Korporatīvās liekulības orģijas jeb roka roku mazgā

© Ekrānšāviņš no twitter

14. oktobrī bija skaists un svinīgs brīdis – virkne šīs zemes vareno uzņēmumu saņēma Korporatīvās pārvaldības balvu – "Altum", "Swedbank", "Latvenergo", "Rīgas ūdens". Balvu saņēma arī Rīgas dome, par ko galvaspilsētas iedzīvotājiem tagad var būt lepnums sirdī.

Šī balva tiek pasniegta jau otro gadu. Tādējādi tiekot apzināta labākā Latvijas prakse un atzinīgi novērtēti uzņēmumu centieni ieviest labas pārvaldības standartus un Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksu.

Šogad Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome balvu piešķīra četrās nominācijās Komerclikuma 20 gadu jubilejas konferences "Krietns un rūpīgs saimnieks lielo satricinājumu laikā" noslēgumā.

Kāpēc tas viss ir tik skaisti, kāpēc tik daudz prieka, puķu, buču, šampanieša korķu paukšķu?

Ir tā, ka Latvijā darbojas Lietuvā reģistrēts Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, kas ir cieši saistīts ar Tieslietu ministrijas paspārnē esošo Korporatīvās pārvaldības padomi. Padomes vadītāja, "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne vienlaikus ir institūta padomes locekle. Savukārt Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā ir Korporatīvās pārvaldības padomes loceklis Andris Grafs.

Bija laiki, kad Grafs 2011. gadā mēģināja kļūt par likumdevēju un kandidēja 11. Saeimas vēlēšanās, taču bija “Vienotības” sarakstā zemā vietā un parlamentā neiekļuva. Daudz viņš par to laikam nav bēdājis, jo ir atradis citu rosīšanās nišu.

Viņa biedrība nodarbojas ar to, ka iestāsta valsts un privātiem uzņēmējiem, ka korporatīvā pārvaldība ir laba lieta un, ja viņi būs biedrībā un maksās biedru naudas, tad būs vēl labāk.

Saskaņā ar biedrības statūtiem oficiāli tas skan tā: “Biedrības mērķis ir panākt Baltijas valstu privāto, kā arī valsts un pašvaldību kontrolēto uzņēmumu globāla līmeņa caurskatāmību un konkurētspēju, veicināt uzņēmumos korporatīvās pārvaldības (KP) praksi, piedāvāt KP apmācības valdes locekļiem un citiem darbiniekiem, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību institūcijām, īstenot kvalitatīvāku politiku un likumdošanu saistībā ar KP, izstrādāt un uzturēt KP vadlīnijas Baltijas uzņēmumiem, veidot un uzturēt aktīvu biedru tīklu”. Statūtos arī norādīts, ka biedrība var sniegt “dažādus ar valdes amatiem un apspriežu darbu saistītus pakalpojumus”.

Tulkojumā no birokrātvalodas, šī lobiju grupa darbojas galvenokārt divos virzienos - iekasē no valsts uzņēmumiem un lielajiem uzņēmumiem biedru naudas un bīda amatos šajos uzņēmumos savus kadrus, kas saistīti ar valdošajām partijām - pārsvarā ar “Jauno Vienotību”. Nu un vēl veic PR akcijas, kā tas bija gadījumā ar balvu pasniegšanu pagājušajā piektdienā.

Lielajiem uzņēmumiem, kas pelna desmitus un apgroza simtus miljonu eiro, pāris tūkstoši, ko tie samaksā šai biedrībai biedru naudā, neko daudz nenozīmē. Taču kopā, kad saliek tūkstoti pie tūkstoša, sanāk diezgan pat normāla summa - tikai no biedriem biedru naudās var iekasēt 116 tūkstošus eiro. Rakstu lasiet šeit https://neatkariga.nra.lv/izpete/394166-grafa-kantora-vedera-ietekmigas-valsts-un-privata-biznesa-strukturas?_gl=1*ybu0m7*_ga*NDA2MTIyMDQ5LjE2MjQzMzU4MjA.*_ga_LTMBW853YH*MTY2NTkwNjI1Ni44OC4xLjE2NjU5MDY0ODguMC4wLjA.

