Lasāmgabali

Par šīs nedēļas daudziem patīkamāko ziņu parūpējās TV3, kas paziņoja, ka ceturtdien noslēdzas “kaislību un attiecību līkloču piepildītais seriāls “Viņas labo labāk””, kurš vilkās jau desmit sezonas – punkts tika likts ar 702. sēriju. “Pfff, nīkuļi!” norūca “Santabarbaras” veidotāji, bet LTV bez seriāla palikušos un suicidālu tieksmju jau mocītos vilināja pie sevis ar “Mīlas viesuļa” 36 3656. sēriju: “Skatieties šo, tas nebeigsies nekad! Ja pat jūs lūgsieties!”

Kas jums pirmais nāk prātā, dzirdot vārdu „Pilzene”? Domāju, lielākā daļa noteikti atbildēs – alus! Un tālu no patiesības tas nav. Pilzene ir Čehijas alus darīšanas sirds un dvēsele. Taču Pilzenē ir daudz kas vairāk ko apskatīt, pa ceļam noteikti arī baudot kādu garšīgu alu.

«Šodien, kad izšķiras Ukrainas, Latvijas un visas Eiropas nākotne, mūzika nevar un nedrīkst būt nošķirta no notikumiem, kas ietekmē mūs visus,» saka pianists Andrejs Osokins, uzsverot, ka māksla un mūzika gadsimtu gaitā ir sekojusi vēsturiskiem notikumiem, smalki un spēcīgi reaģējot uz tiem gan kā cilvēka iekšējās pasaules pārdzīvojumu spogulis, gan arī globālu procesu atainotājs.

Beidzot pienāca četrus gadus ilgi un nepacietīgi gaidītā diena, kad 13. Saeima pulcējās uz savu pēdējo sesiju. To pēdējā gaitā izvadīt uzņēmās prezidentīgais Levitonkuls, kas, uzrunājot aizejošo sasaukumu, pauda neslēptu izbrīnu un pat apbrīnu, ka Saeimas koalīcijas kaut kā nebūt kopā salipinātā un ar skoču salīmētā valdība izrādījusies pārsteidzoši stabila un produktīva. “Produktīva? Viņš to nopietni?” savām ausīm nespēja noticēt latvju bāleliņi.

«Filmā nav ne politiska, ne sociāla «mesidža». Mans mērķis bija uztaisīt filmu par mūsu pasauli, kurai nav nekāda sakara ar realitāti. Lai cilvēki, kuri katru dienu «tiešraidē» redz karu un epidēmijas, pusotras stundas būtu atrauti no ikdienas problēmām, bailēm un dusmām, pilnībā aizmirstu sevi un savu dzīvi, kas ir bijusi pirms seansa,» saka kinorežisors Aiks Karapetjans.

  „Vislielākais pārsteigums man bija tas, ka ieraudzīju: Latgale ir tik sakopta un skaista,” teic mūsu ceļabiedrs Uldis, atklādams savas izjūtas pēc brauciena uz Latgali. Viņš šajā Latvijas daļā bija pirmoreiz. Jādomā, ka ne pēdējo: Latgalē ir izcili daudz vietu, ko skatīt un izbaudīt.

No vakardienas, 5.  septembra, portāliem neatkariga.nra.lv un nra.lv ir jauns galvenais redaktors – bijušais laikraksta Diena komentāru un interviju nodaļas vadītājs Rolands Pētersons.

Atkal klāt bija 1. septembris, kad vecāki varēja sacensties ar bildēm feisbūkā un instagrammā, kurš vissmukāk saposis savu bērnu skolai un pie viena vissmukāk saposies pats, kā arī kurš savas atvases aizvedis uz pašu, pašu vislepnāko makdonaldu vai hesburgeru un nopircis pašu, pašu visresnāko burgeru. Šajā konkursā uzvarēja Radio SWH Rīta Sanda un vēl daži atjautīgākie, kuri nevienu nekur neveda, bet pasūtīja boltiem un voltiem burgeru no “maķīša” vai “hesīša” pievest tieši mājās un pienest tieši gultā.

Šo sestdien, 3. septembrī, VEF Kultūras pilī uz savu lielkoncertu “Ko tu dungo savā kabatā” aicinās grupa “Credo”, kas jau gadu desmitus ir viens no vadošajiem estrādes ansambļiem Latvijā. Savukārt Guntis Veits jau ir ikona – kurš gan vaigā nezina mūždien smaidīgo “Credo” līderi?!

«Mana globālā teorija ir: domā kā vesels cilvēks, dari kā vesels cilvēks, un būsi vesels cilvēks. Tas tā baigi labi skan, bet jāatzīst, ka ne vienmēr man tas izdodas. Lai arī šo teoriju esmu apguvis, rokas reizēm nolaižas. Bet plinti krūmos es vēl neesmu iemetis, jo – man jau plintes nemaz nav!» smaidot saka dziedātājs, pianists un komponists Arnis Mednis.

Nedēļa iesākās daudzsološi svētkpilni – agrā, agrā un mazliet vēl tumšā pirmdienas rītā Rīgas dome informēja, ka ir sākta Pārdaugavas okupeklīgā fallekļa demontāžas laukuma iekārtošana. Tas nozīmēja to, ko tas nozīmēja, un latvju bāleliņi paņēma popkornu un kolu, iesēdās ērtāk klubkrēslos, pieslēdzās tviterim un feisbūkam, paņēma rokā TV pulti un sāka gaidīt akcijas turpinājumu.

«Situācija pasaulē ir ļoti sarežģīta. Ja godīgi, mums sarežģīta tā bijusi gan padomju laikos, gan citos vēsturiskos laikos, bet, manuprāt, viss atkarīgs no tā, kā mēs uz to spējam paskatīties. Es domāju, ka šī sarežģītība vairāk ir mūsos pašos. Katra situācija, ja nevari to mainīt, ir jāizvērtē un apzināti jāpieņem – lai saglabātu sevi, lai varētu turpināt piepildīt savus sapņus un vienkārši būt,» saka komponists un dziesminieks Arnis Miltiņš.

Š.g. 25. un 26. augustā SIA “Liepājas RAS” sadarbībā ar Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un biedrību “Dzīvo Zaļāk” organizē starptautisku atkritumu apsaimniekošanas nozares semināru “Latvijas zaļais kurss atkritumu saimniecībā”.

«Privātam teātrim šodienas ekonomiskajos apstākļos strādāt kļūst arvien grūtāk, tāpēc skaļi lielīties ar jaunās sezonas plāniem, kurus, iespējams, praktisku iemeslu dēļ nevarēsim īstenot, laikam būtu nevietā. Tas visu laiku ir cīniņš par izdzīvošanu. Protams, var teikt: nu netaisiet privātus teātrus un nesūdzieties. Bet «Teātris TT» nesūdzas, vien ik pa laikam izveido kādu izrādi, kas, mūsuprāt, ir nepieciešama Latvijas teātra kopbildei. Īpaši, kas attiecas uz latviešu jauno dramaturģiju,» saka dramaturgs, scenārists un režisors Lauris Gundars.

Šonedēļ atkal jauni tintes, pildspalvu, kārtridžu un A4 formāta papīra krāvumi bija nepieciešami meteomurgologiem un sinopintiķiem, kuri nespēja vien pierakstīt, piefiksēt un piedrukāt lapas ar jaunajiem 15., 16., 17., 18. un 19. augusta karstuma rekordiem. Siltuma iekonservēšana gaidāmajai apkures sezonai vairs nebija topā, jo trīslitru burku krājumi bija izbeigušies jau pēcjāņu periodā.

«Ko īsti nozīmē teātris? Tur ir «melnais caurums», zālē tumsā sēž cilvēki un skatās, kā citi cilvēki tai «melnajā caurumā» izliekas par to, kas viņi nemaz nav. Tas, protams, ir ļoti jocīgi, ja tā padomā,» saka Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Viņš par to runās izrādē «Sapņu tulkotāju sekta», ar ko pavasarī JRT atgriezīsies teātra vēsturiskajās telpās.

Latvijas Nacionālais teātris atsāka jauno sezonu, tomēr daudz lielāku uzmanību latvju bāleliņi pievērsa teātrim, kas risinājās ap TV “Raiņa” jeb TV “Dožģa” aktivitātēm, tikai nebija skaidrs, vai lielāku neapmierinātību raisa tas, ka Rīgas mērīgajam Staķim uzdoti pārāk slikti jautājumi, vai tas, ka viņš pārāk labi uz tiem atbildējis. Par vienu gan latvju bāleliņi vienojās kopīgā sašutumā – ka krieviem vairs nedos vīzas, bet TV “Dožģam” tās jau ir.

«Ir diezgan neaptverami un pat iznīcinoši apzināties, ka tās vērtības, vibrācijas, par kurām mākslā mēdzam runāt, acīmredzot nav spējušas sasniegt tik daudzus adresātus. Kamēr mēs Torņakalna baznīcā koncertā «Amao omi» lūdzam par mieru, citviet pasaulē piesauc tumsu, nāvi un ciešanas,» saka komponists un diriģents, «Lielās mūzikas balvas 2021» laureāts kategorijā «Gada komponists» Jēkabs Jančevskis. 25. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā, kas no 13. augusta līdz 8. septembrim notiks Rīgā un Liepājā, pirmatskaņojumu piedzīvos divi viņa jaundarbi.

Ja pirms pieciem gadiem Sandai Pogulei kāds teiktu, ka viņa reiz ar aizrautību rosīsies savā vecāku saimniecībā, audzējot gaļas lopus un pieskatot bišu dravas, Sanda noraidoši pašūpotu galvu. Taču, redz, kā dzīvē mēdz notikt – apstākļi saslēdzas tā, ka viņa ir atgriezusies savas dzimtas mājās “uz pilnu slodzi”, attīsta vecāku radīto lauku sētu un atzīst – šī ir viņas īstā vieta gan sirdī, gan sevis pilnveides ziņā.

Tuvākās nedēļas latvju koncertdzīvē zināmā mērā aizritēs ukraiņu zīmē: Svetlana Loboda, Verka Serdjučka, “Okean Elzy” – trīs dažādi mākslinieki trīs dažādos koncerti. Daudzi ukraiņu mūziķi šobrīd Latviju izvēlējušies par mītnes zemi, un daudzi šeit arī turpina savas muzikālās gaitas – kopīgos sastāvos ar mūsējiem.

Latvijas uzņēmējiem pēdējie gadi bijuši izaicinājumu pilni – Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, kad sācies ir karš, izmaiņas loģistikā un izejmateriālu pieejamībā, kam klāt nāk energoresursu krīze un inflācija. Satraukti ir ne tikai darba devēji, bet arī darba ņēmēji – bailes no slimības, bailes par darba vietas saglabāšanu, bailes par energoresursu cenu pieaugumu un pieejamību mājsaimniecībās, bailes par gaidāmajiem apkures rēķiniem.

Laikā, kad resursu ekonomija ir jau asi aktuāla, nekas nav svarīgāks par dalīšanos ar pieredzi pārdomātas un pamatotas ekonomijas metodēs. Lieliska platforma ir jau ikgadējais biedrības Building Design and construction council (BDCC) organizētais konkurss Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā.