriju apetīti.

Nu Reirs no augstākajiem amatiem tiek atstumts, bet par finanšu ministru, iespējams, tiks virzīts JV valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

JV ir izdomājusi pārgrozīt Ministru kabineta krēslus un izveidot jaunu Vides aizsardzības un enerģētikas ministriju. Un, kā runā aizkulisēs, šo ministriju JV iecerējusi pārvaldīt pati un iecelt par ministru Patmalnieku.

Šī tad ir šīs nedēļas lielākā intriga. Diezin vai potenciālie partneri AS un NA tā uzreiz ņems un šo ideju akceptēs.

Savietot vides aizsardzību un enerģētiku nozīmē izveidot grandiozu megaministriju, kurā grozīsies lielas naudas un kur ministram un viņa partijai būs varena vara. Ja tiks izveidota šāda ministrija, rodas loģisks jautājums, ar ko nodarbosies Ekonomikas ministrija? Tai savukārt paliks pagalam maz teikšanas - tā varēs nodarboties ar gadatirgu organizēšanu amatniekiem, lai viņi var pārdot podus un dzintara krelles.

Ir acīmredzami, ka, ja JV ideja realizēsies, Ekonomikas ministrija zaudēs jo lielu savas darbības segmentu, nākamajam ekonomikas ministram necik daudz varas nebūs. Tad jau no tādas Ekonomikas ministrijas ir maz jēgas - to var mierīgi pievienot Zemkopības ministrijai un nosaukt, piemēram, par Tautsaimniecības ministriju. Var apvienot Kultūras ministriju ar Tieslietu ministriju un uzbūvēt lielu pili, kurā līdz pusdienlaikam notiek tiesu prāvas, bet vakarā teātra izrādes. Var visu ko iedomāt, apvienot vai sadalīt, taču vai vajag?

Vēl ir tāds aspekts, ka līdzšinējā valdības iekārtā vides aizsardzība un enerģētika bija nošķirtas un iekļautas dažādās ministrijās. Tas ir loģiski, jo enerģētikas mērķis ir pelnīt, nest naudu budžetam, būvēt, apkurināt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzdevums bija atšķirīgs, lai neteiktu, ka pretējs - aizsargāt dabu. Tā dažādu varas torņu starpā bija spēle, kompromisu meklējumi un kompromisu atrašana. Taču tagad enerģētika un vide būs zem viena jumta, un viena no nozarēm vinnēs vienos vārtos. Nav grūti uzminēt, kura no nozarēm tā būs...

Lai vai kā, JV iekšienē ir vērojama asa konkurence starp dažādiem partijas flangiem. JV ar visiem spēkiem cenšas neiznest partijas iekšējos kašķus publiskai apskatei. Bet 14. Saeimā ir ievēlēti jauni JV deputāti, kuriem ir milzu ambīcijas ieņemt visaugstākos amatus. Kariņam ir ne tikai sarunas ar potenciālajiem partneriem, bet jātiek galā arī ar savas partijas iekšējām tektoniskajām kustībām.

Iezīmējas arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) tēls. Ja nu varbūt ir tā, ka Rinkēvičs ir labāks kandidāts uz premjera amatu?

Kariņš līdz šim ir vadījis valdību tā, ka ir diezgan nosacīti vadījis to. Kā mazākās Saeimas frakcijas pārstāvim viņam ir bijis nemitīgi jālaipo, jātēlo diža valdības vadīšana, lai gan bieži vien viņš ir bijis tikai tāds kā preses sekretārs, kurš mediju priekšā atskaņo to, kas valdībā ir nolemts.

Tagad situācija ir mainījusies - JV ir vislielākā frakcija Saeimā. Kariņam it kā būtu iespēja tagad ņemt grožus savās rokās. Taču, vai viņam pietiks jaudas? Rinkēvičam te varētu nebūt problēmu, jo jauda viņam ir. Aizkulisēs dzirdēts arī, ka viņa iecelšana par premjeru saņemtu atzinīgus no vārdus kāda liela Latvijas stratēģiskā partnera puses.

Uz tieslietu ministres amatu varētu tikt virzīta Inese Lībiņa-Egnere (JV). Bet arī NA noskatījusi šo pašu amatu un vēloties tur redzēt Gaidi Bērziņu, kurš 2011.-2012. gadā tieslietu ministrs jau ir bijis.

Uz satiksmes ministra posteni, iespējams, AS virzīs uzņēmēju, bijušo Liepājas mēru Uldi Sesku.

Uz aizsardzības ministra posteni, iespējams, pretendēs NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs.

“Neatkarīgā” ir pamanījusi, ka starp lauksaimniekiem ir ietekmīgi spēki, kuri vēlas dabūt nost no zemkopības ministra amata Kasparu Gerhardu (NA). Gerhardam piepeši uzbrūk daļa sabiedriskās organizācijas “Zemnieku saeima” valdes locekļu, cenšoties stāstīt publikai, ka viņš nav labs ministrs. Nav gan dzirdēts, ka NA būtu novērsusies no Gerharda un viņš būtu zaudējis savas partijas uzticību. Taču var būt arī tā, ka uz valdības veidošanas tirgus galda “Jaunā Vienotība” uzliek, lai NA izvēlas - vai nu Bērziņš ir tieslietu ministrs, vai Gerhards - zemkopības ministrs. Un ir izskanējis, ka atsevišķi partijas pārstāvji aizkulišu sarunās kaut kur Briselē “Jaunajai Vienotībai” jau ir piedāvājuši upurēt Gerhardu.

NA no savas puses gan visticamāk vēl strādās pie tā, lai šādas izvēles rūgtais biķeris tai iet secen, un centīsies atrast tādus argumentus, lai JV paliek gribot. Katrā ziņā no vakardienas oficiālajām sarunām abu partiju pārstāvji iznāca ārā relatīvi apmierināti, partijas valdes priekšsēdētājam Raivim Dzintaram pat dodot mājienu, ka JV tā kā varētu piekrist trīs partiju koalīcijas modelim. Priekšā gan esot “padziļinātākas sarunas NA būtiskos jautājumos”.

Partiju “klope” par amatiem “zem deķa” patiesībā iet pilnā sparā, lai gan to pārstāvji pēc kārtējām oficiālajām sarunām turpina svētsvinīgām sejām stāstīt par to, kā cīnās par valsts prioritātēm un “darāmajiem darbiem”.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.