Nebūs pamiera zem Gazas olīvkokiem

© Scanpix

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmdienas vakarā kategoriski noraidīja iespēju, ka viņa valsts varētu piekrist jebkādam pamieram Gazā, jo tā būtu padošanās teroristiskajam grupējumam "Hamās".

Viņš uzsvēra, ka pēc 7. oktobrī notikušā "Hamās" iebrukuma Izraēlas teritorijā un tur pastrādātajiem slaktiņiem viņa valdības pienākums ir iznīcināt Gazas joslā valdošo grupējumu.

Netanjahu: “Šis ir laiks karam”

Kā atreferē “The Times Of Israel”, Netanjahu, citējot Bībeles tekstu, sacīja, ka "ir laiks mieram un ir laiks karam". Viņaprāt, šis ir laiks karam, kas izšķirs visas pasaules nākotni. Tāpēc esot jānovelk līnija starp civilizāciju un barbarismu, bet katram cilvēkam esot jāizlemj, kurā pusē nostāties.

"Es vēlos skaidri pateikt Izraēlas nostāju attiecībā uz pamieru. Tāpat kā ASV nepiekristu pamieram pēc Pērlhārboras bombardēšanas vai pēc 11. septembra terora akta, Izraēla nepiekritīs karadarbības pārtraukšanai ar “Hamās”,” viņš sacīja preses konferencē ārvalstu medijiem. “Pēc šausminošajiem 7. oktobra uzbrukumiem aicinājumi uz pamieru ir aicinājumi Izraēlai padoties “Hamās”, padoties terorismam un barbarismam. Tas nenotiks," viņš teica.

Tagad uzbrukums arī uz zemes un pazemē

Izraēlas armija turpina veikt aviācijas triecienus, raķešu un artilērijas apšaudes pa objektiem Gazas joslā, bet pēdējās dienās veic arī iebrukumu pa sauszemi, izmantojot tankus. Viens no svarīgākajiem Izraēlas armijas operatīvajiem mērķiem ir sagraut “zirnekļu tīklu” - “Hamās” izraktos pazemes tuneļus, noliktavas un komandcentrus. Betonētas, elektrificētas pazemes ejas Gazas joslā stiepjoties 300 vai pat 500 (!) kilometru garumā.

27. oktobrī visā Gazas joslā pēc spēcīga gaisa trieciena pārtrūka visi stacionārie, mobilie un interneta pakalpojumi, un tika ziņots, ka cietis galvenais telekomunikāciju tornis. 29. oktobrī sakarus Gazā sāka pamazām atjaunot.

ASV atbalsta “humānās pauzes”

Sākotnēji ASV prezidents Džo Baidens bija definējis, ka Izraēlas doma par sauszemes uzbrukumu “nav laba”, un mudinājis Izraēlu uz pamieru, tiesa gan, ar tādu nosacījumu, ja “Hamās” atbrīvos visus ķīlniekus. “Hamās” ir atbrīvojusi vien četras sievietes, bet vienu gūstekni, Izraēlas armijas kareivi, ir atbrīvojusi Izraēlas armija pati. Taču joprojām teroristu gūstā ir 200-230 cilvēku. Par vienu nolaupīto sievieti, Vācijas pilsoni, ir uzzināts, ka viņa ir nogalināta. “Hamās”, nesniedzot nekādus pierādījumus, ir apgalvojusi, ka vairāk nekā 50 no ķīlniekiem ir nogalināti, Izraēlai pēdējo trīs nedēļu laikā nemitīgi bombardējot Gazas joslu.

Tagad ASV vairs par pamieru nerunā. ASV Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs paziņoja, ka Vašingtonas ieskatā uguns pārtraukšana nebūtu pareizā atbilde. Taču pēc tam viņš precizēja, ka ASV atbalsta "humānās pauzes" kaujās, lai ļautu netraucēti piegādāt humāno palīdzību civiliedzīvotājiem un dotu iespēju viņiem Gazā droši pārvietoties.

Milzu pūļi demonstrācijās pret Izraēlu

Daudzviet pasaulē notiek propalestīniešu un antiizraēlas demonstrācijas. Sevišķi tās pieņēmās spēkā pēc sprādziena pie Al Ahli slimnīcas, pēc kura visai pasaulei tika vēstīts, ka esot bojā gājuši ne īsti 200, ne īsti 500 vai pat 800 cilvēku. Izraēla gan apgalvoja, ka nav pie šā sprādziena vainīga un tā bijusi palestīniešu organizācijas “Islāma džihāds” nomaldījusies raķete. Lai vai kā, Ziemeļāfrikas, Tuvo Austrumu un citās islāmticīgās valstīs 18. oktobris bija “niknuma diena”, un notika plašas demonstrācijas. Pret Izraēlu vērsti piketi ir notikuši pat tādās tālās valstīs kā Filipīnas, kur lielais vairums iedzīvotāju ir kristieši. Demonstrācijas notiek arī Rietumeiropā (Parīzē, Briselē), kur uz tām pulcējas ne tikai musulmaņi, bet arī marksistiski noskaņota vietējā jaunatne. Vienā no lielākajiem gājieniem Londonā gaisa kadros bija redzami lieli pūļi, kas soļo cauri galvaspilsētas centram, lai pieprasītu premjerministra Riši Sunaka valdībai aicināt uz pamieru.

Malaizijā liels demonstrantu pūlis pie ASV vēstniecības Kualalumpurā skandēja saukļus. Uzrunājot simtiem tūkstošu atbalstītāju milzīgā mītiņā Stambulā, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans sacīja, ka Izraēla ir okupante, un atkārtoja savu nostāju, ka “Hamās” nav teroristu organizācija.

Erdogans dažkārt izceļas ar gluži neticami asiem izteikumiem. Pagājušā gada septembrī viņš verbāli vērsās pret Grieķiju, aicinot pārtraukt Turcijas piekrastē esošo grieķu salu militarizāciju, brīdinot, ka kādu nakti turki varētu tās okupēt. "Mēs varam ierasties pēkšņi, nakts vidū. Ja jūs, grieķi, iesiet pārāk tālu, cena būs augsta," brīdināja Erdogans. Tagad tādus pašus draudus “atnākt pakaļ naktī” viņš izteica arī Izraēlai.

Tas ir mulsinoši, jo gan Grieķija, gan Turcija ir NATO dalībvalstis. Taču Turcijas prezidenta antigrieķiskajai un antiizraēliskajai retorikai ir skaidrojums - tādi ir viņa dibinātās “Taisnības un attīstības” partijas elektorāta uzskati. Viņa vēlētāji joprojām domā grieķus, armēņus, kurdus un ebrejus par naidniekiem. Tajā pašā laikā Turcija ir sniegusi palīdzīgu roku Ukrainai, kara sākumposmā piegādājot tai savus dronus “Bayraktar”; tāpat Turcija vairs nestīvējas pretī Zviedrijas uzņemšanai NATO. Tāda šai valstij “daudzvektorīga” politika.

Krievija izceļas ar īpašu naidu un meliem

Bet pati riebīgākā antisemītisma demonstrācija pasaulē ir notikusi Krievijas federācijas Dagestānā, Mahačkalas lidostā, kur milzīgs pūlis gaidīja lidmašīnu no Telavivas, lai izrēķinātos ar atlidojušajiem ebrejiem.

Kremļa diktators Vladimirs Putins pirmdien, 30. oktobrī, par antisemītisko nemieru kurināšanu apsūdzēja Rietumus un Ukrainu.

Tāpat arī Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova apsūdzēja Ukrainu par tās “tiešu un galveno lomu provokācijas” sagatavošanā.

Krievijas federālajos propagandas kanālos gadiem ilgi uzstājās tāds Tuvo Austrumu speciālists kā Jevgēņijs Satanovskis, kurš beigu galā nav spējis izturēt briesmīgo melu un antisemītisma straumi, kas tur tagad ir kļuvusi dominējoša. Par Zaharovu viņš izteicās, ka šī smagi dzerošā “šmara” ne īpaši mīl ebrejus un ne īpaši to slēpj. Pēc šiem vārdiem viņš uzreiz tika padzīts no TV 1. kanāla.

Zaharova atsaucās uz kanālu vietnē “Telegram”, kas saistīts ar bijušo Krievijas likumdevēju, pret Kremli vērsto partizānu Iļju Ponomarjovu, kurš tagad atrodas Ukrainā. Ponomarjovs sacīja, ka vairs nav saistīs ar šo “Telegram” kanālu, kurā tika aicināts uz grautiņu lidostā.

Mahačkalas lidostā policija arestēja 60 cilvēku, kas, domājams, bija iesaistīti incidentā, bet 20 cilvēku, tostarp policisti, guva ievainojumus. Tikmēr lidmašīnas pasažieri ar autobusu tika nogādāti drošā vietā.

Nekārtības Dagestānas lidostā nav vienīgais mēģinājums sarīkot ebreju grautiņu jeb “pogromu”, kā to sauc krieviski. Krievijas Ziemeļkaukāza Kabardā-Balkārijā tika aizdedzināts ebreju centrs. Dažas dienas pirms incidenta lidostā ļaužu grupa centās ielauzties viesnīcā Mahačkalā, lai tur meklētu ebrejus un ar viņiem izrēķinātos.

