5.lapa
Likumos pasludinātais sacensības princips kriminālprocesā Latvijā ir fikcija; cilvēktiesības kriminālprocesā tiek ignorētas; tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, izsakot draudus Limbažu tiesas tiesnesim, devuši skaidru mājienu, cik barga būs divu Tieslietu padomes locekļu reakcija arī tā dēvētās Lemberga krimināllietas tiesas sastāvam, ja tas uzdrošināsies pasludināt attaisnojošu spriedumu - par šīm un citām tēmām Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai, kas notika jau pēc tam, kad viņš bija teicis pēdējo vārdu tik ilgi, cik tiesa to ļāva (t.i., četras tiesas sēdes).
Kopš 2009. gada 16. februāra esat 12 gadus aizvadījis intensīvā tiesvedībā, bet 24. maijā apritēs 22 gadi, kopš tika uzsākts kriminālprocess pret jums. Kā jutāties šajā procesā?
Tik tiešām, kriminālprocesa ilgums ir 22 gadi. Pirmo tiesiskās palīdzības lūgumu prokuratūra šā procesa ietvaros ir nosūtījusi 1999. gadā. Jau 2000. gada pirmajā pusē divi prokurori neatkarīgi viens no otra konstatēja, ka nav kriminālpārkāpuma pazīmju, un pieņēma lēmumu - atteikt ierosināt krimināllietu. Šie divi lēmumi vēl šobrīd ir spēkā, taču tas netraucēja krimināllietu atjaunot, pat neatceļot šos divus lēmumus. Secinājumi. Pirmkārt, Latvijā kriminālprocess var būt bezgalīgs, jo likums ierobežo tikai laiku pirmstiesas procesā mantas arestam un drošības līdzekļiem, tomēr netiek ierobežots pats kriminālprocesa ilgums. Tādējādi kriminālprocess kalpo kā līdzeklis politisko un biznesa mērķu sasniegšanai, ja prokurors vai prokuratūra nostājas viena politiskā grupējuma interesēs, kā tas ir manā gadījumā.
Otrkārt, Latvijas kriminālprocesā nav spēkā sacensības princips. Tiek teikts - Latvija ir demokrātiska valsts, jo kriminālprocesā spēkā ir sacīkstes princips. Bet kā ir patiesībā? Jūs nevienam nevarat pārsūdzēt krimināllietas uzsākšanu. Pirmstiesas procesā prokurors var neierobežoti ilgi pratināt neierobežotu skaitu liecinieku, vākt pierādījumus - jūs netiekat pilnīgi ne par ko informēts. Kad jums, kā manā gadījumā, 2008. gadā izsniedz apsūdzību un jūs sakāt, ka vēlaties iepazīties ar apsūdzību un sniegt liecības, jums prokurors šādu iespēju liedz un nosūta lietu uz tiesu. Bet tiesa lietu pieņem iztiesāšanai, nevērtējot, vai pirmšķietami apsūdzībai vispār ir vai nav pamats. Kad jūs pirmajā tiesas sēdē sakāt, ka jūs nesaprotat apsūdzību, jo tā ir abstrakta, nekonkrēta, viena apsūdzības daļa ir pretrunā ar citu un tā tālāk, un jūs konkrēti norādāt, kas jums nav saprotams, tiesa jums norāda, ka tai nav nekādu tiesību tulkot prokuroru uzrakstīto.
Lietu nosūta uz tiesu nevis visu kopā ar visiem pirmstiesas procesā savāktajiem pierādījumiem, bet lietu sadala, no pamatlietas izdalītāja lietā ieliekot tikai tos pierādījumus, kuri ir izdevīgi prokuroriem. Vecā pamatlieta, kura paliek prokuratūrā, skaitās izmeklēšanas noslēpums - manā gadījumā arī šobrīd -, līdz ar to jums un jūsu aizstāvjiem tai piekļūt ir neiespējami. Manā gadījumā kriminālprocess ar beigu cipariem 3205 /ģenerālprokurors Jānis Maizītis 2005. gada to iesauca par Ventspils amatpersonu lietu - R.R, U.D./ joprojām atrodas prokuratūrā izmeklēšanā. Tur ir apsūdzības ne tikai man, bet arī Mamertam Vaivadam, Gitai Grasmanei un Laimonim Junkeram, kurš jau ir miris. Tā lieta tur stāv un tiek gaidīts, kad nomirs arī pārējie apsūdzamie. Visu interviju var izlasīt šeit:
Aivars Lembergs: Bordāns un Jurašs jau paziņojuši, kādam jābūt spriedumam manā lietā
******
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
