Naktī uz sestdienu Izraēlas gaisa spēki veica triecienu pa militāriem objektiem Irānā. Pasaules sabiedrības uzmanības centrā jautājums – karš Tuvajos Austrumos vērsīsies plašumā vai tomēr to izdosies ierobežot un apslāpēt.
Uzbrukumos Irānai bija iesaistīti daudzi lidaparāti, tostarp reaktīvās lidmašīnas un bezpilota lidaparāti. Mērķi ietvēra Irānas pretgaisa aizsardzību, kā arī raķešu un dronu ražošanas un palaišanas iekārtas.
Izraēlas militārais eksperts, publicists Sergejs Auslenders savā tīmekļa kanālā stāsta, ka četras no vairāk nekā 150 reaktīvajām lidmašīnām pilotējušas sievietes. Lidotājiem bijis jāšķērso nedraudzīgu valstu (Jordānijas, Sīrijas, Irākas) teritorijas un jāveic triecieni pa objektiem Irānā, kas atrodas 1500-1600 kilometru attālumā. Tikai labi ja piecas valstis pasaulē esot tik militāri spēcīgas, lai paveiktu ko tādu.
Izraēlas Aizsardzības spēki ir paziņojuši, ka trāpīts aptuveni 20 mērķiem, tostarp raķešu ražošanas iekārtām, zeme-gaiss raķetēm un citiem militāriem objektiem.
Šis trieciens bija atbilde uz Irānas uzbrukumu Izraēlai 1. oktobrī, kad Irāna izšāva uz Izraēlu aptuveni 200 ballistiskās raķetes.
Tas, ka Izraēla Irānai atbildēs, bija skaidrs, bet nebija zināms, kad tieši un kādā apjomā. Politikas vērotāji sprieda, ka tas varbūt nenotiks līdz ASV prezidenta vēlēšanām 5. novembrī. Izraēlas trieciens varētu spēji paaugstināt naftas cenu pasaules biržās un attiecīgi arī ASV degvielas uzpildes stacijās. Amerikāņiem ļoti patīk braukt ar mašīnām, un viņi varētu kļūt īgni. Izraēla tad negribētu nodarīt pāri ASV viceprezidentei, demokrātu partijas kandidātei uz prezidenta amatu Kamalai Harisai un pašreizējam vēl prezidentam Džo Baidenam, kuru konkurents, republikānis Donalds Tramps varētu kliegt, ka, lūk, kāds ir Baidena ārpolitikas rezultāts - šaušalīgas benzīna cenas!
Tomēr tik spalgs arguments Trampam laikam nesanāks - Izraēla uzbruka naktī uz sestdienu, bet pasaules tirgi veras vaļā tikai šodien. Sākumā varbūt būs mēģinājumi ar naftas cenu paspekulēt, taču, ja nekas dramatisks Tuvajos Austrumos vairs nenotiks, nedēļas laikā cenu līknes virzīsies atpakaļ lejup un nomierināsies.
Izraēla nav veikusi mērķtiecīgus triecienus pa Irānas naftas un atomenerģētikas objektiem, kas tad gan būtiski atsauktos uz cenām. Taču tas nav noticis, ja neskaita vienu enerģētikas objektu, kas esot drusciņ netīšām skarts. Tādējādi Izraēla ir paklausījusi ASV prezidenta aicinājumam nesist par Irānas naftas un atomenerģētikas infrastruktūru.
Jādomā, ka nekāda maģiska numeroloģija Izraēlas trieciena izvēles datumā nav bijusi - izraēliešu izlūkdienestiem būs bijusi informācija, ka tieši 26. oktobra naktī Irānas armija un pretgaisa aizsardzības spēki būs gana vāji, lai nespētu stipri pretoties.
Neviena Izraēlas lidmašīna šajā uzbrukumā nav notriekta. Tas liecina, ka Izraēla ir nopietni un moderni bruņojusies.
Izraēla ir iznīcinājusi arī rūpnīcas Irānā, kurās ražo dronus. Irāņi piegādā dronus Krievijai, kura tos izmanto karā pret Ukrainu. Tātad turpmāk krieviem būs mazāk dronu un ukraiņiem būs vieglāk aizsargāties.
Irānas militārpersonas ir apstiprinājušas, ka četri irāņu karavīri gājuši bojā. Irānas varas iestādes paziņoja, ka izraēliešu mērķis ir bijuši objekti Teherānā, Huzestānas un Ilamas provincēs.
"Ienaidnieka lidmašīnām tika liegta iekļūšana valsts gaisa telpā (..) un uzbrukums radīja ierobežotus postījumus," teikts Irānas militārā apvienotā štāba paziņojumā.
