Ar trīcošām sirdīm gaidījuši kārtējo Melno Otrdienu, kad valdība ar visiem saviem krīzes uzraugiem kārtējo reizi nakts melnumā sadomās kārtējos ierobežojumus, kurus pašiem pēc tam nāksies labot līdz pat nākamajai otrdienai, tomēr jaunus ierobežojumus tā arī nesagaidījuši, latvju bāleliņi atviegloti ieslēdza televizorus, bet tur priekšā jau bija Kariņpaps.
“Es izprotu sabiedrības bailes, neziņu un grūtības pārkārtoties. Arī man un manai ģimenei ir tādas pašas grūtības kā citiem, mēs arī vairs nevaram aiziet uz Vecrīgas pelmeņiem, jo tie ir bankrotējuši. Arī man alkst satikties ar draugiem un radiem, sestdienās un svētdienās normāli iedropēt, kā arī nopirkt cīgas, jaunas štrumbantes, lecamauklu un lodīšu pildspalvu, bet šobrīd mēs to nevaram,” intervijā LTV raidījumā “Rīta Kovidorāma” atzina Kariņpaps. “Dzīves ritms nav viegls, šobrīd ir pats tumšākais laiks, tāpēc…” premjers turpināja, taču nepateicīgā tauta viņam neļāva pabeigt: “Zini, Krišjāni, ej taču tu vienreiz…!”. “Bet es taču vēl nepaguvu izstāstīt par ziepēm un diviem metriem, ja nu kāds pēkšņi par to vēl nav dzirdējis!” sadrūma krietnais Kariņpaps.
Savukārt ierobežojumu labojumu labošanā nekādu lielo jaunumu nebija - kā viss iepriekšējās nedēļās bija salaists dēlī un sabraukts auzās, tā turpat dēlī un auzās viss vien bija. Uz ātru roku tika mēģināts pielabot brīvdienās ārkārtējās situācijas laikā pieejamo preču sarakstu, visžēlīgi atļaujot tirgot arī automašīnu logu tīrāmos šķīdumus, skrāpjus un slotiņas, brīvdienās tāpat neiznākošos preses izdevumus, darba nedēļas laikā tāpat jau sapirkto dzīvnieku pārtiku un rīdzinieku tāpat vairs nepirktos e-talonus braukšanai uz pusi retāk nākošajā un uz pusi mazāk pasažierus satilpināt spējīgajā sabiedriskajā transportā. Skaidrs, ka nevienam nebija ne mazākās vēlmes gaidīt, vai statoili un narveseni tiks padarīti par “tax-free” zonām, kuros brīvdienās varēs nopirkt visu, sākot no marihuānas līdz vilnas zeķēm un drāšu birstēm, izņemot tikai degvielu un žurnālus, vai arī tieši otrādi - nevarēs nopirkt neko. Tāpēc latvju bāleliņi piektdienās triecienā sturmēja lielveikalus, izpērkot ne tikai sāli, sērkociņus, griķus un tualetes papīru, bet arī šņabi, skābus gurķus, kellogu un puzles. Stāvot garajās rindās, visi varēja brālīgi padalīties ar kovidvīrusiem, savukārt tie, kuri veikaltelpu mazās ietilpības dēļ tika izdzīti gaidīt savu kārtu pie to durvīm, pēc tam varēja padižoties ar angīnu vai visiem daudz ierastāko un tāpēc jau pat par mīļu kļuvušo gripu.
Starp citu, kaut kad tam visam pa starpu Saeima bija paguvusi galīgajā lasījumā pieņemt 2021. gada budžetu. Tas gan nevienu šobrīd neinteresēja, pa ausu galam tika tikai dzirdēts, ka kopējie izdevumi paredzēti 10,758 miljardu eiro apmērā, toties rekordgrāmatu ierakstos šis budžets tomēr tika fiksēts. Izrādījās, ka budžeta un to pavadošo likumprojektu izskatīšana Saeimai bija prasījusi vēsturiski ilgāko laiku: kopumā šim procesam tika atvēlētas gandrīz 78 stundas, ieskaitot pārtraukumus, pusdienlaikus, iešanu uz ķemertiņu, tvītošanu, jaunu bilžu salikšanu instagrammā un interneta atslēgšanu Govjuzemim. Lielākās ovācijas izpelnījās finanšu Reiris, kurš pieteicās debatēm par 130. no visiem 142 budžeta likumam iesniegtajiem priekšlikumiem, pirms tam astoņu dienu laikā šajā procesā neiesaistoties, turklāt šis priekšlikums bija par 250 000 eiro atvēlēšanu komercmediju atbalstam vai atejas krampīša nomaiņu Saeimas labierīcībās - neviens to pat īsti nepiefiksēja. “Pirmo reizi dzirdējām par budžetu ministru. Un kādā jautājumā? Tas vispār bija ministrs? Finanšu, ja? Nekad iepriekš nebiju redzējusi!” brīnījās deputāte Ločmele.
Taču tas bija nieks salīdzinājumā ar prezidenta Levita izpaušanos LTV raidījuma “Šodienas Bērtuļa nakts” Bērtulei. Iesākumā novērtējis, ka dažiem ministriem vērojams mutes disciplīnas trūkums un piemīt verbālā enurēze, tāpēc vētrā esošā kuģa komandas kapteinim vajadzētu palūgt tādus paiet malā vai likt doties barot zivis, Levits filozofiskajās apcerēs iekarsa vēl vairāk. “Johoho, un pudele ruma! Kuģa zvans vienmēr zvanīs, ja kuģim ir lemts ciest katastrofā, sievietes uz kuģa klāja sadusmo jūru. Pieņemtais virziens vai, kā tas Latvijas futbola izlases galvenais briļļuks teica, vektors ir pareizs, tikai būtu labāk, ja šis pagrieziens notiktu ātrāk,” teica Levits. “Iedzīvotājiem vislielākā motivācija cīņā ar pandēmiju, protams, ir nesaslimt un sliktākajā gadījumā nenomirt. Tie cilvēki, kuri ir nomiruši ar Covid, tiem, protams, šo Ziemassvētku nebūs, tā teikt, kam nav rociņu, tam nav cepumiņa, kam lemts noslīkt, to nepakārs,” teica Levits. “Cik iejūtīgs un labs prezidents!” noslaukot aizkustinājuma asaru, teica pateicīgā latvju tauta un ierosināja vismaz Jaungada uzrunu labāk uzticēt teikt Grinčam.
Ak, jā, vēl 12.12. pulksten 12 kaut kur 12. novembra krastmalā bija plānota akcija pret Covid-12 ierobežojumiem, kuru bija pieteikuši 12 Ulmes no VAKa. “Ļaudis, sabrauciet, sanāciet no malu malām! Apvienojamies kopīgam mērķim: par saprātu, brīvo gribu, dzīvību, iespēju strādāt, pilnveidoties un būt noteicējiem savā zemē!” bija teikts akcijas rīkotāju paziņojumā. “Mērķis labs, bet, ja tur runās par saprātu, ko tur grasās darīt Govjuzemis?” neizpratnē bija latvju tauta. Lai gan izskatījās, ka akcijā piedalīsies 12 cilvēki, kuri būs sasēdušies 12 automašīnās, kurās 12 reizes pārsēdīsies līdz pilnīgai 12 prasību izpildei, Rīgas municipālais Lūkass tomēr pabrīdināja, ka beidzies laiks, kad Rīgas pašvaldības policija tolerēja pret Covid-19 ierobežojumiem protestējošos, un municipāļi būs gatavi izmantot visus to rīcībā esošos līdzekļus kārtības nodrošināšanai. Prasījās pēc tiešraides no notikumu vietas.
