Sacensībā par aizvien lielāku iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvija turas apmēram vienā līmenī ar Igauniju, bet stipri atpaliek no Lietuvas. 2024. gada ekonomikas attīstības dinamikas skaitļi rāda, ka dažas citas valstis kāpina tempu, bet Latvija nē – tā kā trūkst gaisa, tā kā skrien, bet nevar lāgā paskriet ātrāk.
Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs “Eurostat” ir sarēķinājis, kāda ir bijusi 10 ES valstu iekšzemes kopprodukta izaugsme pēdējo 10 gadu laikā (sezonālie un kalendāri koriģētie dati). Par atskaites punktu ņemts 2015. gada sākums, kad visām 10 valstīm (Vācijai, Somijai, Itālijai, Francijai, Zviedrijai, Igaunijai, Latvijai, Dānijai, Lietuvai un Polijai) piešķirts indekss 100, un pēc tam, laikam ejot, fiksēts, kā kuras valsts ekonomikai klājies.
Pēc 2015. gada visas minētās valstis ņipri attīstījās, bet tad pienāca 2020. gads ar gluži šaušalīgu kritumu visām valstīm. Kovida sērgas ietekmē vissmagāk attīstība krita Itālijā, kur dinamiku raksturojošais indekss nokrita līdz gandrīz 85. Tāpat tuvu tam attīstība sabremzējās arī Francijā un Vācijā. Ceturtā valsts no desmit, kurai šis indekss novēlās lejā zem 2015. gada līmeņa, bija Latvija. Pārējās sešas valstis, kurām arī bija milzīgs kritums, tomēr palika virs 100 un, lai arī minimāli, tomēr uzrādīja IKP pieaugumu. Par Itāliju var saprast - tur sērga plosījās īpaši neganti. Tikmēr Latvijas varas iestādes toreizējā veselības ministra Daniela Pavļuta un premjera Krišjāņa Kariņa vadībā prata izgudrot visādas metodes, kā pēc iespējas absurdāk kaitēt uzņēmējdarbībai, un savu panāca - Lietuvā un Igaunijā IKP turpināja augt, bet Latvijā samazinājās.
Bet ko nu vairs par kovidlaikiem - tas bija sen un vairs nav taisnība. Kas notika pēc tam?
Kopš 2020. gada vidus visu valstu ekonomikas atsāka augt, Itālija sākumā netika līdzi, bet jau 2021. gada pirmajā ceturksnī atkopās un atsāka attīstību.
Nākamā attīstības bremze ES valstu ekonomikās bija Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī un ar to saistītā enerģētikas sektora “raustīšanās”.
Šie ģeopolitiskie procesi neradīja ļoti dramatisku ES valstu IKP kritienu, bet attīstību sabremzēja gan. Visvairāk ir cietusi Igaunija, kuras IKP augšanas tendence līdz pilna mēroga Krievijas sāktajam karam Ukrainā bija uz strauju augšupeju, taču pēc tam ir piedzīvota lejupslīde.
Jaunākie “Eurostat” dati, kur piefiksēts stāvoklis šā gada 3. ceturksnī, rāda, ka ES 27 valstu kopējais attīstības indekss ir 115%. Visdinamiskāk attīstījusies ir Polija ar indeksu 136,4%. Nākamā ir Lietuva ar 133%. Trešā ir Dānija ar 123%.
Vislēnākā izaugsme 10 gadu laikā ir bijusi Vācijai ar 107,9%, Somijai ar 109,1% un Itālijai ar 109,5%.
Un te ir viena labā ziņa! Vismaz šajā vienā “sporta veidā”, kas ir ekonomikas attīstības dinamika, Latvija ir nedaudz, bet tomēr priekšā Igaunijai. Latvijas IKP pret 2015. gadu ir audzis par 118,1%, bet Igaunijas par 116,9%. Bēda un skaudība tikai, ka dienvidu kaimiņiene Lietuva ir veikusi apbrīnojamu uzrāvienu un tās IKP ir par 33% lielāks nekā pirms 10 gadiem.
