Ģenerālprokuratūras rīcībā neesot ziņu, kas apstiprinātu trauksmes cēlēja bažas par Valsts ieņēmumu dienesta spēju nosargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju, tomēr Ģenerālprokuratūra atgādina, ka par sevišķās lietvedības darba organizāciju iestādē atbild tās vadītājs – VID gadījumā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Prokuratūras likums un citi likumi nosaka prokuratūrai pienākumu uzraudzīt likumu ievērošanu. “Neatkarīgajā” iepriekš publicētajā trauksmes cēlēja ziņojumā bija norādīts, ka pērn VID veiktajā Slepenības un drošības režīma nodrošināšanas daļas reorganizācijā netiek ievēroti normatīvie akti, kuri saistīti ar valsts noslēpumu saturošas informācijas apriti un tās saglabāšanu. No ziņojuma bija noprotams, ka trauksmes cēlējs no VID vadības saņēmis sodu par ziņošanu Valsts drošības dienestam saistībā ar notiekošo reorganizāciju un tajā pamanītajām nepilnībām.
Tā kā arī starp prokuratūru un VID notiek slepenas informācijas aprite, “Neatkarīgā” ģenerālprokuroram Jurim Stukānam vaicāja, vai prokuratūra uzraudzīja pērn VID notiekošo Slepenības un drošības režīma nodrošināšanas daļas reorganizāciju; vai prokuratūras rīcībā ir ziņas, kuras apstiprina trauksmes cēlēja bažas; vai prokuratūra un citas iestādes spēs pasargāt trauksmes cēlējus no nepatikšanām par viņu sniegtajiem ziņojumiem saistībā ar VID struktūru reorganizāciju; vai sabiedrība var būt droša, ka VID rīcībā esošā valsts noslēpumu saturoša un cita veida slepenā informācija nenokļūs negodīgu amatpersonu rokās un nenoplūdīs pie personām, kurām pieeja šādai informācijai nav paredzēta.
J. Stukāns ar preses sekretāres Aigas Eidukas starpniecību uz minētiem jautājumiem atbildēja: “Saskaņā ar 2004. gada 6. janvāra Ministru kabineta Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu’’ 68. punktu sevišķo lietvedību kārto atsevišķi no institūcijas pārējās lietvedības nodaļa vai attiecīgais sevišķās lietvedības darbinieks, kas ir tieši pakļauts institūcijas vadītājam. No minētās normas satura izriet, ka par sevišķās lietvedības darba organizāciju jebkurā iestādē atbild tās vadītājs. Prokuratūras kompetencē nav saskaņot vai uzraudzīt iestāžu vadītāju organizētos nodaļu reorganizāciju procesus. Prokuratūras rīcībā nav ziņu, kas apstiprinātu trauksmes cēlēja bažas. Kārtību, kādā trauksmes cēlējs tiek pasargāts sakarā ar iesniegto trauksmes celšanas iesniegumu, regulē Trauksmes celšanas likums. Krimināllikuma 94. pants paredz atbildību par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, tādējādi jebkura persona, arī VID amatpersona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu un kura izpaudīs valsts noslēpumu, tiks saukta pie Krimināllikumā paredzētās atbildības. Turklāt 2004. gada 6. janvāra Ministru kabineta Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu’’ 104. punkts paredz, ka, ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšana, viņš: 104.1. nekavējoties ziņo augstākam vadītājam un kompetentajai valsts drošības iestādei (Nacionālās drošības iestādei); 104.2. ne vēlāk kā nākamajā dienā izveido dienesta izmeklēšanas komisiju vismaz triju cilvēku sastāvā. Dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvā ir institūcijas un kompetentās valsts drošības iestādes (Nacionālās drošības iestādes) pārstāvji; 104.3. sadarbībā ar kompetento valsts drošības iestādi (Nacionālās drošības iestādi) organizē nozaudēto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas meklēšanu.”
Iepriekš “Neatkarīgā” saņēma atbildes arī no Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta un Satversmes aizsardzības biroja direktora Egila Zviedra. Rakstu lasiet šeit.
No atbildēm izriet, ka gan VDD, gan SAB ir informēts par VID drošības un slepenības režīma reorganizāciju. VDD pastāvīgi uzrauga, vai tā pārraudzībā esošajās institūcijās (arī VID) īstenotais slepenības režīms atbilst normatīvajos aktos noteiktajām valsts noslēpuma aizsardzības prasībām. Savukārt SAB ir gan informēts par reorganizāciju, taču SAB kompetencē neietilpst VID reorganizācijas procesu uzraudzība.
“Tiks likvidēts slepenības un drošības režīms iestādē un vecāko drošības speciālistu amati, kas līdz šim nodrošināja pārvaldības daļu, atstājot tikai sevišķās lietvedības funkciju, dokumentu reģistrēšanu, tādējādi integrējot to VID Nodrošinājuma pārvaldes struktūrvienībā, kuras pamatfunkcijas ir pavisam citas, nesaistītas ar slepenības režīma un valsts noslēpuma aizsardzību, neievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumu 18. un 19. punktu,” raksta trauksmes cēlējs.
Taču ne prokuratūra, ne VDD, ne SAB nekādus riskus un arī ne MK noteikumu neievērošanu nav pamanījuši. Pati I. Jaunzeme trauksmes cēlēja ziņojumu atturējās komentēt.
