Kad tika izsludināta pieteikšanās Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons 2021”, radās pamatotas aizdomas, ka šoreiz pieteikumu būs vairāk nekā jebkad. Un ne jau tāpēc, ka šoreiz par tiem neprasīja 25 eiro par dalību katrā kategorijā.
Lai gan kopumā mūzikas industrijai šis gads ir bijis katastrofāls - atcelti un pārcelti festivāli un koncerti, slēgti klubi un krogi, par ierasto pļaujas laiku gada nogalē uz korporatīvo pasākumu rēķina vispār var aizmirst un pat kāzās uzspēlēt vairs īsti nesanāk distancēšanās ierobežojumu dēļ, no mūzikas ierakstu viedokļa 2020. gads bijis prognozējami kvantitatīvs. Ko gan darīt radošai personībai, kas iesprostota mājās bez iespējām uzstāties un muzicēt, četrās sienās veicot morālo giljotinēšanos un eitanizēšanos, kas smalkjūtīgi tiek dēvēta par pašizolāciju vai karantīnu? Protams, radīt jaunas dziesmas, tās ierakstīt un apkopot albumos, kuru izplatīšanu šajos laikos katrs var veikt digitālā formātā. Radošie cilvēki nevar tā vienkārši sēdēt mājās, mazgāt rokas un gaidīt trešo kovidvilni vai vakcināciju, to var darīt tikai premjers Krišjānis Kariņš ar savu komandu, viņiem galva, kā redzams, nav vajadzīga, citi tomēr vēlas savus domājamos resursus arī likt lietā!
Lūk, un te nu mēs nonākam līdz sausi statistiskiem skaitļiem par “Zelta mikrofonam” iesniegto pieteikumu skaitu, kas liek pārsteigumā apsēsties uz ķebļa - 577! Salīdzinājumam pirms gada ZM tika iesniegti tikai 262 pieteikumi, un tas nebija tāpēc, ka 2019. gadā visi mūziķi būtu to vien darījuši kā pa ballītēm maukuši “Zīlīti” vai bijuši aizņemti lielkoncertus stadionos rīkojot - arī tad tika čakli un kvalitatīvi strādāts ierakstu jomā. Ja mazliet detalizētāk, tad uz “Zelta mikrofonu 2021” pretendēs 172 (!) albumi (pirms gada - 116), 57 debitanti (22), 186 kandidāti uz “Gada dziesmas” titulu (55), 143 videoklipi (61) un 19 koncertieraksti (8). Kā redzams, ievērojams iesniegumu pieaugums ir visās kategorijās, un atliek vien līdzjūtīgi uzsist uz pleca žūrijai (tostarp pašam sev), kurai pirmdien nāksies šo te visu ierakstu čupu kaut kā mēģināt sarindot pa nominācijām un žanriem - šķiet, tas būs darbiņš 2021. gada valsts budžeta apspriešanas garumā… Provizoriski šķiet, ka pa ilgiem laikiem atkal uz neatkarību no roka albumu nominācijā uzprasās metālmūziķi, kuri šogad ir ievērojami aktivizējušies.
Jāatgādina, ka vērtēšanai tika pieņemti visi ieraksti, kuri izdoti laika posmā no 2019. gada 2. decembra līdz 2020. gada 1. decembrim, turklāt šogad pieteikumu iesniegšana bija bez reģistrācijas maksas - gan izprotot mūziķu pašreizējo sūro situāciju, gan par godu tam, ka Latvijas mūzikas ierakstu gada balva šogad svin 25 gadu jubileju. Ierakstus varēja iesniegt elektroniski, vienkārši aizpildot pieteikuma anketu, un tas, protams, arī stimulēja pieteicēju aktivitāti - vismaz metālistu gadījumā tā noteikti ir, jo šajā mūzikas žanrā ik gadu tiek izdoti daudzi ieraksti, kuri uz “zelta mikrofoniem” pretendēt lielākoties nav vēlējušies. Šis ir reģistrācijas maksas atcelšanas pluss - jo vairāk pieteikumu, jo bilde par notiekošo mūzikas industrijas jomā veidojas precīzāka. Mīnuss - pieteikušies arī vairāki tādi, kuriem muzikālās pieskaitāmības apliecināšanai vajadzētu, tēlaini runājot, iziet ārsta pārbaudi vai tarifikācijas skati. Piemēram, stipri jāšaubās, vai projekta “bfnl” ieraksts “Jāp*š man iekurīt” varētu tikt atzīts par “Gada dziesmu”, bet - ko darīt, iesniegta tā ir. Pēc tam nav jābrīnās par dažu švakgrupu vai tizlmūziķu CV ierakstīto, ka viņu darbs nominēts “Zelta mikrofonam” tādā un tādā kategorijā - formāli jau nominēti tiks visi, bet vērtība šādam būtu tikai pie tikšanas Top 5, un arī tad ne vienmēr - iepriekšējos gados dažās kategorijās šim piecniekam ir bijuši tikai pieci kandidāti.
Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, šogad pilnveidota un mainīta “Zelta mikrofona” vērtēšanas sistēma, kas lielākajā mērā būs vērojams žūrijas anketās - žurētājiem vairs nenāksies absolūti visiem izlikties trakoti gudriem, piemēram, tādā nozarē kā skaņu režija/aranžija, jo šogad varēs sarindot katrā kategorijā iesniegtos ierakstus no 1. līdz 10. vietai. Katrai vietai atbildīs noteikts punktu skaits, kas kopsummā veidos labāko piecnieku un noteiks uzvarētāju. Aleluja! Taču viens pilnveidojums gan izskatās pēc legāla akcepta mūzikas padarīšanai par kilogramos sveramu un vairumā tirgojamu preci, proti, papildus elektroniskajam pieteikumam fiziskā formātā ieraksti bija iesniedzami vien tad, ja izpildītājs vēlējās pretendēt uz balvu arī kategorijā “Labākais albuma dizains”, bet pat nieka papildu punktiņš par to nepienācās. Žēl.
Protams, arī grāmatu var lasīt mobilajā telefonā, sēžot mājās uz poda, bet pilnvērtīgs radošais darbs tomēr šķiet ar autora rūpīgi izstrādātu dizainu, kas mūzikas gadījumā būtu taustāms CD vai vinila formāts ar bukletu, kurā būtu dziesmu vārdi, kāda fotogrāfija u.tml. Jā, tas ir dārgi, jā, diskus un plates pie mums pērk maz vai nemaz, bet tomēr - vai tad pašam mūziķim sava darba izdošana nav kā svētki, kā goda raksts, kuru gribētos aizlikt aiz stikla un aplūkot vēl un vēlreiz?! Visu jau var sasviest internetā un pēc tam priecāties par tūkstošiem klausījumu un skatījumu, bet vai tas atsver to gandarījumu, kādu rada CD vai plates paņemšana rokās? Varbūt atsver. Taču jebkurā gadījumā - ir tomēr vēl mums mūziķi, kuri domā līdzīgi! Par to liecina tas, ka “Zelta mikrofonam 2021” iesniegti 42 CD, 12 vinila plates, 1 kasete un 1… mērcīte (producents MT$ savu albumu izplatīja šādā formātā). Par to vien šie iesniedzēji būtu pelnījuši atzinību. Kā arī visi pārējie, kuriem kovids nav piebeidzis vēlmi šajā laikā kaut ko vispār darīt.