Vērtējot šo gadu, kas drīz beigsies, jākonstatē, ka Lietuvai IKP ir turpinājis augt par gandrīz 3%, Igaunijai ir bijusi stagnācija - ne kāpums, ne kritums, bet Latvija ir “negatīva izaugsme” - IKP ir slīdējis lejup gan kopš gada sākuma, gan attiecībā pret 2023. gada 3. ceturksni (mīnus 2,4%, pēc Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma datiem”). Latvija starp šajā rakstā minētajām 10 ES valstīm izceļas ar salīdzinoši vislielāko IKP lejupslīdi. Kaut kas uz to pusi ir bijis arī Zviedrijai, Vācijai un Itālijai, tomēr ne tik ļoti.
Jāteic, šā gada laikā necik spoži IKP nav audzis arī 27 ES valstīm kopumā, ja neskaita divas izcilnieces - Poliju un Lietuvu, kurām savus IKP ir izdevies pieaudzēt manāmi.
Statistikas skaitļi, kas raksturo ekonomikas attīstības dinamiku, ir viena lieta, bet kas cits ir, ja sākam salīdzināšanu tam, kādi IKP kurai valstij ir.
Sagaidāms, ka IKP uz vienu Latvijas iedzīvotāju līdz 2024. gada beigām sasniegs 17 149 ASV dolārus, liecina “Trading Economics” globālie makro modeļi un analītiķu prognozes.
Bet, piemēram, Vācijā šis skaitlis ir 55 521 ASV dolārs, ASV - 86 601 dolārs, Šveicē 91 112 dolāri.
Līdz attīstīto un labklājīgo valstu līmenim Latvijai vēl tālu, un pieauguma temps 18,1% 10 gados nav pietiekams.
Lai mūs mazliet mierina, ka kaimiņiem IKP uz vienu iedzīvotāju nav tik dramatiski lielāks - Igaunijā tas ir 20 043 dolāri, Lietuvā - 18 633 dolāri. Sliktāk gan ir ar iedzīvotāju pirktspēju, un Latvijai tā ir par 20% mazāka nekā Igaunijai un Lietuvai.
Lai vai kā, Latvija 10 gadu laikā ir ekonomiski attīstījusies. Tas, ka 2024. gadā ir bijusi lejupslīde, vēl nenozīmē, ka vajadzētu plēst sev matus nost no galvas un žēlabaini vaimanāt. Lejupslīde ir par dažiem procentiem, bet tas nav sabrukums un defolts. Varētu runāt par bažām, ka Latvijas ekonomikai ir tādas kā stagflācijas pazīmes vai tendence uz to - tas ir tad, kad ekonomika neaug un vienlaikus ir inflācija. Taču inflācija nebija visa gada garumā, bet tikai 3. ceturksnī, un tā nav baisa - 2%.
Uz Latvijas ekonomikas attīstību nelabu iespaidu šā gada otrajā pusē atstāja tas, ka ļoti sabremzējās attīstība ES kopumā un tādās valstīs kā Vācija un Zviedrija, ar kurām Latvijas uzņēmējiem ir daudz darījumu. Turklāt vēl vairāk ES akciju tirgi samulsa par Donalda Trampa ievēlēšanu par ASV prezidentu un sabijās par to, ka nākotne tāpēc ir neskaidra - vai Trampa administrācija nesāks ieviest kādus lielus ievedtarifus, kas Eiropas ekonomikai kaitēs?
Latvijas ekonomika ir stipri sasējusies ar Eiropas rietumu valstīm un Skandināviju, bet tas nav slikti - tās ir stipras ekonomikas, neba nu visu laiku tās stagnēs. Pozitīvi arī, ka šajā gadā ir bijusi Valsts prezidenta, ekonomikas ministra un Latvijas biznesa delegācijas vizīte ne tikai Vācijā, bet pirms tam arī ASV, kur pēc Trampa ievēlēšanas atšķirībā no Eiropas valdīja milzīgs biržas optimisms un akciju kāpums. Latvijas un ASV ekonomiskās attiecības visu laiku ir bijušas nepiedodami vājas. Tad nu varbūt tagad?
Latvijai pēdējos 10 gados nav veicies ar valdībām, un arī tagad nevar teikt, ka visi ministri ir adekvāti, tomēr dažbrīd tās kopums un premjere spēj spriest arī diezgan loģiski. Ar mokām ir pieņemts nākamā gada budžets un to pavadošie normatīvie akti. Ir beidzot veikti grozījumi, kas samazina darbaspēka nodokļus, kas varbūt kaut cik veicinās valsts konkurētspēju. Nav pamata gaidīt no nākamā gada dižu izrāvienu, plauksmi un augsmi, taču arī sliktāk nebūs. Cerams.
