3.lapa
„Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parakstītais politiskais paziņojums* par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un citu seksualitāšu kopienas tiesībām nav juridiski saistošs,” intervijā kanālam „Rīga TV24” lielo noslēpumu atklāja Valsts prezidents Egils Levits. Tas esot bijis „nostājas jautājums”, un tas iepriekš nebija jāsaskaņo. Nuja, privātpersona Kariņš publiski pauda savu privāto nostāju, iegrūžot valsti divdomīgā situācijā. Šoreiz klusēšana būtu bijusi kā zelts, bet sanāca kārtējā govs pļeka.
Valsts prezidenta burvīgā, samiernieciskā nostāja mums atklāj, sak, tas jau nav nekas, ka premjers tur kaut ko parakstīja, turklāt Ungārijas vārds tajā paziņojumā nav minēts, un vispār tas nav juridiski saistoši. Tad kāda elles krupja dēļ šis paziņojums, kas, izrādās, tomēr tapis „kā reakcija uz Ungārijā pieņemto jauno likumu”, bija jāparaksta?! Lai pazīmētos Eiropas priekšnieku bariņā? Lai izpatiktu EK prezidentei fon der Leienai, kura uz Latviju atveda kārtējo virtuālās naudas aploksnīti?
Bet ne tikai tas „uzkrīt”. Daudz svarīgāk, ka prezidents Levits ar saviem tekstiem iedrošina visus kariņveidīgos konsekventi ieņemt „pareizo virzienu” - uz nacionālas, konservatīvās tradīcijās balstītas valsts aizmirstību.
Pateicoties „koalīcijas” vētrainajai darbībai, visi cilvēki ir sarīdīti cits pret citu: vakseri pret antivakseriem, kovidfani pret kovidiotiem, nu nācis klāt jauns trends - Ungārijas nonievātāji pret Ungārijas aizstāvjiem. Bet normālu cilvēku mērķis ir apturēt homopropagandu, kas kā indīgs mākonis sāk pārklāt Latviju. Ja neapturēs, var gadīties, ka arī Latvijas vairs nebūs. Visu rakstu var izlasīt šeit:
