Lasāmgabali

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits līdzinās pavāram, pēc kura domām ēdiena porciju iespējams palielināt, ja tajā ietilpstošo gaļas gabalu pirms likšanas uz galda sagriež divos vai trijos gabaliņos.

«Cilvēks ir sociāla būtne, viņam ir nepieciešama mijiedarbība ar otru cilvēku – satikties, parunāties, būt kopā. Tāpēc domāju, ka šogad, pēc vairāku mēnešu ilgas sociālās izolēšanās, mūsu foruma atmosfēra būs vēl siltāka, vēl mīļāka. Prieks par satikšanos būs vēl lielāks,» saka Izaugsmes un iedvesmas foruma «Līdere» idejas autore un organizatore Solvita Kabakova.

Ikvienam cilvēkam, kurš savus iztikas līdzekļus gūst saistībā ar mežiem un koksnes pārstrādi, ir jābūt gatavam, ka viņa saimnieciskā darbība var tikt ļoti jūtami ierobežota.

Kamēr policija turpina izmeklēt, kas un kādēļ noslepkavoja advokātu Pāvelu Rebenoku, sestdien, 26. septembrī, piederīgie, draugi, kolēģi un visi pārējie, kuri to vēlējās, atvadījās no aizgājēja. Vispirms apmēram stundu garā ceremonijā Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē, pēc tam pusstundu ilgā bēru ceremonijā Pokrova kapos.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Liekas, tikai vakar iznācu no slimnīcas ar bērnu uz rokām, un jau esmu atpakaļ teātrī. Ja vasarā vēl bija tikai maza cerība, ka man šosezon būs kāds darbiņš, tad tagad pat nav laika daudz filozofēt par lomu – ir ļoti intensīvi jāmetas tajā iekšā,» saka Liepājas teātra aktrise Anete Berķe. Sestdien, 3. oktobrī, viņai pirmizrāde – Tamāras loma režisora Viestura Meikšāna veidotajā krievu romantisma dzejnieka Mihaila Ļermontova poēmas «Dēmons» iestudējumā.

Pirms dažām nedēļām atkal uzvirmoja kaislības un diskusijas ap topošo akustisko koncertzāli Rīgā, un šai kultūrbūvei, kuras trūkums mūsu galvaspilsētā joprojām ir ļoti jūtams, būtu jākļūst arī par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietu.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Puķe un Mennika, Celms un Kļavinskis, Krenberga un Sareika, Strazda un Mellis, «Patriarha rudens» un «Nāve ēnā»

Kartupeļu saldējums, ķiploku alus, burkānu milti, kūkas piparkūkas un daudz citu interesantu lietu top Latvijas laukos. Covid-19 krīze uz vairākām lietām lika paraudzīties ar citām acīm, tajā skaitā arī uz vietējo pārtiku.

Lai gan pavisam oficiāli Latvijā ir iestājies rudens, salnas vēl nav paguvušas nokost rudens ziedus un augus, kas grezno Rīgas pilsētu. Par stādījumiem, puķu dobēm, parkiem un dārziem gādā SIA „Rīgas meži”, kam nu jau daudzus gadus ir pašvaldības deleģēts pienākums uzturēt kārtībā Rīgas zaļo rotu.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Tieši pirms 75 gadiem, 1945. gada 2. septembrī, Japānas valdība parakstīja kapitulācijas aktu un Otrais pasaules karš beidzās arī Āzijas un Klusā okeāna daļā.

«Nav vairs tie auļi, kas bija agrāk – ir cits ātrums ieslēdzies, viss ir savādāk. Protams, ja ceļā gadās kalns, kā tas ir tagad, mēģinot jaunu izrādi, tad pēc inerces ātrums ir lielāks,» saka Valmieras teātra aktrise Inese Ramute. Viņai šodien pusapaļa jubileja un pirmizrāde teātra apaļajā zālē – režisora Reiņa Suhanova jauniestudējumā «Ģimene», kura pamatā ir amerikāņu dramaturga Stīvena Karama (Stephen Karam) luga «The Humans» (2015).

Valmieras vārdu pēdējā laikā skandē daudzi. Gandrīz vienmēr labā nozīmē. Ja tiek runāts par Latvijas reģionālo centru veiksmes stāstiem, bet kaut kādu iemeslu dēļ negribas piesaukt Ventspili, tad visbiežāk piemin Valmieru (arī Smilteni).

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Zvīgulis un Vimba, Tiguls un Jančevskis, Krauze un Dž. Dž. Džilindžers, Čehovs, Čaklais un «Čello Cēsis»

Kāpēc simti tūkstošu Baltkrievijas iedzīvotāju jau ilgāk nekā mēneša garumā katrās nedēļas beigās iziet demonstrācijās, ja zina, ka katra gājiena dēļ dažus no viņiem nogalinās un dažus desmitus piekaus (sakropļos) ļoti smagi? Kas tie demonstranti ir? Citiem vārdiem sakot, kas ir baltkrievi jeb kādi ir baltkrievi? Bailīgi cilvēki tādos gājienos neietu, bet drosmīgi cilvēki sen jau būtu sagrābuši valsts galvenās iestādes un tādējādi arī varu, jo simts tūkstošus lielu pūli apturēt nespēj nekas.

Liepājas pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā, kad starp ezeru un jūru, vietā, kur tecēja Līvas upe, izveidojās Līvas ciems. Pirmo reizi rakstos Līvas ciema vārds ierakstīts 1253. gada 4. aprīlī. Šobrīd Liepāja ir moderna pilsēta, kurā godā pagātni un domā par nākotni.

Dzīvnieku patversmē “Ulubele” aizvadītajā nedēļā bija novērojam liela rosība, jo, pateicoties organizatoriem «4finance Labie darbi» un SMScredit.lv, kārtējo gadu norisinājās rudens talka, kurā, kā ierasts, bija ieradies ievērojams skaits brīvprātīgo palīgu.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā jau vairākas reizes demonstrācijās izgājuši vairāki simti tūkstošu cilvēku ar vienu vienīgu prasību, lai kāds viņiem beidzot tomēr pasaka, ko viņiem darīt tālāk. Visas iespējamās atbildes uz šo jautājumu ietver apstiprinājumu vai noliegumu demonstrantu vairākuma piederībai baltkrievu tautai, ja tāda vispār eksistē.

Šī gada ierobežojumi ļoti būtiski ietekmēja tūrisma iespējas. Ņemot vērā to, ka dažādās zemēs bija ļoti atšķirīgi epidemioloģiskie ierobežojumi, tūrisma braucienu piedāvājumā parādījās arī pilnīgi jaunas iespējas. Viens no šādiem maršrutiem bija kruīza braucieni no Rīgas uz Ālandu salām.

«Es biju no tiem, kuriem dīkstāves laikā bija diezgan liela depresija, jo domāju, ka tas var ievilkties tik ilgi, ka savas dzīves laikā diez’ vai ar savu profesiju vēl nodarbošos. Lai arī ar prātu mēģināju ticēt, ka tā jau nebūs, mana emocionālā puse to tiešām uztvēra ļoti saasināti,» atzīst Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa. Piektdien, 18. septembrī, pulksten 19 viņai pirmizrāde – titulloma britu autora Roberta Aika lugas «Ārsts» iestudējumā, ko no angļu valodas tulkojis un iestudējis režisors Gatis Šmits.