Leģendārā grupa “Tumsa” laidusi klajā jaunu dziesmu “Mans rīts”, kurai tapusi arī videoversija, turklāt itin simboliskā vietā – Mārtiņa Freimaņa dzimtajā Aizputē. Šis vispār “Tumsai” ir simbolisks laiks, jo relatīvi īsā laikā būs iespēja ierakstos paviesoties gan grupas teju 30 gadus senā pagātnē, gan šajos laikos.
Notikums, par kuru runāja vēl vairākas dienas pēc tā norises – Aigaru dienā jeb 31. augustā Mežaparka Lielajā estrādē aizvadītais grupas “Jumprava” vērienīgais lielkoncerts. Ar to gan 3 Aigari (Grāvers, Grauba, Krēsla) + 1 Ainars (Ašmanis) kāju no gāzes pedāļa nenoņem, jo tuvākajā laikā plānota arī jauna albuma izdošana.
Operas un baleta cienītāju ieradumi, skatītāju vēlmes un gaidas, krāšņas izrādes un ovācijas – ir viena profesija kurā tas viss saplūst vienā harmoniskā veselumā: “Katrs vakars ir kā bingo vakars!” intervijā “Neatkarīgajai” stāsta vietu ierādītāja, programmu pārdevēja Beate Sprindžuka no Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB).
Ambientā etnomūzika – ir arī tāds ne pārāk bieži sastopams mūzikas žanrs, ko pie mums pārstāv “Rāmi riti”. Šī grupa kļuvusi pazīstama jau pat Atlantijas okeāna otrā pusē, tāpēc par godu savai desmitajai jubilejai var klausītājiem drošu sirdi piedāvāt itin plašu muzikālo programmu arī ārpus Latvijas. Taču netiks aizmirsti arī pašmāju mūzikas cienītāji.
Sūtot atlētu komandu uz olimpiskajām spēlēm, katra nācija vēlas sasniegt labāko iespējamo rezultātu, uz ko cerēt ļauj sportistu meistarības līmenis un vieta savā sporta veidā pasaules rangā. Latvijai Parīzes spēlēs bija vairāki reāli medaļu pretendenti, bet neviens nespēja parādīt labāko sniegumu izšķirošajā brīdī, kas liedza iegūt kāroto medaļu. Mūsu valsts paliek bez cēlmetāla otrajās vasaras olimpiskajās spēlēs no pēdējām trim. Tas ir zināms trauksmes zvans visai sporta (bez)sistēmai un nācijas kopējiem veselības rādītājiem.
Alvja Hermaņa filma “Baltais helikopters” pelna noskatīšanos arī bez tādām piedevām kā Jaunā Rīgas teātra (JRT) atjaunotās ēkas izsmalcinātie interjeri un leģendām apvītā skatuve. Tāpat nav vajadzīga festivālu publikas noskaņošanās saprast kaut ko tādu, ko parastā publika nesaprot.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma šoruden apritē atgriezīsies mūzikas apbalvojums “Austras balva”. Arī šī balva, tāpat kā tradicionālais “Zelta mikrofons” un nesen dzimusī “GAMMA”, pretendē uz gada balvas statusu, taču tajā nosacījumi ir vienkāršāki par vienkāršu – piedalās visi, uzvar viens.
Latvijas Televīzijas (LTV) autoru un dziesmu izpildītāju konkursā “Supernova” dziesmu pieteikšana šogad sāksies jau 20. augustā, bet uz žūrijas atlasīto un nākamajā kārtā iekļuvušo izpildītāju vārdu publiskošanu skatītājiem un klausītājiem nenāksies gaidīt līdz 2025. gada sākumam – tie tiks noskaidroti jau novembrī.
Latvijas kompānija “Gradiola Media” radījusi mūziķi (vai mūziķa izstrādājumu) HugoAI, pie kura šūpuļa pilnībā stāvējis mākslīgais intelekts. Proti, MI tika dots uzdevums izdomāt “muzikālo produktu” un absolūti visus ar to saistītos aspektus – no koncepta, nosaukuma un stratēģijas līdz gatavai mūzikai un vizuālajam noformējumam. Te nu tas ir, ar visu albumu!
Šonedēļ īpatnējs notikums risinājās Rīgā, Sporta ielas 2 kvartālā – “Židrūna pārmaiņu svētki”, ko alternatīvās mūzikas aprindās pazīstamā un iecienītā rokgrupa “Židrūns” pieteica kā “pagaidām pēdējo koncertu pēc aizraujošas darbības 20 gadu garumā”. It kā skumjš notikums, tomēr tas kaut kā lika domāt gaišas un cerīgas domas gan par šīs grupas mūziķu, gan par latvju “underground” nākotni.
Ainaži savā laikā ir paglābušies no rusifikācijas, tomēr tiem nav gājis secen straujais kritums pēc straujā uzplaukuma, kad pilsētā valdīja jūrnieku gars. Mūsdienās šeit ikdiena rit klusi. Lielāka cilvēku kustība uz ielām novērojama pavasarī, vasarā. Tad arī var biežāk sastapt kaimiņus, parunāties. Ziemas mēneši nes savu artavu – kaimiņi satiekas tikai veikalos.
