Latvija tērē milzīgu naudu, lai uzturētu divas pārstāvniecības Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) – viena ir Ņujorkā (ASV), otra ir Ženēvā (Šveice). Simti tūkstošu eiro jāmaksā par dalību ANO un ANO programmām. Arī telpu iegāde, īre un uzturēšana pārstāvniecību vajadzībām veido pamatīgas summas. Īpaši dārgi tas izmaksā Ņujorkā, kur notiek vērienīgi Manhetenā iegādāto ēku rekonstrukcijas darbi. Kādēļ maksājam tik daudz, lai būtu biedri Vladimiram Putinam draudzīgajā organizācijā?
Tikmēr ANO institūcija ar katru gadu kļūst aizvien mazjēdzīgāka, lai neteiktu, ka bezjēdzīga. ANO Drošības padomes locekle ir arī agresorvalsts Krievija, kura uzliek veto ANO lēmumiem, kad vien tai iepatīkas.
8 522 584,00 eiro. Šāda ir summa, par kuru VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rekonstruē telpas divas ēkās Ņujorkā, kur izvietojusies Latvijas pārstāvniecība Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO). Objekts atrodas Ņujorkā, Manhetenā, 333 un 331 East 50th Street.
Par mūsu nodokļu maksātāju naudu iepirktās ēkas atrodas netālu no ANO galvenās mītnes. Netālu atrodas arī Trampa tornis, tāpat arī Taimskvērs, Centrālparks, Modernās mākslas muzejs no turienes nav grūti sasniedzams. 1629. gadā holandiešu kolonisti Manhetenu nopirka no indiāņiem par 60 guldeņiem, taču mūsdienās viena kvadrātpēda zemes tur maksā vidēji 1500 ASV dolāru.
2018. gadā “Valsts nekustamie īpašumi” par 5 765 000 ASV dolāriem iegādājās telpas 50. Īststrītā 331. Ēka ir 1910. gadā celta. Iegādātā īpašuma kvadratūra ir 4200 kvadrātpēdu. Kopš 2018. gada saistībā ar ēkas uzturēšanu rīkoti dažādi konkursi un noslēgti līgumi.
Piemēram, ēkas tehniskās izpētes un novērtēšanas veikšanai 2018. gada augustā VNĪ rīkoja konkursu un rezultātā noslēdza līgumu ar SIA “Real Estate Services” par 32 979,17 eiro.
2024. gadā VNĪ bija radusies nepieciešamība pēc juridiskajiem pakalpojumiem ēku pārbūves procesā un tajā skaitā saistībā ar strīdu ar blakus esošā īpašuma īpašnieku. Šo pakalpojumu līgumcena ir 200 000 eiro, tos izpilda Ņujorkas advokātu firma “Tane Waterman&Wurtzel P.C.”.
Spriežot pēc informācijas elektroniskajā iepirkumu sistēmā, tehniskās būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības veikšanas pasūtījumu 240 630 eiro apmērā ieguvusi Latvijas SIA “Citrus Solutions”.
Vēl VNĪ palaikam ir izsludinājusi virkni iepirkumu mēbeļu un aprīkojuma ražošanai, piegādei un uzstādīšanai. Pērngad izsludinātiem iepirkumiem pieteikumu termiņi noteikti šā gada janvārī.
Pats lielākais iepirkums ir jau minētais par 8 522 584 eiro, kur noslēgts līgums ar darbu veicēju, ASV reģistrētu uzņēmumu "Vanguard Construction & Development Co.".
Būvniecības ieceres aprakstā norādīts, ka tiks veikta divu ēku apvienošana un rekonstrukcija, lai pielāgotu abas ēkas Latvijas pārstāvniecības ANO struktūrai. Abas ēkas, kurām patlaban katrai ir sava adrese, un tām piekrītošā zeme tiks apvienotas zem vienas adreses.
Iecerēts, ka pagrabstāvā un 1. stāvā atradīsies biroju telpas, 2. stāvā būs reprezentatīvā zona jeb halle ar atpūtas zonu, 3. stāvs būs dalīts divās daļās, ko veidos ofisa telpas un viesu guļamistabas. Savukārt 4. stāvā atradīsies vienas ģimenes dzīvoklis.
Latvijai ir vēl viena pārstāvniecība ANO Ženēvā Šveicē. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, pārstāvniecību telpu nomas izmaksas Ženēvā ir 4916 eiro mēnesī, bet Ņujorkā - 46 696 eiro mēnesī.
Pārstāvniecību ANO un Ženēvā uzturēšanas izmaksas mēnesī, iekļaujot arī telpu nomu Ženēvā, ir ap 6248 eiro, savukārt Ņujorkā - ap 47 704 eiro.
Ņujorkā pašlaik notiek liela rosība - tiek pirktas jaunas mēbeles kantorim, guļamistabām un dzīvoklim. Gara acīm redzam, kā diplomāti tur ierodas, strādā, atpūšas. Viss būtu jauki, tikai rodas jautājumi, kam tas viss? Vai ANO Latvijai ir tik nozīmīga institūcija, ka vajadzīgi tik prāvi tēriņi un izrādīšanās, ka Latvija ir tik bagāta valsts, kas var atļauties telpas Manhetenā? Ko Latvija cer panākt, atrodoties ANO un redzot, cik ļoti šī institūcija degradējas, iztopot Krievijai?
ANO pamazām kļūst tikpat mazspējīga kā savulaik Tautu Savienība
Piemēram, 2023. gada aprīlī Krievija uzlika veto ASV un Japānas ierosinātajai ANO DP rezolūcijai par kodolieroču neizvietošanu kosmosā.
ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs pagājušā gada oktobrī ieradās uz BRICS valstu galotņu tikšanos Krievijā, Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā, ar to izpelnoties vislielāko Ukrainas un tās draugu neapmierinātību. Turklāt viņš noraidīja Ukrainas uzaicinājumu uz pirmo globālo miera samitu Šveicē, kurā piedalījās vairāk nekā 90 valstu pārstāvji.
Nupat ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu, ko sagatavojusi ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā. Dokuments aptver laikposmu no septembra līdz novembrim.
No desmit ANO paziņojuma presei punktiem divos kritizētas Ukrainas varas iestādes. Vienā no tiem rakstīts par "gadījumiem, kad Ukrainas varas iestādes spīdzināja un slikti izturējās pret Krievijas karagūstekņiem, galvenokārt tranzītcentros ieslodzījuma sākuma posmā".
Tas ir diezgan nožēlojami, jo ANO nevēlas redzēt atšķirību starp varmāku un upuri.
"Ukraina nodrošina piekļuvi starptautiskajām organizācijām, kas var visu atspoguļot ziņojumos, savukārt Krievija to vienkārši neļauj. Tās nav identiskas lietas! Es esmu sašutis, ka pašreizējā kontekstā gala ieteikumi Krievijai un Ukrainai ir "ievērot starptautiskās humānās tiesības". Citiem vārdiem sakot, ANO pielīdzina pārkāpumu mērogu, kas ir nepieņemami," pavēstīja Ukrainas parlamenta pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs.
Situācija ar ANO nepatīkami atgādina to, kas pirms 2. pasaules kara notika ar Tautu Savienību. Latvija ļoti centās kļūt par Tautu Savienības Padomes locekli, taču, kad kļuva, rūgti pievīlās - Tautu Savienība nekļuva par netaisnību novērsēju un mazo valstu aizstāvi, tā nespēja novērst lielvalstu agresiju un faktiski izjuka. Formāli Tautu Savienība pastāvēja līdz 1946. gadam, kad speciāli tika sasaukta asambleja, kurā tā iekļāvās ANO.
Par ēku rekonstrukciju Ņujorkā VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova “nra.lv” paskaidroja: "VNĪ sadarbībā ar Ārlietu ministriju, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 3. septembra rīkojumu Nr. 407, iegādājās nekustamo īpašumu Latvijas pārstāvniecībai ANO Ņujorkā.
Būvdarbu izmaksās iekļautas divu ēku rekonstrukcijas un būvdarbu procesa izmaksas, apvienojot tās vienā adresē. Tas nozīmē pilnu ēku rekonstrukciju, atstājot tikai esošas nesošās sienas un daļu pārsegumu konstrukciju, tajā skaitā pagalma labiekārtošanu, pamatu pastiprināšanu, pamatu hidroizolāciju, jaunas grīdas, starpsienas, griestu un apdares izveidi, iekļaujot visu inženiertīklu nomaiņu un jaunu pieslēgumu izbūvi. Darbi notiks Ņujorkā, kas, atbilstoši vietējā būvniecības tirgus cenām, ir viena no dārgākajām pilsētām pasaulē.
Ārlietu ministrija ēku 333 East 50th Street ANO pārstāvniecības Ņujorkā vajadzībām iegādājās 1993. gadā un to izmantoja līdz 2023. gada septembrim (19.10.2022. nomainīts īpašnieks uz VNĪ). Otru ēku 331 East 50th Street VNĪ iegādājās 2018. gada nogalē un to pārņēma savā īpašumā 2022. gada beigās.
Covid-19 pandēmijas periodā līdz 2022. gadam ēku apvienošanas iecere tika apturēta saistībā ar to, ka bija grūtības ceļot, strādāt pie būvprojekta izstrādes un fiziski organizēt dokumentu izskatīšanu klātienē. Aktīvs darbs pie projekta realizācijās tika uzsākts 2022. gada nogalē, kad VNĪ pārņēma savā īpašumā ēku 333 East 50th Street un no Ņujorkas institūcijām saņemtas nepieciešamās atļaujas īpašumu apvienošanai. Īpašumu apvienošanas process tiks pabeigts līdz ar būvdarbu pabeigšanu.
Lai nodrošinātu būvdarbu veikšanu, secīgi 31.10.2022. tika izsludināts 1. kārtas (kvalifikācija) iepirkums būvdarbiem un 08.03.2023. tika izsludināts 2. kārtas iepirkums. Līgums ar būvnieku tika noslēgts 2023. gada jūlijā, taču to fizisku uzsākšanu kavēja piekļuves jautājumi ar kaimiņu, un pēc risinājuma panākšanas pilnvērtīgi būvdarbi tika atsākti 2024. gada 8. jūlijā. Patlaban tiek veikta divu ēku apvienošana un pilns rekonstrukcijas process, kur tiks nomainīti visi ēkas inženiertīkli, labiekārtots pagalms, atjaunotas ēkas fasādes un izbūvēts vēsturiskais ieejas mezgls, nodrošinot vides pieejamības prasības. Darbus plānots pabeigt 2025. gada laikā.”
Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte: “Latvija 2025. gada vēlēšanās pirmo reizi kandidē kļūt par ANO Drošības padomes (DP) locekli laikposmam 2026.-2027. gadam. Latvija savu kandidatūru izvirzīja jau 2011. gadā.
Dalība ANO DP 2026.-2027. gadā ir viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem, kas minēts arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam. Latvija aktīvi izmanto ANO, lai aizstāvētu nelielo valstu intereses, veidotu solidaritāti globāli Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes aizstāvībai un Krievijas agresijas nosodīšanai. Tas ir arī viens no apsvērumiem, kāpēc Latvija kandidē uz ANO DP. Dalības ANO DP mērķis ir panākt, lai mūsu reģionam svarīgākie jautājumi - atbalsts Ukrainai, starptautisko tiesību stiprināšana, seksuālās vardarbības konfliktos izskaušana, kiberdrošība, dezinformācijas apkarošana - būtu ANO DP uzmanības lokā.”
Par ēku Ņujorkā un nepieciešamību to rekonstruēt ĀM pārstāves skaidrojums ir šāds: “2018. gada beigās Latvijas pārstāvniecības ANO Ņujorkā vajadzībām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iegādājās papildu ēku - blakus esošajai uz Ārlietu ministrijas vārda reģistrētajai pārstāvniecības ēkai.
Iegāde bija nepieciešama, lai nodrošinātu visu pārstāvniecības funkciju izpildi, tajā skaitā kandidēšanai un darbam ANO DP. Ēkas projektā ir paredzēts dienesta dzīvoklis, kā arī Konsulārā nodaļa, ko varēs izmantot pēc Latvijas darbības ANO DP noslēguma.
Šobrīd abas ēkas ir apvienotas vienā īpašumā, kā arī reģistrētas uz VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vārda. Tiek veikti nepieciešamie rekonstrukcijas darbi. Informāciju par summu un veikto iepirkumu var sniegt darbu pasūtītājs “Valsts nekustamie īpašumi”.
Pastāvīgā pārstāvniecība ANO Ņujorkā pašlaik ir izvietota pagaidu nomas telpās (uz rekonstrukcijas laiku), savukārt pastāvīgā pārstāvniecība ANO Ženēvā ir izvietota nomātās telpās.”