Lielie uzņēmumi ar nolaistām ausīm ir spiesti maksāt, jo jūt, ka biedrība ir ietekmīga, un laikā, kopš premjers ir Krišjānis Kariņš (JV), tās ietekme aug un aug tā, ka maz neliekas. Neviens negrib kašķēties un mīļā miera labad maksā. Un nav jau tā, ka neko nesaņem pretī - lūk, vairāki lieluzņēmumi tika apbalvoti!

Teorētiski varētu atrasties arī kāds kašķīgs uzņēmums, kurš pasūtītu biedrību divas mājas tālāk, bet tad tas riskētu saņemt “korporālo” miesassodu - varētu piepeši izrādīties, ka uzņēmumā nav labas korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas, drošumspējas, kompetenču un caurspīdīgas caurskatāmības. Šāds uzņēmums varētu sagaidīt pie sevis ciemos finanšu inspektorus, ugunsdzēsējus, sanitāri veterināros ekspertus vai pat izmeklētājus. Bet tāds uzņēmums, pie kura ciemojas sanitāri, diezin vai viegli saņem kredītus vai vinnē iepirkumos.

Nebūtu varbūt korekti teikt, ka biedrība ir rekets, reiderisms un jumts - tas ir labprātīgs un maigs process bez gludekļa un lodāmura izmantošanas. Ar biedrību un politiskiem spēkiem saistīti ļaudis tiek iebīdīti uzņēmumu valdēs un padomēs, kur tiem pirmais darbs ir pieprasīt sev lielāku atalgojumu. Vēl viņu parastais stils ir birokratizēt, sarežģīt pārvaldību, ieviešot dažādu asistentu un padomnieku amatus.

Valsts un lielie uzņēmumi maksā tieši šai biedrībai, kas reģistrēta Lietuvā un kuru vada Grafs. Bet vai tad visādu biedrību trūkst? Varētu maksāt arī dārzkopju, fizkultūriešu, atturībnieku vai vīndaru biedrībām...

Nominācijā "Risku pārvaldības stratēģis" korporatīvās pārvaldības balvu šogad saņēma "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", jo uzņēmums esot “spējis vissekmīgāk identificēt, novērtēt, vadīt un kontrolēt potenciālos notikumus vai situācijas, nodrošinot pārliecību par uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu”. Tas jauki! “Neatkarīgā” te var pat papildināt, ka par valstij piederošo uzņēmumu labu pārvaldību var uzskatīt arī tādu pārvaldību, ja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ģimene tiek turēta aizdomās par biznesa saitēm ar sankcijām pakļautiem Krievijas uzņēmējiem. Par labu uzņēmuma pārvaldību var arī uzskatīt, ja ieinteresēti uzņēmēji valdes vietā sastāda dokumentus, lai valsts uzņēmuma vārdā cīnītos ar saviem biznesa konkurentiem. Piemēram, šā gada maijā portālos “pietiek.com” un “puaro.lv” izskanēja informācija par Valsts drošības dienesta interesi saistībā ar “Altum” valdes priekšsēdētāja R. Bērziņa ģimenes saitēm ar starptautiskām sankcijām pakļauto Krievijas uzņēmēju Dmitriju Mazepinu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju, kā arī par ienākumiem, ko “Altum” valdes priekšsēdētāja ģimenei nodrošina šīs saites.

Pirms vairākiem gadiem “Altum” agresīvi vērsās pret uzņēmēja Viestura Tamuža uzņēmumiem ar prasībām par ievērojamu naudas summu piedziņu. “Altum” pozīciju varēja vērtēt kā neparasti agresīvu tāpēc, ka uzņēmēju strīdā, kas tika skatīts civilā kārtībā, tika izteikti arī pārmetumi par noziegumu izdarīšanu. Noziegumi gan nekādi netika atklāti, un arī tiesvedībās “Altum” neuzvarēja. Rakstu lasiet šeit https://neatkariga.nra.lv/izpete/392948-aizdomas-ka-altum-kontrole-nevis-ministriju-parstavji-bet-aizkulisu-darboni.

Draugs draugam laiku kavē un tik slavē! Pērn īpaša korporatīvās pārvaldības balva par nozīmīgu ieguldījumu tika pasniegta pašam Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentam un vadītājam Latvijā Grafam. Nevar teikt, ka Grafs pats pasniedza un pats saņēma, kas fiziski nav iespējams, taču stipri uz to pusi ir. Tā, lūk, Latvijā tiek organizēta “pareiza korporatīvā prakse”!

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.