“Nodevām analīzes uz klepu un iesnām, bet atklājās ielaists vēzis” — apmēram šādi varētu raksturot ainu, kas atklājusies mediju un žurnālistu drošības jomā Kultūras ministrijas organizētas darba grupas rezultātā.
Šī nedēļa – vai vismaz tās sākums – aizritēja diskusijās un pārrunās par “Positivus Festival” redzēto, dzirdēto un pieredzēto. Lai kā tur būtu, šis pasākums joprojām ir lieliska platforma mūsu jaunajām grupām un izpildītājiem, kuri, ja iekļūst izredzēto (uzaicināto) skaitā, tiek pie iespējas uzstāties uz kārtīgas skatuves un teicamas aparatūras, atrādot sevi milzīgas auditorijas priekšā. Šogad to izmantoja “Purple Negative”.
Latvijas Okupācijas muzejs, iespējams, ir visdrošākais Latvijas muzejs, jo visas tā nacionālās relikvijas atrodas drošās pagraba telpās, zem zemes un daudzām atslēgām. Pēc Molotova kokteiļa terorakta pret muzeju tas guvis pārliecību par drošības efektivitāti, tomēr dažādi uzbrukumi joprojām ir regulāri, sarunā ar "Neatkarīgo" pārdzīvotajā un nākotnes cerībās dalās Latvijas Okupācijas muzeja (Okupācijas muzejs) direktore Solvita Vība.
Ar iespaidīgu atklāšanas ceremoniju piektdienas vakarā Parīzē atklās 2024. gada vasaras olimpiskās spēles, Latvijas karogu olimpiskajā stadionā ienesīs pludmales volejboliste Tīna Graudiņa un trīs pret trīs basketbola izlases pārstāvis, olimpiskais čempions Nauris Miezis. Mūsu valsts komanda Parīzē ieradusies bez pašpārliecinātības, bet ar neremdināmu vēlmi cīnīties par Latviju, mūsu karogu, ideāliem un izteikt atbalstu Ukrainai.
Bezbailīgi traukties cauri vienas automašīnas platuma meža ceļam ar ātrumu 170 kilometri stundā, kad abās pusēs aug lieli koki, bet avārija var beigties ar nāvi, var tikai retais. Rallija ekipāža, kuras sastāvā ir pilots un distances leģendu lasošs stūrmanis, ir kaut kas patiesi apbrīnojams.
Latviešu teiciens vēsta, ka ragavas taisa vasarā, ratus – ziemā, bet par nākamā gada ziemā gaidāmo dziesmu aptaujas “Muzikālā banka” finālceremonijas norisi jāsāk kašķēties šī gada vasarā. Vai kaut kā tamlīdzīgi. Pamatīgu virmošanos par “MB” nolikuma jautājumiem šajās nedēļās sarīkojusi dziedātāja Agnese Rakovska (jeb Rozniece).
Nīderlandē dzīvojošā latviešu mūziķe Anna Madara Pērkone (skatuves vārdā Annna) ar savu jauno elektroniskās mūzikas projektu “Might Delete Later” sasniedz aizvien jaunas virsotnes. Nupat izdota jauna dziesma, par ko īpaši atzinīgas atsauksmes izteikuši britu dīdžeji, bet galvenais – pavisam drīz uzstāšanās prestižajā un milzīgajā festivālā “Tomorrowland”!
Pagājušajā nedēļā Rīga bija nokļuvusi labprātīgā džeza gūstā – te risinājās pēc skaita 24. starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls “Rīgas ritmi”. Ārzemnieki tā laikā demonstrēja savu augsto profesionālo meistarību, bet mūsējie – gan to, gan arī savas pēdējā laika novitātes.
Svētdienas vakarā “Arēnā Rīga” raudāja ne tikai sievietes un bērni, bet arī vīrieši brieduma gados. Latvijas vīriešu basketbola izlase palika vienas uzvaras attālumā no iespējas atgriezties olimpiskajās spēlēs pirmo reizi kopš 1936. gada. Mūsu izcilā valstsvienība olimpiskajā atlases turnīrā savās mājās dažādu iemeslu dēļ neparādīja labāko spēli. Vai tās ir skaistā stāsta beigas? Kas Latviju sagaida? Vai itāliešu treneris Luka Banki paliks kopā ar izlasi arī nākamajos gados?
Ja iedomājamies joprojām elpojošos un pie labas veselības esošos mūzikas festivālus ar stāžu, kas nāk prātā pirmie? “Positivus”, “Summer Sound” jeb tā priekštecis “Beach Party” un – arī “Laba daba”. Pēdējie no uzskaitītajiem jau pavisam drīz – festivāls noritēs 12.–14. jūlijā.
“Vai, meitiņ,” Eduards Pāvuls dziedoši ierunājās, “man mazbērniņi atbraukuši, man galīgi nemaz nav laika, un ko es, vecs cilvēks, varu tev jaunu pateikt?” Beidzot es biju sadūšojusies piezvanīt Pāvulam. Tas notika divtūkstošo gadu pašā sākumā. Bet šogad 7. jūlijā mēs svinam izcilā latviešu aktiera Eduarda Pāvula 95. dzimšanas dienu. Bez viņa. Un tomēr kopā ar viņu – tik tuvs un mirdzošs viņš ir.
