Nāvīte 2023. gadā Latvijā ir pļāvusi vaiga sviedros, arī mūsu bijušos kolēģus...

© Foto kolāža

Tos, kas aizgājuši, paturēsim gaišā piemiņā!

Latvijā 3. janvārī mūžībā tika aizsaukts pazīstamais preses fotogrāfs Ojārs Lūsis (21.03.1951.-03.01.2023). Ojārs Lūsis bijis pulka fotogrāfs padarmijas N. karaspēka daļā, strādājis laikrakstā "Cīņa", pa vidu paspējot būt arī Černobiļas AES kodolkatastrofas pirmo likvidētāju pulkā. Vēlāk "Neatkarīgās Cīņas" un "Sporta" fotokorespondents. Ilgus gadus strādāja laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze".

Janvārī mira sporta žurnālists Egīls Jurisons (02.12.1947.- 11.01.2023).

21. janvārī mira žurnālists, literāts, jurists Dzintars Zaļūksnis (17. 08.1964. - 21.01.2023.), kurš bija viens no pirmajiem izmeklējošās žurnālistikas pārstāvjiem Latvijā. Atmaskoja dažādas afēras. Ar vairāku rakstu sēriju “Neatkarīgajā Cīņā” atsedza koruptos darījumus “Lattelekom” pārdošanā. Pret viņu vērsās visa tā laika valdošā vara ar diskreditācijas mēģinājumiem, draudiem un tiesu darbiem.

28. janvārī Vācijā pēc ilgas cīņas ar vēzi mira vācu politiķis un rakstnieks Joahims Zīgerists (29.01.1947. - 28.01.2023.), kuram viena no karjeras epizodēm saistās ar Latviju. 6. Saeimas vēlēšanās viņa izveidotā “Tautas kustība Latvijai” guva gluži neticamus panākumus - 16 mandātus. Tam pamatā bija kas tāds, kas Latvijā iepriekš vēl nebija redzēts - ļoti aktīva, spilgta, agresīvi trokšņaina priekšvēlēšanu kampaņa, kas lielai elektorāta daļai lika viņam noticēt. Pēc tam, kad viņa partijai neizdevās iekļūt valdošajā koalīcijā, Zīgerista interese par Latviju atslāba un viņš devās citos projektos.

12. februārī 69 gadu vecumā mūžībā devās režisors un aktiermeistarības pasniedzējs Mihails Gruzdovs (12.12.1953. - 12. 02. 2023.).

Martā 91 gada vecumā mira literatūras un teātra zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis un īstenais loceklis Viktors Hausmanis (06.12.1931. - 18.03.2023.).

Maijā mira Dailes teātra un vēlāk Jaunā Rīgas teātra aktrise Regīna Razuma (22.09.1951. - 14.05.2023.).

Maijā 83 gadu vecumā mūžībā devās izcilais fotogrāfs Uldis Briedis (23. 03.1940. - 16. 05 2023.), bez kura spilgtajiem kadriem Latvijas iemūžināšana uz laiku laikiem nav iedomājama. Briedis bijis mākslinieks, bohēmists, režīma kaitinātājs, forelists, dārznieks un salu pētnieks.

Jūnijā mira Helmī Stalte (07.08.1949.- 06.06.2023), kura bija lībiešu folkloriste, sabiedriskā darbiniece, lībiešu kultūras pārstāve. Aktīva bija arī politikā - bija ievēlēta Rīgas domē.

Jūnijā mira viena no visu laiku izcilākajām latviešu aktrisēm Lilita Ozoliņa (19.11.1947. - 05.06.2023.), kuras vispazīstamākā loma bija Marta daudzsēriju filmā “Ilgais ceļš kāpās”. Taču neba tikai šī bija viņas loma - milzīgi daudz ir bijis arī citu spožu tēlojumu uz teātra skatuves un kino.

Jūlijā 79 gadu vecumā slimnīcā mira gleznotājs un mākslas pedagogs, kādreizējais Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Jānis Andris Osis (04.10.1943. - 23.07.2023.).

Augustā mira arī bijušais Valsts policijas (VP) priekšnieks un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa (11. 04.1959.- 25.08.2023.). "Rekšņas ieguldījums Latvijas policijas izveidē pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ir bijis stabils pamats Latvijas iekšlietu sistēmas nākotnei. Juris Rekšņa bija vienmēr atvērts, uzticams, profesionālis, kurš prata arī smaidīt. Tāds viņš vienmēr paliks mūsu atmiņā," pauda toreizējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Rekšņa tika izvadīts tā, kā pienākas policijas ģenerālim - ar salūta zalvēm. Viņa bērēs bija simti pavadītāju - policisti, prokurori, advokāti, tiesneši.

Septembrī aizsaulē devās pazīstamā žurnāliste, rakstniece, politiķe un sabiedriskā darbiniece Monika Zīle (20.07.1941. - 14.09.2023.), Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Vadībzinātnes nodaļas profesors, ekonomists un auditors Andris Deniņš (23.07.1957. - 14.09.2023.) (un Saeimas deputāts Atis Deksnis (16.02.1973.- 25.09.2023.), (“Apvienotais saraksts”). Deksnim bija tikai 50 gadu.

