“The Sound Poets” piedāvā mieriņu, mīlestību, gaišumu un latviskumu

“The Sound Poets” joprojām ir (no labās): Jānis Aišpurs (vokāls, taustiņi, ģitāra), Kārlis Josts (bass), Pēteris Lunde (bungas), Undīne Balode (čells, taustiņi) un Normunds Lukša (ģitāra) © Publicitātes foto: Inga Bitere

Pagājušajā nedēļā savu ceturto studijas albumu klajā laida grupa “The Sound Poets” – pēc pat dziesmu svētku repertuārā ietikušā hita “Kalniem pāri” un pašmāju supergrupas “Prāta vētra” apspēlēšanas “Zelta mikrofons ‘2015” kategorijās, “soundpoēti” ir nopelnījuši sev vietu latvju popmūzikas augstākajā ešelonā.

Ļāvušies ikdienas iedvesmai

Jaunais “The Sound Poets” albums “Pie vienas uguns” sarakstīts 2020. un 2021. gadā, grupai pulcējoties vairākās radošajās nometnēs. Iesākumā bijuši stāsti: visi kopā sēdējuši un prātojuši, kas īsti vēstāms klausītājiem, un likuši to kopā, iedvesmojoties no dažādiem avotiem. “Ļāvāmies mūs iedvesmot ikdienišķām lietām, un tā tapa dziesmas,” saka grupas līderis Jānis Aišpurs. Pāri visam tomēr bijusi mīlestība - “kā pēdējais salmiņš, kas var visu vērst par labu”. Kopīgais darbs vainagojies ar aptuveni 25 skaņdarbu radīšanu, pie kuru atlases ķēries producents un skaņu inženieris Gatis Zaķis. Dziesmu radīšanā liela ietekme bijusi pēdējos gados piedzīvotajām pārmaiņām sabiedrībā un savstarpējās cilvēku attiecībās, “tādēļ gluži likumsakarīgi albuma mūziku caurstrāvo alkas pēc kopības, tiekšanās pēc saiknes ar līdzcilvēkiem, dabu un savu zemi”.

Jāatzīst, ka “TSP” albumu izdevuši emocionāli ļoti “slidenā” laikā - kovids vēl nav beidzies, Ukrainā notiek karš… “Katrs albums atspoguļo kādu konkrētu laika nogriezni. Mums likās negodīgi apzagt klausītāju, ja šo albumu izdotu pēc gada vai vēl vēlāk, jo tas ļoti retrospektīvi atskatās uz to periodu, kas ar mums ir noticis šo pēdējo divu vai trīs gadu laikā. Turklāt - gribas domāt, ka mūzika tomēr ir viena no tām lietām, kas spēj emocionāli pacelt un dot enerģiju, sniegt mierinājumu, ka viss tomēr nav tik slikti. Mums likās, ka šie mūsu stāsti tieši šajā laikā cilvēkiem varētu iedot tādu kā mieriņu, gaišumu,” skaidro Jānis.

Katram meklēt savu spēka avotu

Par to “mieriņu, gaišumu” - doma jau nav slikta, bet kā to šādos laikos var gūt… “Es vienā brīdī sapratu, ka ir mazliet no tā visa jādistancējas. Ir jānovelk kaut kāda robeža, jo citādi tas viss sit ārā drošinātājus,” atzīst Jānis. “Man likās, ka mūsu bērni uzaugs pasaulē, kur neviens nekaros, jo esam taču iemācījušies jaunus veidus, kā risināt problēmas, bet… Šis netveramais ārprāts, šis absurds un bezspēcība, ka neko tajā visā nevari mainīt, - tas nudien “sit ārā korķus”.”

Unikālas receptes visa pārvarēšanā Jānim Aišpuram nav, tomēr vismaz sev pašam viņš tādu ir atradis: “Kad iestājas kaut kādi grūtie brīži, tad katram cilvēkam ir savs spēka avots - kāda lieta vai vieta, kas emocionāli uzlādē. Piemēram, mājas, kur tevi sagaida tavi mīļie, kur iegūt mieriņu. Nekautrējieties lieku reizi izmantot šo spēka resursu! Man tā ir mūzika un mājas. Kad uzkāpju uz skatuves, man pazūd visas problēmas. Tas ir mans spēka avots, kur es varu veldzēties un atrast šo nepieciešamo balansu, lai šos “korķus” nesistu ārā.” Kā lielus svētkus mūziķis gaida “TSP” vasaras koncertus (10. jūnijā Liepājā, atjaunotajā koncertestrādē “Pūt, vējiņi!”, un 18. jūnijā Siguldas pilsdrupu estrādē). “Mēs, skatuves mākslinieki, savā ziņā esam atkarīgie, jo mums vajag to enerģiju, ko gribam dot un saņemt atpakaļ no klausītājiem, lai pēc laika spētu atkal saražot kaut ko jaunu un atkal būtu iemesls tikties.”

“Kalniem pāri” fenomens

Lai gan “soundpoēti” izdevuši daudzus hitus, “Kalniem pāri” fenomens par grupas radošo potenciālu rāda diezgan greizu priekšstatu. Piemēram, mūzikas straumēšanas servisa “Spotify” dati liecina, ka minētais superhits savācis 1,18 miljonus klausījumu, kamēr nākamie populārākie grupas hiti “Tavs stāsts”, “Ceļš”, “Viss vai mainīties” u.c. aprobežojas ar 300 000-340 000 klausījumu. Viena hita grupa? “Statistika “Spotify”, “YouTube” un citās platformās ir nežēlīga - kāda viena dziesma iekļūst “pleilistēs” un rotē, rotē un rotē,” to mierīgi uztver Jānis. “Mēs arī paši intereses pēc nesen skatījāmies šos datus. Ja atmet “Kalniem pāri” faktoru, arī pārējām dziesmām klājas ļoti labi, un arī [jaunā albuma tituldziesma] “Pie vienas uguns” īsā laikā savākusi ļoti labu statistiku.” Kā potenciālu jauno hitu viņš redz līdzi dziedamo singlu “Skārienjūtīgs”.

Kaut arī šis ir jau grupas ceturtais studijas albums, Aišpurs atzīst, ka satraukums, prieks un svētku sajūta nemazinās: “Savā ziņā mēs divus gadus gaidījām šo dienu. Albumā ir 14 personīgi stāsti par to, kā jūtam un redzam pasauli sev apkārt šajā savādajā un satraukumiem pilnajā laikā, kad šķietami zināmais kļūst svešs, kad pamati sašūpojas, kad viedokļu jūrā patiesība ir kā vientuļa sala… Un tomēr mēs joprojām naivi ticam, ka mīlestība ir tas spēks, kas mūs visus vieno, kas visu var vērst par labu. Mūsu mūzika, kas apvienota albumā “Pie vienas uguns”, ir mūsu veids, kā to pasaulei pateikt.”

Kad ierastie vārdi skan citādi

Atgriežoties pie jaunajā albumā iekļautā skaņu materiāla, šā brīža notikumi tam dažkārt liek izklausīties pavisam citādi. Arī dziesmu “Pie vienas uguns” prezentācijā piesakot, Jānis minēja par atbalstu Ukrainai, lai gan tā caurcaurēm šķiet mīlestības balāde. “Pasaules notikumi liek uz dziesmās skanošajiem tekstiem paraudzīties ar pavisam citām acīm,” norādīja vokālists. “Kad kādā pasākumā bija jādzied “Kalniem pāri”, es sapratu, ka vārdi “kara laukā tu un kara laukā es / brīdis neatļauj vairs spēlēt paslēpes” pēkšņi skan pavisam citādi. Tāpat arī par balādi “Pie vienas uguns”. Bērnībā daudz lasīju par pasaules apceļojumiem un spilgti atceros vienu lietu - pat Āfrikā, kad zvēri iet padzerties pie upes, tiek ievērota konkrēta lietu kārtība, lauvas nemedī pie ūdenstilpēm. Tas simboliski salikās kopā ar ugunskuru, kas mums var būt visiem kopīgs - sajūta, ka visi varam vakarā apsēsties pie ugunskura, spējam runāties, vienoties un saprasties. Sajūta, ka ap ugunskuru ir šis miers, ap kuru nav satraukuma. Ir noslēgusies diena, iestājies vakars, viss ir beidzies, un mēs gribam sildīties pie vienas uguns - arī ar cilvēkiem, ar kuriem varbūt nav vienots viedoklis.”

Lasāmgabali

Kultūrvietā “Hanzas perons” pagājušās nedēļas nogalē norisinājās “Austras balvas 2024” pasniegšanas ceremonija, kas beidzās ar nelielu (daudziem pat lielu) pārsteigumu – par prestižās balvas ieguvējiem kļuva jau daudzus gadus nepastāvošā grupa “kuba”, kura šovasar izdeva pirms diviem gadu desmitiem radītus ierakstus. Kā tā? Pavērsim priekškaru.

Svarīgākais