2.lapa
Kompensējot mājsaimniecībām energoresursu cenu kāpumu, Labklājības ministrija ieplānojusi izmaksāt daļai pensionāru vienreizēju atbalstu. Pabalsta apmērs būs atkarīgs no seniora pensijas, tomēr tie pensionāri, kuri saņem 500 eiro un lielāku pensiju, visticamāk, atbalstu nesaņems.
Turklāt šādu piemaksu jeb “trīspadsmito pensiju” plānots izmaksāt katru gadu decembrī. Precīzu šī pabalsta saņēmēju skaitu Labklājības ministrija vēl nenosauc, bet zināms, ka valsts budžetā papildus būs nepieciešami vismaz 43 miljoni eiro.
Labklājības ministrija iepazīstina ar pasākumu plānu jeb drīzāk ar atsevišķiem pasākumiem, kā atbalstīt mājsaimniecības energoresursu cenu kāpuma situācijā. Kopumā ministrija iecerējusi sešus pasākumus, no kuriem vairāki attiecas uz senioriem. Viens no šiem pasākumiem, par ko “Neatkarīgā” jau rakstīja, ir pensijas indeksācija agrāk, nekā tas pašlaik ir noteikts pensiju likumā. Indeksāciju Labklājības ministrija piedāvāt veikt 1. septembrī (tas notiktu tikai 2022. gadā). Tas skars 563 000 pensiju saņēmēju, starp kuriem nav tikai seniori, bet arī invaliditātes pensijas vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji.
Indeksācijas veikšanai mēnesi agrāk sociālajā budžetā nepieciešami papildu 26 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle norāda, ka situācija pēdējos divus gadus dinamiski mainās - kopš 2020. gada sākuma ekonomikā ir novērota gan deflācija, gan inflācija, gan līdzsvara situācija. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām ir energoresursiem. Degvielas cenu kāpumam būs ietekme arī uz citām cenām, it īpaši pārtikas cenām, tādējādi mazinot iedzīvotāju pirktspēju, kas savukārt sekmēs maznodrošināto iedzīvotāju īpatsvara kāpumu. “Atbalstam ir jābūt mērķētam, lai efektīvi izlietotu valsts budžeta līdzekļus un neradītu papildu spiedienu uz inflāciju,” norāda speciāliste. Visu rakstu var izlasīt šeit:
