5.lapa
Karstā vasara un ekonomikas atjaunošanās pēc pandēmijas palielinājusi pieprasījumu pēc elektroenerģijas un attiecīgi kāpusi arī elektrības cena biržā. Latvijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieaugusi par 16%, bet salīdzinot ar pagājušā gada jūliju - vidējās cenas kāpums ir mērāms ne vairs pāris desmitos procentu, bet gan reizēs. Proti, jūlijā vidējā elektrības cena bija 2,8 reizes augstāka nekā pirms gada.
AS “Latvenergo” tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba skaidro, ka jūlijā “Nord Pool” sistēmas cena pieauga par 24%, sasniedzot 53,99 eiro/MWh. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā mēneša vidējās cenas bija vēl augstākas - no 83,78 līdz 88,32 eiro/MWh, atsevišķās stundās cenai noslīdot līdz 2,90 eiro/MWh, bet atsevišķās stundās uzkāpjot līdz 137,03 eiro/MWh.
“Jūlijā elektroenerģijas cenu svārstības noteica klimatiskie un hidroloģiskie apstākļi, kā arī energoproduktu tirgus tendences. Lai arī jūlijā Ziemeļeiropas valstīs un Baltijā bija novērojami sausāki laika apstākļi, tomēr gaisa temperatūras ziņā tie bija mērenāki, kas sekmēja “Nord Pool” reģiona elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu par 4%, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju. Kopējā elektroenerģijas izstrāde reģionā palika iepriekšējā mēneša līmenī. Lai gan vēja stacijās elektrības ieguve jūlijā pieauga par 15%, salīdzinot ar jūnija datiem, tomēr tā bija par 8% mazāka nekā 2020. gada jūlijā. Tajā pašā laikā Ziemeļeiropas valstu ūdens rezervuāru aizpildījuma līmenis aizvadītajā mēnesī noslīdēja zem normas robežas. Jūlijā Ziemeļeiropas valstīs turpinās atomelektrostaciju ikgadējie apkopes darbi, rezultātā atomelektrostaciju izstrādes apjoms tika samazināts līdz 76% no kopējās uzstādītās jaudas. Ietekmi uz Baltijas elektroenerģijas cenām atstāja arī enerģijas plūsmas no kaimiņvalstīm - no Zviedrijas SE4 apgabala plūsma bija divas reizes lielāka nekā jūnijā, no Somijas - par 8% mazāka un no Krievijas - par 43% mazāka nekā iepriekšējā mēnesī,” uzsvēra K. Viskuba. Visu rakstu var izlasīt šeit:
