Lasāmgabali

Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM Ventspilī būvniecības un pieguļošās teritorijas labiekārtošana tuvojas noslēgumam, savukārt unikālo eksponātu izgatavošana un telpu iekārtošana ir attīstības stadijā.

Žurnālists un vairāku grāmatu autors Lato Lapsa neslēpj, ka „Viltvārža” sakarā pretdarbība bija milzīga. Patlaban viņš gatavot otro sējumu - „Valstsgribis”, un pretdarbība neesot mazāka.

Tā kā šajā nedēļā latvju bāleliņu skati bija pievērsti Eirovīzijas čempionātam hokejā Rīgā un Pasaules hokeja dziesmu konkursam Roterdamā, premjerīgajam Kariņpapam palika pavisam maz informatīvās telpas, kurā iespraukties ar savu “vakcinēties, vakcinēties, vakcinēties!”, tomēr viņš to spēja. “Ja peldēt, tad droši! Brauc ar galvu! Nepārvērties slīkonī, vakcinējies, vakcinējies, vakcinējies!” teica krietnais Krišjānis.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Lai Vladimirs Majakovskis, Aleksandrs Čaks, Valdis Luks un Arvīds Grigulis atgādina par tādiem laikiem, kad Latvijas iedzīvotājiem bija obligāti zināt, saprast un būt gataviem arī pašiem kaut ko noskaitīt par godu Parīzes Komūnai.

Ekspremjerministrs un fiziķis Einars Repše Latvijas Bankas prezidenta amatu ieņēma no 1991. līdz 2001. gadam. 1992. gada 7. maijā Latvijas Banka laida apgrozībā Latvijas rubļus, tautā sauktus par repšikiem, bet, solīdāk runājot, tika ieviesta Latvijas nacionālā valūta - Latvijas rublis. 1993. gadā to nomainīja lats. Einara Repšes drosmīgā ideja par Latvijas rubļa ieviešanu rezultējās ar Latvijas nacionālās valūtas panākumiem. Atmiņās par to laiku viņš dalās ar “Vakara Ziņām”.

Šovakar, 22. maijā, pulksten 22, Latvijas Televīzijas tiešraidē no Roterdamas varēs skatīties Eirovīzijas dziesmu konkursa finālu. Atkal bez mūsējiem.

Tauriņi, sikspārņi, kolibri, un, it īpaši, bites ir svarīgāki nekā mums šķiet - bez šo apputeksnētāju darba pieejamā pārtika pasaulē samazinātos par trešo daļu un izzustu ap diviem simtiem tūkstošu dzīvnieku sugu. Atgādinot par bišu un citu apputeksnētāju svarīgo lomu un to aizsardzību, jau trešo gadu visā pasaulē 20. maijā svin Pasaules Bišu dienu.

Aptuveni 60% hokeja līdzjutēju Latvijas hokeja valstsvienībai gaidāmajā IIHF Pasaules Čempionātā Hokejā 2021 prognozē 8. vietu. Iedzīvotāji aptaujā atklājuši arī, kurus Latvijas hokejistus viņi atbalsta visvairāk. Vislielāko atbalstu izpelnījušies vārtsargs Elvis Merzļikins un uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kuriem seko uzbrucēji Lauris Dārziņš, Rūdolfs Balcers, kā arī Teodors Bļugers un Miks Indrašis.

Bioloģijas zinātņu doktors un bijušais Ministru prezidents Indulis Emsis vada attālinātas lekcijas studentiem un izbauda idillisku lauku dzīvi Salacgrīvas pusē.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Nākamā nedēļa aizritēs 65. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa zīmē: 18. maijā notiks pirmais pusfināls, 20. maijā – otrais, bet 22. maijā Roterdamā risināsies fināls. Latvijas pārstāve Samanta Tīna uzstāsies otrajā pusfinālā, un pie mums lielākā interese šobrīd ir par to, ar cik ieinteresētiem skatiem latvju mūzikas mīļi varēs vērties TV ekrānos sestdien, proti, vai Samanta tiks finālā.

Ņemot vērā to, ka visu siltuma dievu ilgstoši aizmirstajā dievzemītē pilnīgi negaidīti bija iestājusies vasara, latvju bāleliņiem bija diezgan dziļi violets, kas tur notiek valdības mājā. Bet kaut kas notika gan.

Lai gan viena no visgaršīgākajām kūkām pasaulē nes Napoleona vārdu, visticamāk, slavenākais Francijas karavadonis savā dzīvē diez vai bija baudīja šo desertu. Ticamākā no šīs kūkas rašanās versijām vēsta, ka tā radīta laikā, kad Krievija atzīmēja simtgadi uzvarai pār Napoleonu.

«Vārdos «dziedāt» un «dziedēt» atšķiras tikai viens burts, tāpēc, lai uzturētu možu garu šajā dīvainajā laikā, mūsu ģimene aicina visus uz kopā būšanu un līdzi dziedāšanu ģimenes dienai veltītajā koncertā,» saka dziedātājs, bērnu dziesmu autors un trīs bērnu – Kārļa (34), Jāņa (32) un Laimas (24) – tētis Arnis Miltiņš.

«Ir tāds raidījums «Radio SWH» – «Ar dziesmu par dzīvi». Es uz šo interviju pie jums atnācu «Bez dziesmas par dzīvi»,» tā sarunā ar »Vakara Ziņām« saka dziedātājs, mūziķis un režisors Imants Vanzovičs. Spilgtas un unikālas balss īpašnieks. Divdesmitā gadsimta 80., 90. gadu popmūzikas zvaigzne.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Teātrim ar valsts atbalstu šai laikā ir ļoti paveicies. Protams, mums nav prieka eksistēt bez skatītājiem, bet, pateicoties Kultūras ministrijas sniegtajam finansiālajam atbalstam, kultūras dzīve nemirst, un tā ir milzīga laime,» saka režisors Oļegs Šapošņikovs, Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs un mākslinieciskais vadītājs.

Laikā, kad koronavīrusa dēļ ceļošana ārpus Latvijas joprojām ir apgrūtināta, ir lieliska iespēja apskatīt Latvijas skaistākās un mazāk zināmās vietas. Tādas ir arī Preiļu novadā.

Lai gan maija svētki jau bija nosvinēti un tuvojās Vasarsvētki, Līgo svētki un Zinību diena, LTV “Rīta Pornorāmas” Laika Skudra, Saules Ramona un pat Boms Tricis joprojām varēja drūmiem vaigiem nepagurstoši ziņot, ka “rīt gaidāms apmācies, mākoņains, auksts un pretīgs laiks, vietām līs un snigs”, bet latvju bāleliņi jau bija nodeldējuši savus dūraiņus un šalles, katru vakaru tos liekot skapja tālākajā plauktā, bet no rīta, šķendējoties un pieminot Egila māti, velkot tos atkal ārā.

Gada laikā lasītākie Neatkarīgās raksti katru mēnesi - no pērnā gada maija līdz šā gada aprīlim.

Mežs glabā daudz vērtīgu vēstures liecību, par to ikdienā pārliecinās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbinieki, kuri, plānojot meža darbus, nereti atklāj ne vien dabas vērtības, bet arī kultūrvēsturisko mantojumu. Vairākas desmitgades senu vēstures liecību – dzelzceļa joslas robežstabiņu – netālu no Lubes uzgāja LVM Ziemeļkurzemes reģiona plānotājs Ingus Blumbergs.