Irānas plašsaziņas līdzekļi šajās dienās cenšas sabiedrību mierināt un visādi mazināt Izraēlas uzbrukuma nozīmi un apmērus, bet politiskie līderi draud ar atriebību. Nav tikai skaidrs, kad un kāda tā būs.
BBC vēsta, ka Baltais nams streikus raksturojis kā "pašaizsardzības vingrinājumu". Kāda augsta līmeņa administrācijas amatpersona sacījusi, ka ASV ir sadarbojušās ar Izraēlu, lai veicinātu "mērķtiecīgu un proporcionālu" reakciju.
“Reuters” ziņo, ka bijušais ANO kodolieroču inspektors Deivids Olbraits sacījis, ka zemas izšķirtspējas komerciālie satelītattēli liecina, ka viens Izraēlas trieciens skāris plašo Parčinas militāro kompleksu netālu no Teherānas, sabojājot trīs ēkas, tostarp divas, kurās tika sajaukts cietais kurināmais ballistisko raķešu dzinējiem. Vašingtonas domnīcas CNA asociētais pētnieciskais analītiķis Dekers
Evelets sacīja, ka Izraēla trāpīja arī Khodžirai, plašā raķešu ražotnē netālu no Teherānas. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sestdien paziņoja, ka Izraēla ir izvēlējusies mērķus Irānā, pamatojoties uz savām nacionālajām interesēm, nevis saskaņā ar to, ko diktējušas ASV. Tikmēr Džo Baidens sacīja, ka triecieni, šķiet, skāruši tikai militāros mērķus, un piebilda, ka viņš cer, ka tie ir "beigas". Viceprezidente Kamala Harisa sacīja, ka tā ir "Amerikas Savienoto Valstu stingrā perspektīva, ka ir jānotiek deeskalācijai".
Spriedze starp Irānu un Izraēlu ir strauji pieaugusi kopš 2023. gada 7. oktobra Irānas atbalstītā “Hamās” uzbrukuma Izraēlai, radot bažas par plašāku reģionālo konfliktu, kas varētu ievilkt sevī globālās lielvaras un apdraudēt pasaules energoapgādi.
26. oktobrī Izraēla parādīja, ka spēj Irānai iekost jo sāpīgi, bet 20 objektu iznīcināšana var būt tikai “ziediņi”, jo tādā pašā veidā iespējams sasist lupatās arī irāņu naftas un kodolenerģētikas infrastruktūru. Izraēla cer, ka Irānas līderi pierausies un atturēsies no uzbrukumiem Izraēlai. Veids, kādā notika 26. oktobra uzbrukums, ir vēstījums, ka “mēs varam būt daudz nežēlīgāki”. Ja var ticēt tam, ko saka procesu komentētāji medijos, Izraēla ir bijusi cēla un pabrīdinājusi Irānu, pa kuriem objektiem tiks veikti triecieni - lai kareivji var pagūt aizbēgt.
Daudz niknāk Izraēla apietas ar saviem ienaidniekiem Libānas dienvidos un Gazas joslā. Nupat Izraēla iznīcinājusi kādu pazemes ieroču bāzi Libānā, kā rezultātā sprādziens bijis līdzvērtīgs četru ballu zemestrīcei.
Vismaz 600 pacientu kopā ar viņu pavadoņiem un darbiniekiem ir iesprostoti Kamala Advanas slimnīcā Beitlahijā, Izraēlas militārpersonām aplencot medicīnas iestādi, paziņoja Palestīnas veselības ministrija Gazā. Izraēlas spēki piektdien veica kratīšanu slimnīcā Gazas ziemeļos un lika pacientiem doties uz galveno pagalmu, veicot masveida arestus, vēstīja ziņu aģentūra “Wafa”.
Arābu pasaulē tas atkal izraisa milzu satraukumu un dusmas. Katarā bāzētā mediju platforma “Al Jazeera” ir ieviesusi regulāru jaunāko ziņu rubriku “Genocīds Gazā”, kur Izraēlas darbības nemaz citādi netiek raksturotas kā genocīds.
Pēc pagājušā gada 7. oktobra, kad Gazas bruņotā grupējuma “Hamās” kaujinieki iebruka Izraēlā, uz ko Izraēla atbildēja ar prettriecienu, varēja šķist, ka tas neturpināsies ilgi - ka Izraēla izķers teroristu līderus un nodibinās kārtību Gazas joslā dažu mēnešu laikā. Taču ir pagājis jau vairāk nekā gads - ātri nekas nenotiek. Nekas nebūs ātri Izraēlai arī ar Irānu.
