Pagājušajā nedēļā portāla “nra.lv” lasītājiem bija uzdots jautājums: “Vai atbalstāt, ka valstij piederošo un no valsts budžeta dotēto “airBaltic” turpina vadīt Martins Gauss, saņemot atalgojumu mēnesī vidēji 69 084 eiro?” Bija piedāvāts balsot “jā” vai “nē”.
Rezultāts ir tāds, ka 12 291 (82%) lasītājs atbildēja “nē”, bet 2767 (18%) atbildēja “jā”. Šis ir gadījums, kad nav pārsteigums lielais “nē” balsotāju skaits. Jo Martina Gausa alga ir acīmredzami neadekvāta. Pārsteidz lielais “jā” - 2767!
Varētu pārsteigt, ja “nra.lv” nezinātu, kā šis cipars radies... “airBaltic” Korporatīvās komunikācijas departaments 30. janvārī izsūtīja kompānijas darbiniekiem skubinājumu solidarizēties ar Martinu Gausu un NRA aptaujā balsot “jā”. Rakstu lasiet šeit.
Tad nu lielais “airBaltic” darbaļaužu kolektīvs (ap 2000 darbinieku) ir kvēli atbalstījis savu priekšnieku vai arī ir bijis nobijies un spiests atbalstīt domu, ka 69 084 ir pareizā alga, kas jāsaņem kompānijas izpilddirektoram, kurš ir arī valdes priekšsēdētājs (saņem divas algas). Uzņēmuma vadībai nav problēmu uzzināt, kurš solidarizējas, bet kurš nē, jo vismaz balsojumi no darba datoriem tai ir redzami.
Eleganta ir “airBaltic” Korporatīvās komunikācijas nodaļas atbilde uz jautājumu, kāpēc darbinieki tiek skubināti balsot “jā”. Esot bijusi vērojama liela darbinieku atsaucība atbalstīt Martinu Gausu. “Domājams, tā rīkotos jebkurš lojāls, arī cita uzņēmuma darbinieks,” pauž Korporatīvās komunikācijas nodaļa. Ej nu ej? Vai tiešām visos Latvijas uzņēmumos un iestādēs ir tā, ka darbinieki tiek nostādīti miera stājā un viņiem jāizpilda pavēle pareizi nobalsot? Diezin vai darbinieki, starp kuriem jo daudzi par ārkārtīgi smagu, atbildīgu un bīstamu darbu saņem sīknaudu, tik ļoti mīl savu priekšnieku, kura alga sniedzas kosmiskos augstumos. Te būs bijis tā, ka balsošanas rezultāti ir stipri vien pieblēdīti un mazliet mākslīgi ietekmēti.
Nav zināms, kādas algas ir tiem, kuri jau strādā “airBaltic”, taču par to apjomu var spriest pēc uzņēmuma vakanču piedāvājuma. Jaunākajam stjuartam tiek piedāvāti 1000 eiro mēnesī, drošuma un operatīvās vadības speciālistam sola algu no 1300 līdz 1500 eiro mēnesī, lidojumu plānošanas dispečera asistentam 1600-1830 eiro. Ja atgadīsies kāda traģiska ķibele, šāds drošuma speciālists vai plānošanas dispečers būs tas, kuram būs jāatbild tiesas priekšā vai jāsēž cietumā. No viņu darba precizitātes ir atkarīgas pasažieru dzīvības. Diezin vai uzņēmuma vadītājam tur varēs piešūt kādu vainu, un viņš turpinās saņemt 69 tūkstošus un 84 eiro.
Milzu rezonansi sabiedrībā izraisīja ziņa, ka augstākajām amatpersonām Latvijā būs ievērojami lielākas algas - Valsts prezidentam alga paceļas no 6260 uz 7962, Saeimas priekšsēdētājam - no 4565 uz 7962 utt. Bet tad Martina Gausa alga ir gandrīz 10 reizes lielāka! Nabadziņš Valsts prezidents, nabadziņš Saeimas priekšsēdētājs! Tad jau Saeimas deputāti ar savu 3981 eiro algu gandrīz vai ir spiesti stāvēt uz Jēkaba ielas un ubagot ar pastieptu cepuri.
Pirms vairākiem gadiem tā laika satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Neatkarīgā” uzdeva jautājumu par Martina Gausa algu. Viņš toreiz teica, ka tas ir normāli, ja izcils topmenedžeris saņem izcilu atalgojumu. Ministrs pat ieminējās, ka varbūt gandrīz miljons gadā ir par maz. Vēlāk (pagājušajā gadā) šis pats Anrijs Matīss “Neatkarīgajai” sacīja, ka savulaik, pirmās “airBaltic” krīzes laikā, Martins Gauss tiešām vairākas problēmas veiksmīgi atrisināja, tomēr viņa tālākā stratēģija izrādījusies tikai un vienīgi kļūdaina - gan pārlieku straujā kompānijas izplešanās, lidmašīnu bāzes nesamērīga un nepārdomāta palielināšana, akla paļaušanās uz valsts atbalstu novedusi pie atkārtotas “iekrišanas grāvī”, no kura kompānija tikai nesen bija sākusi izkļūt. Nesen no jauna noslēgtais līgums ar Gausu esot kļūda, kompānijai ir nepieciešama vadības maiņa ar jaunu redzējumu. Tātad tajos 2767 cilvēkos, kas nobalsoja par lielisko “airBaltic” vadītāja algu, pat arī bijušais satiksmes ministrs nav ierēķināms.
Divu gadu laikā valsts ieguldījumi nacionālās aviokompānijas “airBaltic” glābšanā mērāmi vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Aviokompānija šajā laikā cietusi ievērojamus zaudējumus, šī tendence saglabājas arī 2022. gadā. Ir, protams, arī objektīvi apstākļi, kāpēc radās zaudējumi - kovids un karš Ukrainā. 2020. gadā zaudējumi bija 264,8 miljoni, 2021. gadā - 135,7 miljoni, bet 2022. gada pirmajos trīs mēnešos - 6,251 miljons eiro. “airBaltic” atlaida lielu skaitu darbinieku, reisu skaits tika radikāli samazināts, jaunās lidmašīnas iznomāja citām aviokompānijām, bet “airBaltic” klienti bija spiesti samierināties ar lidošanu vecās “grabažās”.
Diezin vai šo darbību var uzskatīt par izcili veiksmīgu, un diezin vai uzņēmuma vadībai būtu jāsaņem algas, kas desmitkārt pārsniedz Valsts prezidenta algu. Tā taču nav privāta kompānija, bet uzņēmums, kas ēd nodokļu maksātāju naudu.
Diezin vai būs ilgi jāgaida, kad no valsts atkal tiks izplēsta kāda desmitos miljonu eiro mērāma summa, kas varbūt tiks dēvēta par “uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu” vai ar kādu citu eifēmismu.
“Neatkarīgās” aptauja ir izraisījusi lielu interesi interneta sociālajās vietnēs. “Facebook” lietotāji to ir aktīvi komentējuši. “Šis Gausa pasākums vispār parāda mūsu valsts “bomzīgumu”, kur kāds valsts dotēta kantora šefs saņem algu, kas ir kārtām lielāka par valsts pirmo personu. Tātad šis ir valsts galvenā persona!” konstatē “Facebook” lietotājs Normunds Ozoliņš. Cits komentētājs Lieģis ir sadrūmis, ka Latvijai nav pašai sava spējīga speciālista, kurš spētu vadīt aviokompāniju. Viņš uzskata, ka tādai mazai valstij kā Latvija nav vajadzīga sava aviokompānija. “Pienesums ir tikpat liels kā no KNAB, tiesībsarga un Valsts kontroles - tikai zaudējumi,” pauž komentētājs, uzsverot, ka tas ir viņa subjektīvais viedoklis.
“Facebook” lietotāja Rita Grahovska dzen jokus: “Gribu, lai Gauss mani adoptē. Es viņam iemācītu, kā savilkt jostu.”
Daigai Zuņģelei ir aizdomas par kādu sazvērestību: “Lai tik saņem! Varbūt silto vietu iekārojis kāds mūsu bāleliņš?”
Juris Vīksna pauž, ka ir pret svešzemnieku likšanu augstos amatos, norādot, ka arī premjers Krišjānis Kariņš, Valsts prezidents Egils Levits un tagad arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte nav no Latvijas. Martins Gauss nav vienīgais.
Komentētājam Altera Iteratio nav principiālu iebildumu pret svešzemniekiem, ja vien tie nav Valsts prezidents un premjers... Viņš uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadībai vajadzētu piesaistīt kādu no Igaunijas. Bet par Martina Gausa algu viņš pauž, ka tai nav nekāda pamatojuma.
