Egila Levita protežē Andris Grafs aktīvi jaucas Liepājas augstskolas iekšējās lietās

© Neatkarīgā

Priecīga ziņa no vējainās pilsētas Liepājas! Liepājas universitātes kolektīvs 11. oktobrī ticies ar Liepājas universitātes padomi!

Padomes priekšsēdētājs Andris Grafs informēja par padomes darbību, vēršot uzmanību uz to, ka 80% tās darbības ir vērsta uz stratēģisko vadību, bet 20% - uz pārraudzību. Kā svarīgs jautājums tika minēta Liepājas universitātes stratēģijas izstrāde. Andris Grafs vēstīja par plānotajām izmaiņām universitātes struktūrā, rektora atlases gaitu un principiem, budžeta izstrādi un izpildi.

Liepājas universitātei un tāpat arī visām citām Latvijas augstskolām šāda padome ir tieši tikpat daudz nepieciešama kā zaķim piektā kāja. “Padomju varu” augstskolām uzspieda un attiecīgus Augstskolu likuma grozījumus panāca Ilga Šuplinska, kad bija izglītības un zinātnes ministre. “Konservatīvie” 14. Saeimas vēlēšanās ir ar blīkšķi izgāzušies, taču viņu atstātais mantojums ir mūžam dzīvs.

Aizsedzoties ar stāstiem par labu pārvaldību un it kā, ka to paģēr Eiropa, Šuplinskas partija visās augstākajās mācību iestādēs ieviesa brīnišķas, politizētas barotnes - augstskolu padomes, kurām pēc būtības ir divas funkcijas - viena ir tāda, ka valdošajām partijām pietuvināti draugi un paziņas kā padomju locekļi var saņemt 2000-2500 eiro atalgojumu. Nekāds sviedrainais darbs viņiem nav jādara - šad tad jāapmeklē padomju sēdes un jāsataisa gudri ģīmji. Otra funkcija, ar kuru nodarbojas padomju priekšsēdētāji un varbūt vēl daži locekļi, ir bāzt degunu augstskolu iekšējās lietās un atņemt augstskolām to autonomiju. Lūk, piemēram, Liepājas augstskolā tas jau pilnā sparā notiek - nevis vairs augstskola pati, bet padome plāno izmaiņas augstskolas struktūrā, izgudro rektora atlases principus, izstrādā budžetu. Kas gan tas ir cits, ja ne politisks jumts un uzmešanās augstskolai par priekšniekiem?

Kā saka Grafs, 80% padomes darbības būs vērsta uz stratēģisku vadību. Tas nozīmē, ka 80% padomes darbības pēc būtības būs vētrainas darbības imitācija.

Tiks rakstīta Liepājas augstskolas stratēģija, kas būs tukšs papīrs bez kāda sakara ar realitāti, toties tajā būs daudz pārgudru svešvārdu un angļu valodas kalku - “komunikācija”, “ilgtspēja”, “misija”, “vīzija”, “prioritātes” utt.

Stratēģija tiks ievākota un ielikta plauktā, kur tā pārklāsies ar putekļiem. “Neatkarīgā” jau vairākkārt ir rakstījusi, kas ir Andris Grafs, no kurienes viņš nāk un kā darbojas. Rakstu lasiet šeit.

Priekšsēdēšana Liepājas augstskolas padomē ir tikai viens no viņa darbiņiem. Kā Grafs kļuva par Liepājas augstskolas padomes locekli un priekšsēdētāju?

Augstskolu likumā noteikts, ka katrā augstskolas padomē vienu savu pārstāvi virza Valsts prezidents. Tad, lūk, Egils Levits ir ielicis Grafu Liepājas augstskolas padomē. Ir vēl par maz ar to, ka Grafa “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” slauc visus Latvijas lieluzņēmumus un valsts uzņēmumus un ir uzmeties tiem par “vecāko brāli”, bīda šo uzņēmumu valdēs un padomēs savus cilvēkus, kuru pirmais darbs tajās ir pieprasīt sev lielas algas. Vēl arī Liepājas augstskolu vajag.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.