Lasāmgabali

Ko vērts redzēt, baudīt un piedzīvot Ventspilī.

Piektdien, 31. jūlijā, «Hanzas peronā» pirmizrāde – režisora Vladislava Nastavševa iestudētā Antona Čehova izrāde «Trīs māsas». Māsu tēlos iejūtas aktrises Anta Aizupe (Irina), Inese Pudža (Olga) un Marija Linarte (Maša).

«Straujās vīrusa Covid-19 izplatības dēļ lielai daļai iedzīvotāju nācās pielāgoties jauniem apstākļiem, un mums visiem šis ir bijis emocionāli sarežģīts pusgads,» saka Irēna Cepurīte, kuras jaunākajam dēlam Mārim bija tikai 23 gadi, kad 2018. gada Līgo dienas priekšvakarā, 22. jūnijā, viņš labprātīgi šķīrās no dzīves. Pakārās.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Salmiņš un Kažociņa, Kulakovs un Rajecka, Brekte un Svilāns, Heinrihsone un Laure.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Pamazām pieaug to iedzīvotāju skaits, kas saprot, cik svarīgi ir ievērot zaļu dzīvesveidu, lai celtu gan savas dzīves kvalitāti, gan dzīvotu dabai draudzīgi.

Ceturtdien, 23. jūlijā, pulksten 19 pirmizrāde uz Dailes teātra lielās skatuves – režisores Paulas Pļavnieces jauniestudējums «Sidraba šķidrums», kam dots žanra apzīmējums – «Kauja pie kritenes. Komēdija».

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Mērija Popinsa un Harijs Poters, Daudziņa un Lisners, Fomins un Lūsēns, trīs Osokini un divi Dzudzilo.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

22 stāvus augstais Preses nams tika uzcelts pirms 42 gadiem, dodot mājvietu laikrakstu un žurnālu redakcijām. Tas bija laiks, kad cilvēki pēcpusdienās Rīgā sāka veidot rindu pie avīžu kioskiem, lai nopirktu svaigāko “Rīgas Balss” numuru. Jau vairāk nekā 10 gadus Preses nama augstceltne ir tukša. Taču nu jau vairs ne uz ilgu laiku. Pēc diviem gadiem šajā vietā tiks atvērta moderna viesnīca “Holiday Inn”.

Rīdzinieki un pilsētas viesi noteikti būs pamanījuši, ka katru gadu no pavasara līdz pat vēlam rudenim Rīgas parki, skvēri un dārzi ir koši un ziedoši. Dobēs, ziedu piramīdās, ziedu grozos un vāzēs pavisam kopā iestādītas vairāk nekā 54 tūkstoši vasaras ziedaugu. Par šo krāšņumu rūpējas SIA „Rīgas meži” daļas „Dārzi un parki” dārznieki, kuru darbu atzinīgi novērtējuši gan iedzīvotāji, gan ziedu audzēšanas profesionāļi.

Viens no iecienītākajiem pārtikas produktiem Latvijā noteikti ir kartupelis. Tas ir pagatavojams tik dažādos veidos, ka pirmajā brīdī šķiet ‒ ar šī dārzeņa lietojumu virtuvē vairs nevar pārsteigt. Konditoreja SIA “Ineses tortes” nolēmusi pierādīt, ka kartupelis vēl nav izsmēlis sava lietojuma iespējas. Uzņēmums sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un zemnieku saimniecību “Cīrulīši” nolēmis meklēt biskvīta un putukrējuma alternatīvas no kartupeļiem.

Vārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmssākumi meklējami jau 13. gadsimtā. Tas liecina par Smilteni kā senas un bagātas vēstures pilsētu.

Smiltene šogad svin savu 100. dzimšanas dienu, un par šo svētku režisoru ir izvēlēts smiltenietis Kārlis Anitens, kurš vairākus gadus ir bijis Rīgas svētku galvenais režisors. Smiltenes svētku galvenais vēstījums: «Stipri cilvēki – stipra pilsēta», jo šis stāsts ir par smilteniešiem – par ikvienu un visiem. Jo ikviens, kurš par smiltenieti kļuvis, kļūst stiprs, iespējams, pašam to nemanot. «Tā tas ir bijis, tā tas ir, un tā tam būs būt!» uzsver Kārlis Anitens.

Bābu kakts, Badadīķis, Biezā aste, Sāka lauzs, Bezzobju liekne – tie nav nosaukumi no Harija Potera grāmatām, bet gan apdzīvotas vietas Latvijā ‒ Indrānu, Zvārdes, Dobeles, Mālupes, Zirņu pagastā. Latvijā vārdus dod ne tikai apdzīvotām vietām, ūdenstilpēm un kalniem, bet arī pļavām, grāvjiem, ieplakām, atvariem, avotiem un sēkļiem. Ja kāds Valkas pagastā saka, aiziesim apskatīties Dibenu, tad vietējie saprot, ka domāts ir ezers, nevis kādas dzīvas būtnes ķermeņa daļa.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Segliņa un Andžāns, Vasiļjevs un Heinrihsone, Nastavševs un Antoņenko, Bahs un Vasks.

Sapnī viss liekas skaistāks un krāsaināks, tajā iespējams izdzīvot ikdienā nesavienojamus notikumus. Tāds ir arī Šekspīra “Sapnis vasaras naktī” – romantisks, juteklisks un maģijas pilns. Pakrojas muižā, kurā arī šovasar, iedvesmojoties no Šekspīra lugas, uzplaucis ziedu festivāls, vasaras sapnis ievijies skulptūrās, kas veidotas no 2 miljoniem ziedu.

«Laikā, kad mums, māksliniekiem, tika atņemta jebkāda iespēja būt uz skatuves, es kā mūziķis ļoti daudz patērēju dažādus mākslas pasaules radītos mākslas darbus, un tas šajā mums visiem neierastajā laikā manu garīgo pasauli spēja noturēt labā līdzsvarā. Un tas ir svarīgi – stiprināties garīgi, jo, tikai esot psiholoģiski stabili, mēs varam tikt galā ar jebkuru problēmu un atrast vislabāko loģisko risinājumu, kā neapstāties un dzīvot tālāk,» saka saksofonists un pedagogs Oskars Petrauskis.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Rozentāle un Vizulis, Pauls un Macats, Vazdika un Akuratere

Liepājas unikalitāte slēpjas koka arhitektūrā un sarkano ķieģeļu celtnēs. Tik plaša un labi saglabājusies koka arhitektūra nav nevienā citā Latvijas pilsētā

Nacionālisms vismaz Latvijā ir spējis gandrīz divsimt gadu garumā noturēt Jāņus – seksuālās uzvedības aizliegumu pārkāpšanas svētkus laikā, kad nekādu seksuālo aizliegumu vairs nebija un vēl nebija.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Grūbe un Subatnieks, Lūsēns un Brauns, Rudāne un Paškevičs