Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” ir vieta, kur dienas lielāko daļu pavada ventspilnieki ar īpašām vajadzībām. Aizvadītajā gadā “Cimdiņš” pārcēlās uz jauno mājvietu – ēku Kuldīgas ielā 4.
Senā ēka un iekšpagalms Kuldīgas ielā ir pilnībā atjaunoti un piemēroti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Visā ēkas atjaunošanas procesā, no projektēšanas līdz pat mēbeļu izvietošanai, kopā ar arhitektiem, būvniekiem un interjera speciālistiem iesaistījās arī centra vadītāja Ieva Sāmīte Cērpa, kura neslēpj, ka procesa laikā ir izcīnīts daudz cīņu, jo neviens cits, izņemto tos, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, nespēj iedomāties par visām niansēm.
Pat šķietami tik vienkāršs jautājums kā sanitārās telpas tomēr nav tik vienkāršs. Pirmkārt, infrastruktūrai ir jābūt pilnīgi drošai - nedrīkst pieļaut, ka centra klients tiek izlaists no acīm - vienmēr personāls zina, kur kurš atrodas. “Panācu, ka katrā nodarbību telpā ir sanitārā telpa, jo mūsu klienti nav paredzami - viņi var doties uz sanitāro telpu, bet jau pēc mirkļa būt pavisam kur citur. Savukārt nodarbību vadītājs nedrīkst atstāt citus klientus bez uzraudzības. Varētu šķist, ka sanitāro telpu lielais skaits ir lieka greznība, taču mūsu ieskatā tas ir drošības jautājums. Vienlaikus kāds no darbiniekiem noteikti ir informēts, kurš klients kurā brīdī atrodas sanitārajā telpā. Ja pēc divām minūtēm viņš nav iznācis, ejam lūkot, vai nav kas noticis. Strīdīgs bija jautājums par sarkano auklu, kas būvnormatīvos paredzēta kā palīdzības izsaukšanas instruments, obligātā prasība.
Šeit nāk cilvēki ar autismu, kuriem ļoti patīk kaut ko virpināt un tīt - sarkanā aukla tā vien pati prasās, lai to pavirpinātu, apvītu sev ap kaklu vai kā citādi izmantotu neparedzētiem mērķiem. Tas var novest pie nelaimes gadījuma. Tāpēc esam auklu aizstājuši ar trauksmes pogu.” Vēl viens aspekts, kas noteikumos domāts kā labs drošības risinājums, ir trauksmes signalizācija. Ieva piekrīt, ka brīdinājumam ir jābūt, bet tikai tik skaļam, lai to sadzirdētu centra darbinieki, bet neraisītu paniku klientos - “ja mūsu klientiem sāksies panika, mēs viņus no ēkas ne ar kādiem spēkiem neizvedīsim”.
Jaunajai mājvietai ir liels pluss - te ir labiekārtots pagalms ar baskāju taku, puķu dobēm un daļēji slēgtu nojumi. Visa teritorija ir iežogota, un vārtiņi ir slēgti, turklāt notiek arī videonovērošana - arī tas ir klientu drošības jautājums. Pagalms ir vieta, kur klienti darbinieku uzraudzībā atpūšas vai tiek iesaistīti kādā nodarbībā. Pagalms ar nojumi, ko var izmantot nodarbībām gandrīz visa gada garumā, ir milzīgs ieguvums. Lai gan ēka tikai pērn nodota “Cimdiņa” rīcībā, jau tagad telpu sāk pietrūkt - plānoto 95 cilvēku vietā “Cimdiņš” otrās mājas ir jau 105 klientiem, tāpēc ļoti rūpīgi tiek plānota telpu izmantošana - piemēram, viena grupa dodas pastaigā pilsētā, cita uzturas pagalmā, kamēr trešajiem ir pusdienas laiks, bet ceturtā grupiņa šuj, veido mālā, apmeklē mūzikas terapijas nodarbības vai dara ko citu no plašā nodarbību klāsta. Ieva teic: “Mēs esam pārdomājuši katru centra telpu un mēbeli, tādējādi radot komfortablus apstākļus klientiem un darbiniekiem. Es redzu, ka visas izcīnītās kaujas ir bijušas tā vērtas.”
Jau ilggadēji “Cimdiņam” ir veiksmīga sadarbība gan ar Ventspils pašvaldību, gan Ventspils Sociālo dienestu. Pašvaldība katru gadu piešķir līdzfinansējumu centra darbībai, šogad šim mērķim atvēlēti vairāk kā 190 tūkst. eiro.
“Cimdiņš” ir otrās mājas ļoti dažādiem cilvēkiem - ar garīga rakstura traucējumiem, ar funkcionāliem traucējumiem, redzes un dzirdes invalīdiem, kā arī cilvēkiem ar ļoti smagu slimību un pat tiem, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe. Ieva atzīst, ka tradicionāli dienas centros neuzņem ļoti smagus pacientus un netiek nodrošināta paliatīvā aprūpe, taču “Cimdiņā” tieši šie cilvēki ir prioritāte numur viens. Viņiem ir iekārtota speciāli pielāgota telpa, kur nepieciešamības gadījumā var arī atgulties. Katram klientam ir vismaz viens aprūpētājs, kurš ir gatavs reaģēt ļoti dažādās krīzes situācijās - ja nepieciešams, tiek piesaistīts vēl kāds cilvēks no personāla vai izsaukti mediķi. Centrs ir piesaistījis aprūpētājus, kuri savu darbu zina, kā arī visiem centra darbiniekiem tiek rīkoti izglītojoši kursi, kuros māca, kā rīkoties katrā situācijā, kā sniegt palīdzību vienas vai citas diagnozes cilvēkiem. Dienas centrs ir kā glābiņš piederīgajiem - viņi var strādāt, jo no plkst. 8 līdz 17 aizbilstamais tiek rūpīgi pieskatīts. Kopumā šo “Cimdiņa” pakalpojumu izmanto 15 ventspilnieku ģimenes.
Vaicāta, vai izdodas piesaistīt darbiniekus tik specifiskai jomai kā dienas atbalsta centrs, Ieva neslēpj: “Nav viegli! Startējām Nodarbinātības valsts aģentūras projektā, kurā vajadzēja nokomplektēt darbinieku grupu ar diviem pieaugušajiem cilvēkiem ar invaliditāti un sešiem jauniešiem līdz 29 gadu vecumam, dodot iespēju šiem cilvēkiem iegūt darba pieredzi. Trīs mēnešu laikā mums šo grupu izdevās nokomplektēt, jo jauniešiem šis darbs reti kuram ir pie sirds. Jā, es piekrītu, ka darbs ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir gan emocionāli, gan fiziski ļoti smags - ne visi to var izturēt. Lepojamies ar “Cimdiņa” kolektīvu, ar kopīgi paveiktajiem darbiem ventspilnieku labā. Katrs mūsu darbinieks ir vērtība, lai kvalitatīvi piepildīta ikdiena vestu pretī jauniem mērķiem un sasniegumiem.”
