Lasāmgabali

Aptuveni pēc 20 minūtēm – pulksten 14.02 - Rīgā būs Saules aptumsuma maksimālā fāze, kad aizklāts 31% Saules diametra. Saules aptumsums noslēgsies plkst.15.09. Citās Latvijas vietās nedaudz atšķirsies gan norises laiki, gan maksimālā fāze.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Jau kādu nedēļu dzīvojam no pulcēšanās viedokļa mazliet gaišākas nākotnes noskaņās, kad parādījies cerību stariņš uz Covid-19 vismaz sezonālu piekāpšanos cilvēku pamatvajadzībām pēc socializēšanās. Pamazām sāk rosīties arī koncertu un festivālu rīkotāji, kuru koptajā nozarē gan joprojām ir daudz neskaidrību, ko drīkst, ko nedrīkst, cik drīkst, kad drīkstēs u. tml.

Latvijā iestājās meteoroloģiskā vasara, taču nebija gluži tā, ka vasara virs zemes un cilvēkiem labs prāts: no koalīcijas tika šis un tas izsviests, no valdības šis un tas pasperts, risinājās pasaules čempis hokejā, latvju bāleliņi varēja atkal doties pie balsošanas urnām, savukārt kovidam tika ļauts atvieglināties.

«Kopumā es šo dīkstāves laiku vērtēju tikai pozitīvi, jo man beidzot bija iespēja uz visu apkārt notiekošo paskatīties no malas, pārdomāt, ko man pašam vajag un ko – nevajag,» saka populārais mūziķis Intars Busulis. Piektdien, 11. jūnijā, viņš būs uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā, kur kopā ar Kārli Lāci un «Abonementa orķestri», Latvijas Radio bigbendu un Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) diriģenta Kārļa Vanaga vadībā atklās Rīgas festivālu.

Laika ziņu vēstītāju prognozētie laika apstākļi Līgo svētkiem ir uzlabojušies – Līgo naktī gaisa temperatūra varētu būt aptuveni 12 grādi pēc Celsija, Jāņu dienā – aptuveni 20 grādi. Iepriekš sinoptiķu prognozēja vēsu Līgo nakti un lietainu Jāņu dienu. Tā kā līdz Līgo svētkiem vēl jāgaida trīs nedēļas, tad jārēķinās, ka laika prognozes šobrīd ir tikai ļoti aptuvenas.

Visbiežāk uzņēmumam, it īpaši jaunajam, kurš savu darbību vēl tikai attīsta, apgrūtinoša ir piemērotu telpu atrašana, jo svarīga ir ne tikai atrašanās vieta atbilstoši uzņēmuma darbības jomai, bet arī ieguldījumi, kas nepieciešami telpu remontam un pielāgošanai. Jau vairākus gadus Ventspils pašvaldība aktīvi strādā, lai uzņēmēji pilsētā justos gaidīti un atbalstīti. Viens no instrumentiem uzņēmēju piesaistei ir biroju pieejamība. Lai nodrošinātu šo iespēju, Ventspils pilsētas dome realizē vecpilsētas ēku atjaunošanas programmu, kuras ietvaros pašvaldība no privātpersonām iegādājas vecpilsētas namus, tos atjauno un piedāvā nomniekiem.

Kopš Vakcinācijas projekta biroja izveidošanas darbu tajā ir pametuši jau pieci darbinieki un tuvākajās dienās to izdarīs vēl viens. Birojam ar 10 štata vietām to var uzskatīt par ļoti augstu kadru mainību.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Lai gan šonedēļ latvju zemē atkal notika dažādas trakas lietas, tam šoreiz vismaz bija loģisks izskaidrojums – Pilnmēness nedēļa. Naksnīgajās debesīs varēja skatīt Supermēnesi, Betmenmēnesi, Kaķsieviešmēnesi un Maira Brieža mēnesi, līdz ar to visam sadarītajam un nesadarītajam bija attaisnojums.

28. maijā paies 150 gadi kopš ar tūkstošiem cilvēku Parīzē tika sodīti ar nāvi par līdzdalību tādā pilsētas pašpārvaldes aparātā, kas deklarāciju, uzsaukumu un rīkojumu sacerēšanas dēļ ignorēja gan pilsētnieku vajadzības, gan pats savu savu drošību.

«Tik sliktā situācijā, kādā esam šodien, neesam bijuši nekad. Skatuves māksliniekiem šī pandēmija ir tik milzīga traģēdija, ka to pat ir grūti aptvert. Un tie, kuri neiet vakcinēties… Nu, es pat nezinu, ko pateikt… Viņi domā tikai par sevi un vienlaikus riskē paši ar savu veselību,» saka skatītāju mīlētā estrādes dīva Laima Vaikule.

Rīgas centrāltirgū šodien nopērkamas pirmās vietējās zemenes. “Vietējo zemeņu sezona ir atklāta,” ierakstā “Facebook” vēsta Rīgas Centrāltirgus.

AS "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca” (Reģ. Nr. LV40003030454 juridiskā adrese Klijānu ielā 18, Rīga) valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci, kas notiks 2021.gada 28. jūnijā  plkst.12.00.

Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs jau gadu desmitiem veidojis seno zvejnieku laivu kolekciju. Šo darbu uzsācis muzeja pirmais vadītājs Andrejs Šulcs. Topošajā ekspozīcijā būs apskatāma 21 dažādos laika periodos būvēta un pilnībā restaurēta zvejas laiva, kas pakāpeniski tiek novietotas jaunbūvētajā laivu mājā. Līdz ar to Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs kļūs par vietu, kur vienkopus apskatāma lielākā restaurēto laivu kolekcija Baltijā.

Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš””, ko Ventspilī visi mīļi dēvē vienkārši par “Cimdiņu”, martā ir pārcēlies un uzsācis darbu jaunajās telpās Kuldīgas ielā 4. Rekonstruētā vēsturiskā ēka tagad kļuvusi par mājvietu ļoti daudziem ventspilniekiem – gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan pieaugušajiem ar garīga rakstura saslimšanām.

Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM Ventspilī būvniecības un pieguļošās teritorijas labiekārtošana tuvojas noslēgumam, savukārt unikālo eksponātu izgatavošana un telpu iekārtošana ir attīstības stadijā.

Žurnālists un vairāku grāmatu autors Lato Lapsa neslēpj, ka „Viltvārža” sakarā pretdarbība bija milzīga. Patlaban viņš gatavot otro sējumu - „Valstsgribis”, un pretdarbība neesot mazāka.

Tā kā šajā nedēļā latvju bāleliņu skati bija pievērsti Eirovīzijas čempionātam hokejā Rīgā un Pasaules hokeja dziesmu konkursam Roterdamā, premjerīgajam Kariņpapam palika pavisam maz informatīvās telpas, kurā iespraukties ar savu “vakcinēties, vakcinēties, vakcinēties!”, tomēr viņš to spēja. “Ja peldēt, tad droši! Brauc ar galvu! Nepārvērties slīkonī, vakcinējies, vakcinējies, vakcinējies!” teica krietnais Krišjānis.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Lai Vladimirs Majakovskis, Aleksandrs Čaks, Valdis Luks un Arvīds Grigulis atgādina par tādiem laikiem, kad Latvijas iedzīvotājiem bija obligāti zināt, saprast un būt gataviem arī pašiem kaut ko noskaitīt par godu Parīzes Komūnai.

Ekspremjerministrs un fiziķis Einars Repše Latvijas Bankas prezidenta amatu ieņēma no 1991. līdz 2001. gadam. 1992. gada 7. maijā Latvijas Banka laida apgrozībā Latvijas rubļus, tautā sauktus par repšikiem, bet, solīdāk runājot, tika ieviesta Latvijas nacionālā valūta - Latvijas rublis. 1993. gadā to nomainīja lats. Einara Repšes drosmīgā ideja par Latvijas rubļa ieviešanu rezultējās ar Latvijas nacionālās valūtas panākumiem. Atmiņās par to laiku viņš dalās ar “Vakara Ziņām”.