Kremļa amatpersonas nekad nav atzinušas “Hamās” par teroristisku organizāciju un pat ar lielu godu uzņēma tās pārstāvjus Maskavā.

Eiropas Savienībā un ASV Kremļa amatpersonu apgalvojumi par “banderoviešiem” Mahačkalā izklausās smieklīgi - nu kā var tik briesmīgi melot? Taču “iekšējā tirgū” Krievijas propagandas kanālu apdullinātiem skatītājiem der arī šādas, pat vismurgainākās versijas.

Latviešiem nav ieteicams sildīt sānus karstajos punktos

No Latvijas līdz Gazai esot iespējams nokļūt 12 ar pusi stundās. Pašlaik tur ir plus 29 grādu temperatūra. Taču diezin vai Latvijā atradīsies daudz gribētāju uz turieni lidot...

Tūristiem, darījumu cilvēkiem un radinieku apmeklētājiem no Latvijas tagad stipri jāpiesargās braukt uz Izraēlu vai tās kaimiņvalstīm. Strauji saasinoties drošības situācijai Izraēlā, kas rada ievērojamus drošības riskus un neprognozējamu situācijas attīstību tuvākajā nākotnē, Ārlietu ministrija stingri aicina šobrīd neceļot uz Izraēlu. Valsts teritorijā esošos Latvijas valstspiederīgos ministrija aicina sekot līdzi situācijas attīstībai un vietējo drošības dienestu rekomendācijām. Šis brīdinājums ir spēkā līdz turpmākam aktuālās situācijas precizējumam.

Valstspiederīgos, kuri šobrīd ir devušies īslaicīgā braucienā uz Izraēlu, Ārlietu ministrija stingri aicina reģistrēties Konsulārajā reģistrā.

Ārlietu ministrija stingri iesaka izmantot uzticamas tūrisma aģentūras, plānojot ceļojumu un ekskursijas Ēģiptes teritorijā, jo tās tūrisma maršrutus saskaņo ar atbildīgajām varas iestādēm. Ņemot vērā nestabilo drošības situāciju reģionā un Ēģiptes noteiktos pārvietošanās ierobežojumus valsts teritorijā, Ārlietu ministrija aicina neapmeklēt teritorijas 50 km attālumā no robežas ar Lībiju un Sudānu, izņemot tūrisma objektus Abu Simbelā. Ņemot vērā Ēģiptes armijas īstenoto pretterorisma operāciju un eskalāciju Gazas sektorā, Ārlietu ministrija stingri aicina ceļotājus neapmeklēt Sīnāja pussalas ziemeļdaļu.

Joprojām notiek periodiski teroristu uzbrukumi. Ārlietu ministrija aicina ceļotājus izvairīties no reliģisku vietu apmeklēšanas reliģisko svētku laikā, kā arī aicina sekot valsts un tiesībsargājošo iestāžu norādījumiem, un plašsaziņas līdzekļos sniegtajai informācijai.

Ārvalstu studenti dusmīgi klaigājuši internetā

Latvijā nenotiek antiizraēliskas demonstrācijas, taču Tuvo Austrumu satricinājuma viļņi tiek līdz Latvijai tādā veidā, ka Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) esot izcēlies konflikts starp ārvalstu studentiem, kuri nāk no Izraēlas, un tiem studentiem, kuri pārstāv tās arābu valstis, kas atbalsta Palestīnu. Vairāki Izraēlas pilsoņi, kas studē RSU, esot ziņojuši par naidu kurinošiem tekstiem internetā un draudiem. Patlaban konflikts nonācis arī valsts drošības iestāžu redzeslokā.

Pašlaik RSU mācās ap 30 studentu no Izraēlas, no arābu valstīm mazāk - pa vienam no Sīrijas un Libānas. Vēl pieci studenti ir no Irānas. Taču studenti, kas pārstāv ebreju vai arābu kopienas, nāk arī no citām Eiropas valstīm.

RSU prorektors Guntis Bahs Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka saņemtas vairākas ziņas par nekorektiem izteikumiem sociālo tīklu kontos, negatīviem komentāriem. Fiziska izrēķināšanās nav notikusi.

Bahs norādīja - kamēr nav saņemts kompetents Valsts drošības dienesta slēdziens, universitātei nav pamata rīkoties. "Tomēr jebkuru verificētu, patiesu draudu gadījumā mēs domājam, ka studijas nav iespējams turpināt universitātē, kuras pamatā ir akadēmiskums, sadarbība un miers," sacīja Bahs. Proti, draudētāji no augstskolas tiks izslēgti.

Komentāri

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.