Lasāmgabali

Ko vērts redzēt Armēnijā.

«Mūzika ir vislabākās zāles. Nav labāku! Mūzika palīdz mazināt dusmas, ļauj attīrīt dvēseli, iekustināt sirdi un izplest spārniņus, lai varētu lidot. Mūzika ļauj actiņām mirdzēt!» saka pasaulslavenā operas dīva, unikālā soprāna īpašniece Inese Galante.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Paukštello un «Dzeguzīte», Žagars un Vimba, Teterovskis un Butāns, «Pērkons» un «Ārpilsētas sakars».

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Angļu valodā iznākošā žurnāla “The European Conservative” jaunākajā drukātajā izdevumā ir iekļauta arī Elitas Veidemenes intervija ar juristu Juri Rudevski, kas Neatkarīgajā bija publicēta jūlija sākumā. “Mēs intervijā runājām par pasaules universitāšu krīzi, kas radusies, “pateicoties” kultūrmarksisma uzplaukumam, par joprojām trakojošo neprāta cunami un mūsu politiķu diendusu,” atklāj Elita Veidemane.

Atklājies līdz šim neievērots fakts – 1936. gada kalendārā 23. augustā ierakstīta vārda diena – Sprīdītis! Savukārt plaši zināms ir fakts, ka Tērvetē – rakstnieces Annas Brigaderes mājās «Sprīdīši» ‒ ir tapis plaši pazīstamais pasaku tēls Sprīdītis, kurš vēlāk iemūžināts arī koka skulptūrā. Vēlāk viņam piebiedrojās Annele, Lutausis, Sīkstulis, Meža ķēniņš un daudzi citi. Tieši šie tēli ir sākums dabas parkam «Tērvete», ko apsaimnieko un attīsta akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» (LVM).

Daugavpils pilsēta var droši lepoties ar unikālu 19. gs. valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures pieminekli – Daugavpils cietoksni. Tas ir Austrumeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gs. pirmās puses cietoksnis un pēdējais uzbūvētais bastionu tipa cietoksnis pasaulē, kura platība ir 150 ha. Cietokšņa teritorija atrodas abos Daugavas krastos un no putna lidojuma izskatās pēc saules, zvaigznes, bruņurupuča vai sikspārņa silueta. Pēdējos gados Daugavpils cietoksnis ir kļuvis par vienu no Latgales un arī Latvijas populārākajiem apskates objektiem un ekskursiju galamērķiem.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Es ceru, ka tik nikna un valdonīga kā Olga es tomēr neesmu, lai gan – arī man ir pietiekoši ass raksturs,» saka aktrise Sarmīte Rubule. Viņa spēlē automehāniķa Kostjas sievu Olgu skatītāju mīlētajā TV seriālā «Viņas melo labāk».

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Geka un Apkalna, Dukurs un Daksis, Paksadze un Munkevica, Smukais un «Turaidas Roze».

Kopš vakardienas Latvijas tūristiem pēc ceļojuma uz Grieķiju (tāpat arī pēc ceļojuma uz 23 citām Eiropas valstīm) ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. Brīvās ceļošanas logs, kas neprasīja pašizolāciju pēc atgriešanas mājas no Grieķijas, ir aizvēries. Es vēl paguvu apciemot Krētu, pirms ierobežojumi ar Grieķiju tika atjaunoti.

Piektdien, 14. augustā, pulksten 19 pirmizrādi piedzīvos trupas «Kvadrifrons» izrāde – asiņains piedzīvojums pacietīgām ausīm «Rolanda dziesma». Tā ir interaktīvā klausāmizrāde, kas balstīta tāda paša nosaukuma franču viduslaiku eposā, kurā poētiski aprakstīta karavadoņa Rolanda un viņa karaspēka sagrāve cīņā ar baskiem.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Geka un Kjurdians, Tiguls un Robežnieks, Keine un Čuļpajevs, «The Sound Poets» un «Kremerata Baltica».

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Grieķiju līdzīgi kā Latviju koronavīruss līdz šim ir saudzējis. Grieķijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits pārsniedzis 5000, bet, pārrēķinot uz 10,5 miljoniem iedzīvotāju, Grieķijā ar Covid-19 saslimušo īpatsvars ir pat mazāks nekā Latvijā.

Covid-19 ienesis korekcijas arī Grieķijas tūrisma industrijā. Krētas kūrorti un tūristu iecienītākās apskates vietas šobrīd ir tukšākas nekā iepriekšējās vasarās. Darbu atsākušas vien tās viesnīcas, kas spēj izpildīt stingrās drošības prasības un kurām dota atļauja darboties. Vienīgais, kas ir palicis nemainīgs, ir Grieķijas klimats un viesmīlība.

“Atceros dienu, kad manā kabinetā ienāca kāda draudzes locekle, kura nu jau ir mūžībā, un silti, mātišķi uzraugoši mani lūdza aizlūgt par cilvēkiem, kuri apbedīti viduslaiku kapsētā pie baznīcas, un izlūgties viņiem dieva mieru,” sarunā ar Neatkarīgo saka Tukuma evaņģēliski luteriskās Sv. Trīsvienības baznīcas mācītājs Mārcis Zeiferts. “Tobrīd sapratu, ka mērķis – atjaunot baznīcu – nav un nebūs vienkāršs, jo baznīca nav tikai ēka un mūra sienas, tā ir gadsimtiem sena vēsture, kas mums ikdienā paliek arī neieraudzīta.”

«Ir vienlīdz stulbi dzīvot Amerikā, Padomju Savienībā vai Latvijā, ja tu nevari darīt to, ko tu gribi,» saka skatītāju mīlētais teātra un kino aktieris Mārtiņš Vilsons. Pirmdien, 3. augustā, pulksten 19 viņam pirmizrāde «Willa Teātrī» (Rīgā, K. K. fon Stricka villas zālē) – krievu disidenta Venedikta Jerofejeva loma krievu dramaturga Igora Gatina lugā «Petuški» («Петушки»), ko iestudējis režisors Dž. Dž. Džilindžers.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri un izpētes raksti par visdažādākajām tēmām.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: «Astro’n’out» un «Daddy Was A Milkman», Jankovska un Indzeris, Jēkabsone un Pujāts, Vivaldi un Čaikovskis.

Tradicionāli Ventspils pilsētas svētki ir viens no gaidītākajiem vasaras notikumiem ‒ to apmeklējumu ne tikai ventspilnieki, bet daudzi Latvijas un pat ārvalstu tūristi laikus iezīmē kalendārā. Līdz ar drošības pasākumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai šogad svētki iecerēti citā formātā – mierīgāki, lokalizēti vairākās pilsētas vietās, taču interesanti un aizraujoši. Uguņošana būs!

Reti kurā pilsētā var atrast to vietu, lai droši teiktu – no šejienes tā ir sākusies. Latvijā šāds rets, ja ne vienīgais, gadījums ir Ventspils. Ventspils pils ir senākā un nozīmīgāka celtne pilsētā, pilsētas veidošanās cēlonis un asns, no kura vairāk nekā 700 gadu laikā izaugusi mūsdienu Ventspils.