2.lapa
Čiekurkalna stacijā stāvošie Krievijas graudu vagoni te atrodas gluži likumīgi ne tikai tādēļ, ka dienu pēc sankciju ieviešanas īstais labuma guvējs izlaida papildu akcijas, formāli samazinādams savu daļu uzņēmumā. Krievijas graudus neaiztiks ne Amerikas Savienotās Valstis, ne Eiropas Savienība tādēļ, ka graudu eksports uz nabadzības skartajām valstīm tiek uzskatīts par humānu, nevis ekonomiskas dabas jautājumu.
Krievijas transportētie graudi ir piemirkuši ukraiņu asinīm ne vien pārnestā, bet arī tiešā nozīmē, jo ievērojamu daudzumu pērnās labības ražas Krievija ir nozagusi un izvedusi no Ukrainas. Taču šiem vagoniem civilizētajā Rietumu sabiedrībā ceļā neviens nestājas un uz mājām nesūta. Tiek uzskatīts, ka, pārtraucot Krievijas graudu eksportu, pasaulei tiks nodarīts vēl lielāks ļaunums. Proti, lielākais graudu noieta tirgus Krievijai ir Āfrika. Ja graudu nebūs, afrikāņi cietīs badu un sekas būs divējādas - daļa izsalkušo atkal dosies uz pārtikušo Eiropu, lai ēstu Berlīnē, bet daļa paliks un sāks savstarpējus karus, lai ēdienu atņemtu tiem, kam vēl ir. Un tāpēc pasaule piever acis uz faktu, ka netieši atbalsta karu Ukrainā, ļaujot Krievijai pelnīt ar graudu biznesu.
“Neatkarīgā” jau vēstīja, ka “Čiekurkalna stacijā stāv Krievijas graudu vagoni”. Divi milzīgi sastāvi ar uzrakstu ZERNO - graudi -, un vairumam no tiem norādītais īpašnieks ir Krievijas uzņēmums АО “Русагротранс”. Protams, ikvienam Ukrainas līdzjutējam šāds fakts pats par sevi šķiet nepareizs, taču formāli nav kur piesieties. Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” pārbaudījis sankciju sarakstus un informē, ka tām nav pakļauts nedz konkrētais uzņēmums, nedz arī konkrētais kravas veids. “Neatkarīgā” tīmeklī parakājās mazliet dziļāk nekā “Latvijas dzelzceļš” un konstatēja, ka netieši šie Krievijas graudu vagoni tomēr ir saistīti ar sankcijām pret Krieviju, taču īstajam labuma guvējam tās izdevies likumīgi apiet. Visu rakstu var izlasīt šeit:
