Lasāmgabali

Mikroelements selēns ir viena no dabas spēcīgākajām neaizstājamajām uzturvielām, kas nepieciešams daudzām svarīgām norisēm cilvēka organismā, kas saistītas ar vielmaiņu, vīriešu auglību, matu un nagu veselību un skaistumu un, kas pašlaik ir īpaši būtiski – ar organisma imunitātes nodrošināšanu.

Saskaņā ar šībrīža valdošajām prasībām paskaidroju: Atzīstu koronavīrusa “SARS-CoV-2” eksistenci, tā lipīgumu un šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19 bīstamību.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar savu Latviešu vēsturisko zemju likumu ļoti grib kļūt par trešo vērā ņemamo cilvēku aiz Latviešu Indriķa un Skruzīšu Mikus, bez kuriem nekādu sēļu pasaulē vispār nebūtu jeb vairs nebūtu.

Septembra beigās Valmierā tika uzņemti režisora Aigara Graubas jaunās spēlfilmas «Jumprava. Lielais notikums» pirmie kadri. Iesākumā filmēšana norisinājās Valmierā, kurai ir īpaša nozīme grupas «Jumprava» stāstā, jo tieši tur meklējami grupas pirmsākumi – sākotnēji Aigara Grāvera un Aigara Krēslas muzikālie eksperimenti notika Valmieras slimnīcas vokāli instrumentālajā grupā «Vitamīns».

Covid-19 krīzes laikā, kad ceļošanas iespējas ir ierobežotas, “Mežtaka”, kas vijas garām vairāk nekā 400 ievērības cienīgām vietām, ir lieliska alternatīva dabas, vēstures un kultūras pieminekļu mīļotājiem. Taka ir interesanta ikvienā gadalaikā, turklāt, staigājot pa to, nav jāvelk maskas.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Pauls, Jākobsons un Guļevska, Miltiņš un Sutugova, Virtmanis un Vētra, Kļava un Putniņš

«Man svarīgi, lai tie cilvēki, kuri sēž skatītāju zālē, kaut ko jūt, uztver un jūtas piederīgi izrādei. Lai viņi ir kopā ar to, kas notiek uz skatuves,» saka režisore Māra Ķimele. Viņa šoruden atgriezusies Liepājas teātrī, lai kopā ar aktieriem pabeigtu jau pavasarī iesākto darbu pie Ivana Viripajeva lugas «Saviļņojums» iestudējuma. Pirmizrāde – šodien, 17. oktobrī.

Pirms gadiem desmit vienā pasākumā sanāca parunāt ar kādu krievu valodā iznākoša preses izdevuma redaktori, kura labi pazina tolaik vēl tikai pirmos gadus Rīgā saimniekojošo Nilu Ušakovu. Lai arī viņas vadītais medijs bija draudzīgi noskaņots gan pret pašu Ušakovu, gan partiju “Saskaņa”, privātā sarunā viņa neslēpa skepsi. “Visa viņa darbība ir vērsta uz PR. Patiesībā pilsētā saimnieko un reālās lietas bīda citi, kurus interesē tikai naudas plūsmas. Diemžēl tas viss nebeigsies labi,” viņa prognozēja.

Gulta, jumts virs galvas un ēdiens. Tā trīs vārdos var raksturot dzīvi sociālās aprūpes centros. Ēdiens, kur kartupeļi ar gaļas mērci tiek saspaidīti kopā ar maizi un pārlieti ar saldu kompotu. “Attīstošās” nodarbības ‒ ieslēgts televizors un mūzikas ritmā šūpojošies cilvēki vai mīkstās rotaļlietas, kas skaisti saliktas plauktos... Protams, tā nav visos sociālās aprūpes centros, bet redzētais tiesībsarga un “Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi” veiktajās novērtējuma vizītēs vairākos aprūpes centros liecina par šokējošu vienaldzību pret cilvēkiem. Visticamāk, sistēmas problēmas dēļ. Neatkarīgajai bija iespēja doties Tiesībsarga biroja ekspertiem līdzi un redzēt visu savām acīm.

Šonedēļ rit jau sestais mēnesis, kopš Neatkarīgā iznāk digitālā formātā, un tas ir laiks, kad var sākt domāt par nākamajiem attīstības virzieniem.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Mūsu dzīve paliek arvien dinamiskāka, jo es esmu klāt Andreja koncertos, viņš savukārt atbalsta mani manos projektos, līdz ar to koncertu skaits dubultojas. Bet tas ir skaisti – tā ir dzīve, ko paši esam izvēlējušies. Mēs abi ļoti mīlam to, ko darām, un mums nav tāda dalījuma – darbs un atpūta. Tā ir dzīve, ko mīlam,» saka šarmantā dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo.

Šā gada Nobela balva medicīnā piešķirta amerikāņu virusologiem Hārvijam Alteram un Čārlzam Raisam, kā arī viņu britu kolēģim Maiklam Hotonam. Nobela prēmijas komisija novērtējusi visu trīs zinātnieku ieguldījumu vīrushepatīta C atklāšanā.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Blumbergs, Žagars un Bērziņš, Eihe un Kaufelds, Osokins un Rezņiks, Auziņš, Čudars un Arutjunjans

Kopā ar vienu no iecienītākajiem pārtikas produktu zīmoliem Latvijā un kulta našķi ‒ biezpiena sieriņu “Kārums” – izaugusi jau vesela paaudze, kas nemaz neatceras laikus, kad veikalos nebija atrodami oranžas krāsas iepakojumā ietērptie “Kārumi”, turklāt vēl dažādu veidu. Savukārt padomju laikos biezpiena sieriņi veikalos bija retums. Tāpēc brīdī, kad veikalā parādījās šis gardums, cilvēki bija gatavi stāvēt garās rindās. Arī “Kāruma” zīmola vadītāja Ilva Veidemane no “Food Union” grupas joprojām atceras, kā bērnībā, astoņdesmitajos gados, stāvēja garā rindā pie veikala Ogrē, kur tobrīd dzīvoja, lai nopirktu biezpiena sieriņu “Mazulis”.

Zāles no indes atšķiras tikai ar devu – teicis renesanses laika ārsts, botāniķis un alķīmiķis Paracelzs (1493–1541). Daudzas zinātnieku paaudzes pēc viņa pētījušas dažādu vielu izraisītos efektus atkarībā no devas, un mūsdienās neviens medikaments nedrīkst nonākt apritē bez atbildīga un nopietna šā aspekta izvērtējuma. Arī mūsu tautas teiciens pauž to pašu domu: kas par daudz, tas par skādi. Ikdienā gan tas reizēm piemirstas, jo sevišķi tad, ja ir runa par pašārstēšanos, pārlieku aizraušanos ar tautas medicīnas līdzekļiem vai aklu sekošanu veselīga dzīvesveida influenceru ieteikumiem.

Mēnesi ilgās, draudzīgās visas Latvijas balsošanas sacensībās “Suns vai kaķis?”, ko uzsāka mājdzīvnieku barības zīmoli “Whiskas” un “Pedigree”, ar balsojumu 49,8% pret 50,2% ir atklājies, ka mēs esam suņu cilvēku valsts. Balsošanas mērķis bija mudināt cilvēkus iestāties par dzīvnieku labturību un drošību. Tie ir arī galvenie Starptautiskās dzīvnieku aizsardzības dienas mērķi, kas 4. oktobrī tika atzīmēta visā pasaulē.

19. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargs Uģis Svirido izgudrojis daudzfunkcionālu konstruktora tipa riteņu platformu. Mazizmēra piekabi ar rotējošu mehānismu, ko iespējams pielāgot dažādām vajadzībām kaujas laukā – atbalsta ieroču pārvietošanai, cietušo transportēšanai, kravu pārvadāšanai. Lēti, ātri, vienkārši un mobili. Par atjautīgo risinājumu ieinteresējušies arī sabiedrotie.

1. oktobrī Ķīnā tika atzīmēta Ķīnas Tautas Republikas proklamēšanas 71. gadadiena. Kārtējās gadadienas svinības ir labs motīvs, lai mēģinātu atbildēt uz jautājumu, kā 1949. gadā kļuva iespējama komunistisko spēku uzvara visā Ķīnā.

«Jauna cilvēka iekšējie un ārējie konflikti ir mūžīgi un nodarbinājuši cilvēkus visos laikos,» uzskata režisore Inese Mičule. Valmieras drāmas teātrī (VDT) viņa iestudējusi ievērojamā latviešu dramaturga Gunāra Priedes leģendāri slaveno lirisko drāmu «Jaunākā brāļa vasara». Šodien, 3. oktobrī, – jauniestudējuma otrā pirmizrāde.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Vērts redzēt, apmeklēt, izlasīt: Dūmiņa un Skrastiņš, Kļava, Krūmiņš un Mellis, Izjumovs un Antoņenko, Doroteja, Čaklais un «21. gadsimta Mocarts».