Lasāmgabali

“Atceros dienu, kad manā kabinetā ienāca kāda draudzes locekle, kura nu jau ir mūžībā, un silti, mātišķi uzraugoši mani lūdza aizlūgt par cilvēkiem, kuri apbedīti viduslaiku kapsētā pie baznīcas, un izlūgties viņiem dieva mieru,” sarunā ar Neatkarīgo saka Tukuma evaņģēliski luteriskās Sv. Trīsvienības baznīcas mācītājs Mārcis Zeiferts. “Tobrīd sapratu, ka mērķis – atjaunot baznīcu – nav un nebūs vienkāršs, jo baznīca nav tikai ēka un mūra sienas, tā ir gadsimtiem sena vēsture, kas mums ikdienā paliek arī neieraudzīta.”

«Ir vienlīdz stulbi dzīvot Amerikā, Padomju Savienībā vai Latvijā, ja tu nevari darīt to, ko tu gribi,» saka skatītāju mīlētais teātra un kino aktieris Mārtiņš Vilsons. Pirmdien, 3. augustā, pulksten 19 viņam pirmizrāde «Willa Teātrī» (Rīgā, K. K. fon Stricka villas zālē) – krievu disidenta Venedikta Jerofejeva loma krievu dramaturga Igora Gatina lugā «Petuški» («Петушки»), ko iestudējis režisors Dž. Dž. Džilindžers.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri un izpētes raksti par visdažādākajām tēmām.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: «Astro’n’out» un «Daddy Was A Milkman», Jankovska un Indzeris, Jēkabsone un Pujāts, Vivaldi un Čaikovskis.

Tradicionāli Ventspils pilsētas svētki ir viens no gaidītākajiem vasaras notikumiem ‒ to apmeklējumu ne tikai ventspilnieki, bet daudzi Latvijas un pat ārvalstu tūristi laikus iezīmē kalendārā. Līdz ar drošības pasākumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai šogad svētki iecerēti citā formātā – mierīgāki, lokalizēti vairākās pilsētas vietās, taču interesanti un aizraujoši. Uguņošana būs!

Reti kurā pilsētā var atrast to vietu, lai droši teiktu – no šejienes tā ir sākusies. Latvijā šāds rets, ja ne vienīgais, gadījums ir Ventspils. Ventspils pils ir senākā un nozīmīgāka celtne pilsētā, pilsētas veidošanās cēlonis un asns, no kura vairāk nekā 700 gadu laikā izaugusi mūsdienu Ventspils.

Ko vērts redzēt, baudīt un piedzīvot Ventspilī.

Piektdien, 31. jūlijā, «Hanzas peronā» pirmizrāde – režisora Vladislava Nastavševa iestudētā Antona Čehova izrāde «Trīs māsas». Māsu tēlos iejūtas aktrises Anta Aizupe (Irina), Inese Pudža (Olga) un Marija Linarte (Maša).

«Straujās vīrusa Covid-19 izplatības dēļ lielai daļai iedzīvotāju nācās pielāgoties jauniem apstākļiem, un mums visiem šis ir bijis emocionāli sarežģīts pusgads,» saka Irēna Cepurīte, kuras jaunākajam dēlam Mārim bija tikai 23 gadi, kad 2018. gada Līgo dienas priekšvakarā, 22. jūnijā, viņš labprātīgi šķīrās no dzīves. Pakārās.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Salmiņš un Kažociņa, Kulakovs un Rajecka, Brekte un Svilāns, Heinrihsone un Laure.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Pamazām pieaug to iedzīvotāju skaits, kas saprot, cik svarīgi ir ievērot zaļu dzīvesveidu, lai celtu gan savas dzīves kvalitāti, gan dzīvotu dabai draudzīgi.

Ceturtdien, 23. jūlijā, pulksten 19 pirmizrāde uz Dailes teātra lielās skatuves – režisores Paulas Pļavnieces jauniestudējums «Sidraba šķidrums», kam dots žanra apzīmējums – «Kauja pie kritenes. Komēdija».

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Mērija Popinsa un Harijs Poters, Daudziņa un Lisners, Fomins un Lūsēns, trīs Osokini un divi Dzudzilo.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

22 stāvus augstais Preses nams tika uzcelts pirms 42 gadiem, dodot mājvietu laikrakstu un žurnālu redakcijām. Tas bija laiks, kad cilvēki pēcpusdienās Rīgā sāka veidot rindu pie avīžu kioskiem, lai nopirktu svaigāko “Rīgas Balss” numuru. Jau vairāk nekā 10 gadus Preses nama augstceltne ir tukša. Taču nu jau vairs ne uz ilgu laiku. Pēc diviem gadiem šajā vietā tiks atvērta moderna viesnīca “Holiday Inn”.

Rīdzinieki un pilsētas viesi noteikti būs pamanījuši, ka katru gadu no pavasara līdz pat vēlam rudenim Rīgas parki, skvēri un dārzi ir koši un ziedoši. Dobēs, ziedu piramīdās, ziedu grozos un vāzēs pavisam kopā iestādītas vairāk nekā 54 tūkstoši vasaras ziedaugu. Par šo krāšņumu rūpējas SIA „Rīgas meži” daļas „Dārzi un parki” dārznieki, kuru darbu atzinīgi novērtējuši gan iedzīvotāji, gan ziedu audzēšanas profesionāļi.

Viens no iecienītākajiem pārtikas produktiem Latvijā noteikti ir kartupelis. Tas ir pagatavojams tik dažādos veidos, ka pirmajā brīdī šķiet ‒ ar šī dārzeņa lietojumu virtuvē vairs nevar pārsteigt. Konditoreja SIA “Ineses tortes” nolēmusi pierādīt, ka kartupelis vēl nav izsmēlis sava lietojuma iespējas. Uzņēmums sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un zemnieku saimniecību “Cīrulīši” nolēmis meklēt biskvīta un putukrējuma alternatīvas no kartupeļiem.

Vārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmssākumi meklējami jau 13. gadsimtā. Tas liecina par Smilteni kā senas un bagātas vēstures pilsētu.

Smiltene šogad svin savu 100. dzimšanas dienu, un par šo svētku režisoru ir izvēlēts smiltenietis Kārlis Anitens, kurš vairākus gadus ir bijis Rīgas svētku galvenais režisors. Smiltenes svētku galvenais vēstījums: «Stipri cilvēki – stipra pilsēta», jo šis stāsts ir par smilteniešiem – par ikvienu un visiem. Jo ikviens, kurš par smiltenieti kļuvis, kļūst stiprs, iespējams, pašam to nemanot. «Tā tas ir bijis, tā tas ir, un tā tam būs būt!» uzsver Kārlis Anitens.

Bābu kakts, Badadīķis, Biezā aste, Sāka lauzs, Bezzobju liekne – tie nav nosaukumi no Harija Potera grāmatām, bet gan apdzīvotas vietas Latvijā ‒ Indrānu, Zvārdes, Dobeles, Mālupes, Zirņu pagastā. Latvijā vārdus dod ne tikai apdzīvotām vietām, ūdenstilpēm un kalniem, bet arī pļavām, grāvjiem, ieplakām, atvariem, avotiem un sēkļiem. Ja kāds Valkas pagastā saka, aiziesim apskatīties Dibenu, tad vietējie saprot, ka domāts ir ezers, nevis kādas dzīvas būtnes ķermeņa daļa.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Segliņa un Andžāns, Vasiļjevs un Heinrihsone, Nastavševs un Antoņenko, Bahs un Vasks.