Kā tapuši dzejoļi, kas šogad Dziesmu svētkos izskanēs Mežaparka lielajā estrādē?

© nra.lv

3.lapa

Rūdolfs Blaumanis Alberta ielā 12-9, 1907. Foto: Jānis Rieksts.

Dziesmu svētku dalībniekiem Rūdolfa Blaumaņa dzejolis pazīstams ar nosaukumu “Apkal manu kumeliņu”, tomēr pirmpublicējumā tam gan bijis pavisam īss un skaidrs nosaukums - “Tautas dziesma”.

Rakstnieks Rūdolfs Blaumanis jau no mazotnes iepazinis latviešu tautasdziesmas no savas mātes Karlīnes, kura labi pārzinājusi tautas teicienus un dziesmas. Strādājot laikrakstā “Zeitung für Stadt und Land”, rakstnieks pārtulkojis vāciski un avīzē publicējis vairākas dainas. Pēc 15 gadiem, kad tulkojis tautasdziesmas dziedātājai Malvīnei Vīgnerei, Blaumanis rakstījis: “Bij elles darbs, sevišķi ar tām tautas dziesmām, kuras patiesībā nemaz nav tulkojamas.”

Dzejoļa "Tautas dziesma" pirmais publicējums laikraksta ““Latwija” Literāriskajā pielikumā” (1907).

1907. gada 16. februārī laikraksta ““Latwija” Literāriskajā pielikumā” bez paraksta publicēts R. Blaumaņa dzejolis “Tautas dziesma”. Patiesībā jau dzejolis ne tikai saglabājis tautasdziesmu formu, bet arī saturiski sakrīt ar vairākām tautasdziesmām.

Laikabiedri atceras, ka Blaumanis aizrautīgi ir uzstājies plašākai publikai un šaurākam draugu lokam ar savu darbu “Kas tie tādi”, kur atdarinājis latviešu dzejnieku dzeju, kā arī veicis atbilstošas balss modulācijas, imitējis vaibstu un acu mīmiku. Draugu lokā rakstnieks licis minēt - kurš ir kurš dzejnieks. Iespējams, ka arī šādā rotaļīgā manierē tapis dzejolis “Tautas dziesma”.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Lasāmgabali

Kultūrvietā “Hanzas perons” pagājušās nedēļas nogalē norisinājās “Austras balvas 2024” pasniegšanas ceremonija, kas beidzās ar nelielu (daudziem pat lielu) pārsteigumu – par prestižās balvas ieguvējiem kļuva jau daudzus gadus nepastāvošā grupa “kuba”, kura šovasar izdeva pirms diviem gadu desmitiem radītus ierakstus. Kā tā? Pavērsim priekškaru.

Svarīgākais