Oktobrī dzejniece un tulkotāja Amanda Aizpuriete beidzot īstenoja savu domu, ka jāaiziet no dzīves. Izdarīt pašnāvību viņa jau bija mēģinājusi. Jādomā, ka viens no depresijas iemesliem bija sava dzīvesdrauga, dzejnieka un žurnālista Andra Bergmaņa nāve 2009. gadā - tieši tajā dienā, kad uz visiem laikiem tika slēgts Preses nams.

Novembrī mira Aivars Endziņš (08.12.1940.- 21.11.2023.), kurš bija latviešu jurists un politiķis, bijis Latvijas Republikas Augstākās Padomes, 5. Saeimas un 6. Saeimas deputāts, kā arī Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs. A. Endziņš ir viens no Latvijas neatkarības deklarācijas autoriem.

Novembrī 89 gadu vecumā mira ilggadējā Dailes teātra aktrise, rakstniece Mudīte Šneidere (29.04.1934.- 11.11.2023.).

4. novembrī mūžībā aizgāja mūziķis, tulkotājs un lociņinstrumentu meistars Zigurds Elsbergs (11.09.1932.- 04.09.2023.). Viņš pats bija izcils un visi viņa radu raksti tāpat - vīrs dzejniecei Vizmai Belševicai, tēvs dzejniekiem Klāvam Elsbergam un Jānim Elsbergam, vīra tēvs dzejniecei Irēnai Auziņai...

Novembrī nomira vieglatlēte, šķēpmešanas trenere Valentīna Eiduka (12.03.1937.- 10.11.2023.).

Novembrī mira bērnu grāmatu rakstnieks Juris Zvirgzdiņš (13.02.1941.- 22.11.2023). “Viņš nesagaidīja savas trīs beidzamās bērnu grāmatas. To mēs viņam palikām parādā. Juris pārdzīvoja, ka nepagūs pabeigt iesākto romānu. Patiesi nepaguva,” sociālajos medijos raksta izdevniecības “Pētergailis” vadītāja Inguna Cepīte.

Novembrī 95 gadu vecumā mūžībā devās sabiedriskais darbinieks Jānis Škapars (05.12.1927.- 15.11.2023)., kurš Atmodas laikā kā viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) līderiem deva lielu ieguldījumu ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu. Škapars bija viens no Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. 1969. gadā Škapars kļuva par laikraksta "Literatūra un Māksla" redaktoru. Padomju okupācijas laikā drukātā prese bija pakļauta stingrai cenzūrai, bet Škapara vadībā "Literatūra un Māksla" kļuva par vienu no retajiem izdevumiem, kura slejās kļuva iespējama arvien brīvāka diskusija par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.

4. decembrī 94 gadu vecumā debesīs devās ilggadējā Latvijas Nacionālā teātra aktrise Ilga Hincenberga (15.08.1929.- 04.12.2023.).

7. decembrī mira gleznotājs Jānis Gunārs Kalnmalis ((20.06.1939.- 07.12.2023.).

76. gadu vecumā 16. decembrī no dzīves šķīrās Viktors Avotiņš (12.12.1947.- 16.12.2023.) kurš bija Latvijas Tautas frontes idejas autors, dzejnieks un publicists. Viņš strādāja laikrakstos “Literatūra un Māksla”, “Daugava”, “Latvijas Jaunatne”, “Jaunā Avīze” un “Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Laikam lieki bilst, ka “Neatkarīgajai” viņa aiziešana ir sāpīgs trieciens. Viņš bija mūsu kolēģis, spoža personība. Tāpat šā raksta autors ļoti labi personīgi pazina Ojāru Lūsi, Amandu Aizpurieti, bieži redzēja viņus priekos un bēdās, bet Dzintars Zaļūksnis bija man tuvs draugs.

“Nupat, tīrot datoru, atradu vienu pērnā kongresa dokumentu un sapratu, ka laikā no 2019. gada līdz 2023. gada decembrim Latvijas Rakstnieku savienība un arī Latvija ir zaudējusi vairāk nekā 50 autorus: rakstniekus, dzejniekus, tulkotājus, kritiķus, literatūrzinātniekus. Briesmīga statistika! Nāvīte ar savu izkapti ir pļāvusi vaiga sviedros,” savā “Facebook” kontā raksta Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.

Nāves izkaptij vēl nav bijis gana, un nupat 20. decembrī nomira mākslinieks Sergejs Davidovs (28.04.1959.- 20.12.2023.), kura radošās aktivitātes bija mākslinieciski spēcīgas 20. gadsimta nogales Latvijas mākslas procesu norisēs. Kopā ar citiem māksliniekiem savulaik veidoja žurnāla “Avots” dizainu, sadarbojās ar laikrakstu “Diena”, apgleznoja Ventspils govju parādi, piedalījās Mākslas dienu performancēs.

Bet varu Arno Jundzi mierināt. Tas tāpēc, ka latviešiem ir īpaši daudz ļoti talantīgu cilvēku uz vienu kvadrātmetru un uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju. Vēl tikpat daudz spožu dzejnieku ir ja nu vienīgi turkiem. Tāpēc tāda statistika. Visus nav iespējams nosaukt. Vieni aiziet, bet citi nāk vietā un saradīs jaunus, paliekošus darbus.

Šogad pasauli pametuši arī daudzi nozīmīgi un slaveni cilvēki, kas dzimuši un dzīvojuši citur pasaulē (links uz MK rakstu par mirušajiem pasaulē)

Bet tos, kas aizgājuši, paturēsim gaišā piemiņā!

Komentāri

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais