ASV prezidents Donalds Tramps vēl pirms savas inaugurācijas nāca klajā ar idejām, kas liecina par viņa vēlmi paplašināt ASV teritoriju, atņemot to citām valstīm. Viņš minēja Kanādas pievienošanu ASV, draudēja sagrābt Panamas kanālu un atdzīvināja ideju par Dānijai piederošās Grenlandes pārņemšanu.
"Grenlande mums ir vajadzīga valsts drošībai. Man to teikuši jau ilgu laiku - ilgi pirms es vispār kandidēju," sacīja Tramps. Viņš nevarot apsolīt, ka neizmantos militāru vai ekonomisku spēku, lai ASV kontrolē pārņemtu Grenlandi.
Visa pasaule uz šiem Trampa izteikumiem raugās ar mērenām šausmām. It kā jau zināms no iepriekšējā viņa ASV prezidenta pilnvaru laika, ka viņa retorika mēdz nepārvērsties reālā rīcībā. Tomēr tas, kurš runā šīs dīvainības, ir pasaulē visietekmīgākās valsts galva... Ko tas vispār nozīmē? Ko no Trampa var sagaidīt? Kā uz viņa izteikumiem reaģēt?
1991. gadā Dānija bija viena no pašām pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas, Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Būtu cēli, ja Latvija celtos Dāniju aizstāvēt. Bet tajā pašā laikā Amerika ir Latvijas stratēģiskā partnere, kura tāpat neatzina Latvijas atrašanos PSRS okupācijā. Kā Latvijai vajadzētu pašlaik uzvesties?
Politologs Kārlis Daukšts sarunā ar “nra.lv” sacīja, ka Tramps ar saviem izteikumiem grauj starptautisko tiesību normas - valstu suverenitātes, valsts teritorijas nedalāmības jēdzienus. No Trampa teiktā izriet, ka jebkura valsts, arī Krievija, var pasludināt, ka tai vajadzīga kāda teritorija savas aizsardzības nodrošināšanai.
Tomēr politologs neuzskata, ka Latvijai tagad vajadzētu obligāti publiski kaut ko paust. “Latvijas sabiedrības iekšienē vajadzētu būt nepiekrišanai šādām idejām, ko pauž Tramps. Latvijai jābūt solidārai ar Dāniju un jāseko Eiropas Savienības kopējai politikai šajā jautājumā,” sacīja Daukšts.
Bijušais ārlietu ministrs un bijušais premjers Valdis Birkavs sarunā ar “nra.lv” teica: “ASV interese par Grenlandi ir ļoti sena - jau trīsdesmit trešais ASV prezidents Harijs Trumens teica, ka gribētu iegādāties Grenlandi. Grenlandei ir stratēģiska nozīme Rietumu drošībā. Bet nedomāju, ka ASV un Dānija Grenlandes dēļ nonāks tādās kara attiecībās, kā tas izskanēja draudos. Arktika ļoti interesē galveno ASV konkurenti Ķīnu. Pasaulē ir palikušas trīs vietas, kuras nav līdz galam sadalītas - Arktika, jūras dzelme un kosmoss. Tās ir teritorijas, par kurām nākotnē būs konkurence. Jautājums par Grenlandi nākotnē visticamāk tiks atrisināts ar kādu līgumu. Tramps ir uzņēmējs, kurš prot vest sarunas.
Latvijai jārēķinās un jāsolidarizējas ar kopējo Eiropas Savienības politiku tā, lai tas nāk par labu visu kopējai drošībai.”
Bijušais diplomāts un bijušais ārlietu ministrs Indulis Bērziņš jautājumā par Grenlandi un citiem Trampa izteikumiem sarunā ar “nra.lv” bija ārkārtīgi lakonisks. “Ņemot vērā to, kas tiek teikts, un to, kas tiek darīts, mēs redzam, ka teikšana un darīšana nesakrīt. Es domāju, ka pašlaik saprātīgākais ir pagaidīt...”
Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa ir uzsvērusi, ka Grenlandes suverenitāte ir jārespektē. “Grenlande ir Dānijas sastāvdaļa. Mums ir jārespektē Grenlandes teritoriālā integritāte un suverenitāte,” žurnālistiem sacīja Kallasa.
Līdz pagājušā gada jūlijam viņa bija Igaunijas premjerministre, taču viedokli par Grenlandi viņa pauž kā Eiropas Savienības amatpersona. Gan Igaunijas, gan Lietuvas, gan Latvijas ārlietu resori par Grenlandi un Trampu nesaka ne “jā”, ne “nē”.
Šo trešdien preses konferencē Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris sacīja: “Lietuva nenostājas nevienā pusē. Lietuva saka, ka mēs visi esam sabiedrotie, kurus saista gan ilgstoša sadarbība, gan stingras saistības vienam pret otru, un tādā garā mēs atrisinām visus starp mums radušos jautājumus.”
Lietuvas Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Remigijs Motuzs pauda, ka Lietuva paliks pie vienotas Eiropas savienības nostājas Grenlandes jautājumā.
Pēc viņa teiktā, situācija ir diezgan jutīga un sarežģīta, jo gan ASV, gan Dānija ir ļoti nozīmīgi partneri Lietuvai.
Igaunijā par Trampa un Grenlandes jautājumu ir izteicies tikai aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, kurš paredz, ka Trampa draudi iegādāties Grenlandi nesniegsies tālāk NATO vēsturisko panākumu dēļ. Pevkurs 10. janvārī Vācijas raidorganizācijai “DW Europe” sacīja, ka netic, ka Trampa izteikumiem par Grenlandes iegādāšanos varētu būt tālāks reāls turpinājums. Viņš Trampa izpaudumus raksturoja kā sabiedroto "bikstīšanu". Viņš sacīja, ka šis nav īstais laiks sabiedroto sašķelšanai un nav nepieciešama jauna spriedze.
Latvijas augstākajām amatpersonām par šo jautājumu līdz šim ir izdevies klusēt kā izkusušu Grenlandes ledus gabalu mutē ieņēmušām, taču skaidrs, ka nekas vairāk kā lietuviešu un igauņu kolēģiem nav sakāms.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže vakar ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā sacīja apjomīgu runu, kurā pieminēja teju visas iespējamās aktualitātes un izaicinājumus ārpolitikā, taču Trampa un Grenlandes tēma runā palika neaiztikta.
Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte “nra.lv” atbildēja: “Dānija un ASV ir tuvi Latvijas sabiedrotie un sadarbības partneri. Abas valstis savu nostāju ir paudušas. No plašākiem komentāriem atturēsimies.”
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena otrdien apmeklēja trīs Eiropas galvaspilsētas, dažas dienas pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti pauda interesi par Grenlandes iegādi. Frederiksena tikās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu Berlīnē, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Parīzē un NATO vadītāju Marku Riti Briselē. Lai gan tika teikts, ka līderi ir apsprieduši tādus jautājumus kā Ukraina un Krievijas hibrīdie uzbrukumi Baltijas jūrā, Dānijas premjerministres vizītes liecina par Dānijā jūtamo nervozitāti saistībā ar Trampa vairākkārtējiem komentāriem. Arktiskā Grenlandes sala ir autonoma Dānijas atkarīga teritorija. Grenlandes premjerministrs Mute Egede, kurš ir uzstājis uz neatkarību no Dānijas, pagājušajā nedēļā pauda, ka Grenlandes iedzīvotāji "nevēlas būt amerikāņi". Frederiksena un Šolca preses konferencē pēc tikšanās otrdienas rītā neviens līderis tieši nepieminēja Grenlandi vai Trampu. Taču, apspriežot nepieciešamību ievērot robežas un nepārkāpt tās ar spēku, kā to darīja Krievija Ukrainā, Šolcs uzsvēra, ka šis jēdziens attiecas uz "ikvienu", un angļu valodā piebilda: "Uz kuru tas var attiekties." Parīzē Frederiksena žurnālistiem sacīja, ka ir saņēmusi "lielu atbalstu" no saviem Eiropas sabiedrotajiem un ka ir "ļoti, ļoti skaidrs vēstījums, ka, protams, ir jāciena teritorija un valstu suverenitāte".
Briselē Frederiksena sacīja, ka viņai "nav pamata uzskatīt, ka Grenlandei vai Dānijai ir kādi militāri draudi". Viņa atkārtoti uzsvēra, ka joprojām uzskata ASV par Dānijas tuvāko sabiedroto, taču uz jautājumu par attiecībām starp Eiropu un Trampu viņa atbildēja: "Es domāju, ka ikviens Eiropā var redzēt, ka tagad tā būs cita sadarbība." Frederiksena un Rite bija vienisprātis, ka sabiedrotajiem jākoncentrējas uz aizsardzības stiprināšanu Arktikā, vēsta “Reuters”. Kamēr Frederiksena izvairījās tieši pieminēt Grenlandes jautājumu, Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens žurnālistiem ir sacījis, ka Trampam "Grenlandes nebūs". "Grenlandes iedzīvotāji ir tauta arī starptautisko tiesību izpratnē," sacīja Loke. Uz jautājumu, vai Trampam būs jāiebrūk Grenlandē, lai to iegūtu, Loke sacīja, ka nedos norādījumus, kā Trampam dabūt ko tādu, kas viņam nepienākas, ziņo Dānijas mediji. Šīs nedēļas sākumā izplatītajā paziņojumā presei Dānijas Ārlietu ministrija norādīja, ka Loke ir runājis ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio un abi nolēmuši vēlāk apspriest Arktikas drošību starp ASV, Dāniju un Grenlandi.
Dānijas opozīcijas deputāts Rasmuss Jarlovs intervijā “BBC Newsnight” sacīja, ka, viņaprāt, "visi amerikāņi ir dzirdējuši Dāniju sakām nē. Taču acīmredzot daudzi cilvēki ASV domā, ka grenlandieši vēlas būt amerikāņi vai arī viņus var nopirkt, lai viņi tam piekristu". Viņš piebilda: "Daudzi Grenlandes iedzīvotāji sapņo par neatkarību no Dānijas. Bet, ja tas notiks, tas nav ar nolūku pēc neatkarības kļūt par amerikāņiem... Grenlandietis nekad nebūs amerikānis." Pirmdien Dānija paziņoja, ka tērēs 14,6 miljardus kronu (2,05 miljardus dolāru), lai palielinātu drošību Arktikas reģionā sadarbībā ar Grenlandi un Fēru salām, kas ir otra Dānijas autonomā teritorija.
Tikmēr Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro ir izteicis viedokli, ka Francija neizslēdz Eiropas Savienības karavīru sūtīšanu uz Grenlandi. Šāds solis varētu tikt veikts, ja tiktu apdraudētas Francijas un tās sabiedroto drošības intereses. Šis paziņojums nāk kā atbilde uz pieaugošajām drošības bažām, kas saistītas ar ģeopolitiskajām pārmaiņām Arktikā.
Vairākums Grenlandes iedzīvotāju neatbalsta pasaulē lielākās un Dānijai piederošās salas pāreju ASV kontrolē. Par to liecina pēc Dānijas laikraksta "Berlingske" pasūtījuma veiktās "Verian" pētījumu aģentūras aptaujas dati.
85% Grenlandes iedzīvotāju neatbalsta salas nonākšanu ASV kontrolē. Pretēju viedokli pauduši 6% grenlandiešu, bet 9% bija grūti atbildēt.
Aptaujā noskaidrotais liecina, ka grenlandiešu nostāja ir pretrunā ar ASV prezidenta Trampa apgalvojumiem, ka salas iedzīvotāji vēlētos pievienoties ASV.
Aptaujas dati arī rāda, ka gandrīz puse Grenlandes iedzīvotāju Trampa pastiprināto interesi par salu vērtē kā apdraudējumu.
Dānijas valdība tikmēr paudusi gandarījumu par aptaujā noskaidroto. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena norāda: aptaujas rezultāti ir apliecinājums tam, ka daudzi Grenlandes iedzīvotāji vēlas redzēt turpmāku ciešu sadarbību ar Dāniju.
