Novados

Notekūdeņu monitoringam un notekūdeņu “biobankas” infrastruktūras izveidei Covid-19 vīrusa klātbūtnes noteikšanai un profilaksei 2021. gadā kopumā rezervēti 550 000 eiro.

Laikazīmju vērotājs Vilis Bukšs teic, ka šogad pavasaris nesteigsies, toties vasara būs jauka. Kā viņš to zina? Izrādās, ka paskatoties uz lāstekām.

Pēdējo trīs gadu laikā pētnieki atklājuši 42 iepriekš nezināmus pilskalnus, kas ir daudz vairāk, nekā pētniekiem to izdevās izdarīt laikā no Otrā pasaules kara līdz mūsdienām. Jaunatklājumu skaits, visticamāk, vēl pieaugs, jo teju ik nedēļu no senvēstures entuziastiem pienāk ziņas par iespējamiem, līdz šim nezināmiem pilskalniem Latvijā, kas lāzerskenēšanas zemes reljefa kartēs parādās kā seniem nocietinājumiem līdzīgi zemes virsmas pārveidojumi.

Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs (PIUAC) jau kopš 1995. gada ir viens no atbalsta mehānismiem, ko pašvaldība piedāvā sabiedrības tālākizglītībai, konkurences spēju uzlabošanai darba tirgū, kā arī pārkvalifikācijai un uzņēmējdarbības attīstībai, akcentējot rūpes par mazajiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Intervija ar AS “Agrofirma Tērvete” valdes locekli Daini Dominieku.

Daudziem Dobeles vārds asociējas ar ceriņiem. Šobrīd ceriņu krūmi dus zem sniega segas un gaida pavasari, lai priecētu ar savu ziedu smaržu un krāšņo izskatu. Taču arī šobrīd – ziemas vidū – var doties pastaigā pa Dobeli un apskatīt vairākas interesantas vietas un objektus. Var arī atlikt šīs skaistās pilsētas apmeklējumu uz pavasari, kad Dobelē un tās apkārtnē ziedēs ne tikai ceriņi.

Intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.

2004. gadā arhitekta Pētera Blūma iniciētais Dobeles Livonijas pils saglabāšanas koncepts ar oficiālo nosaukumu “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ir noslēdzies. Gluži kā Fēnikss no pelniem ir atdzimusi Dobeles pils kapela. Tagad, kaut arī atdzīvināta ir tikai celtnes daļa, to vairs grūti dēvēt par pilsdrupām, bet gluži neviļus un pamatoti gribas dēvēt par pili.

Intervija ar AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētāju Kristapu Amsilu.

Slimnīcās situācija ir stabilizējusies, un visus Covid-19 pacientus, kuriem nepieciešama aprūpe stacionārā, slimnīcas ir spējīgas uzņemt, norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Taču nav izslēgts, ka Latvijā Covid-19 izplatība nevis mitēsies, bet kļūs straujāka Covid-19 jaunā paveida dēļ, kas pirmoreiz konstatēts Lielbritānijā, bet nupat atklāts arī viena pacienta analīžu paraugā Latvijā. Prognozes, izplatoties lipīgākajam Covid-19 paveidam, nav iepriecinošas – tad pacientu skaits slimnīcās februāra beigās pārsniegtu piecus tūkstošus.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina “Lursoft” pētījums. Trīs pašvaldībās – Ciblas, Rugāju un Zilupes novados – pērn nav izveidojies neviens jauns uzņēmums. Tai pašā laikā pagājušajā gadā, par spīti krīzei, likvidēto uzņēmumu skaits ir bijis pat mazāks nekā 2019. gadā, kad tika likvidēts rekordliels uzņēmumu skaits.

Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ierobežojusi tirdzniecību un mainījusi iepirkšanās paradumus, bet arī koriģējusi veikalu attīstības plānus, lielāku uzsvaru liekot uz e-komerciju. Neskatoties uz to, arī šogad tiek plānots Latvijā atvērt jaunus veikalus.

AS “Daugavpils satiksme” kopš 2017. gada īsteno projektu “Videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstība Daugavpils pilsētā” Nr. 4.5.1.1/16/I/003, lai veicinātu videi draudzīga sabiedriskā transporta veida izmantošanu un pasažieru skaita pieaugumu videi draudzīgā sabiedriskajā transportā Daugavpilī.

Ruslans Smolonskis ir perspektīvs un apņēmības pilns jaunais soļotājs, kurš šobrīd trenējas trīskārtējā olimpisko spēļu dalībnieka Modra Liepiņa vadībā. Sportists ir iekļauts Latvijas olimpiskās vienības, Ventspils olimpiskās vienības un Ventspils augstas klases sportistu sagatavošanas centra sastāvā, viņš saņem atbalstu arī kā sporta skolas «Spars» sportists.

Mēs lepojamies ar to, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, tādēļ ir svarīgi zināt, ka ļoti nozīmīga loma šajā apstāklī ir “Latvenergo” Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES), kura ierindojas starp pašām lielākajām Eiropas Savienībā. Šomēnes aprit 55 gadi, kopš 1965. gadā tika iedarbināts pirmais no desmit Pļaviņu HES hidroagregātiem, tāpēc aicinām atskatīties vēsturē, kā tapa Latvijas energosistēmai un visai ekonomikai tik nozīmīgā ražotne.

Salaspils uzņēmēju biedrība (SUB) ir uzņēmēju klubs, kas apvieno 52 uzņēmējus Salaspilī. Biedrības biedri kopumā nodarbina 2500 cilvēkus, un to kopējais gada apgrozījums sasniedz 450 miljonus eiro. Startējot Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atklātā konkursā ko organizēja BDR “Stopiņu un Salaspils partnerība”, Salaspils uzņēmēju biedrība ir guvusi atbalstu Koprades telpas izveidošanai.

Daugavpilī ir viens no lielākajiem Covid-19 saslimstības rādītājiem. Tas sagādā papildu slodzi arī pašvaldību darbā – daudzi jautājumi jārisina nekavējoties, jārūpējas, lai iestādes arī attālināti sniegtu iedzīvotājiem vajadzīgos pakalpojumus, skolas būtu pietiekami labi tehnoloģiski aprīkotas un pedagogi saņemtu maksimālu morālo un materiālo atbalstu. Iepriekšējos gados pašvaldības uzsāktā jauno mediķu stipendiju programma ir milzīgs ieguvums šodienas apstākļos. Intervija ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Igoru Prelatovu.

Tuvojoties gada izskaņai, tradicionāli ir pieņemts uz brīdi apstāties un novērtēt aizvadītos notikumus, kā arī iezīmēt tos, kas sagaidāmi nākotnē. Beidzoties vienam un tuvojoties nākamajam Eiropas Savienības septiņu gadu finanšu plānošanas periodam, kārtējo reizi izglītības, tai skaitā augstākās izglītības jomā esam nokļuvuši pārmaiņu laikā, ko iezīmē Augstākās izglītības pārveides programmas uzsākšana Eiropas telpā.

Latvijas vecpilsētu lielā sāpe ir vēsturisko ēku stāvoklis – daudzām no tām ir īpašnieki, kuri nevar atļauties ieguldīt ēku arhitektoniskajā izpētē un atjaunošanā, tāpēc nami pamazām iet bojā. Pašvaldības šo problemātiku risina dažādi – Ventspils izvēlējusies ceļu, lai ieguvēji būtu visi – pilsētnieki, kuri var baudīt vēsturisko ēku atjaunoto burvību; māju īpašnieki, kuriem tiek samaksāta ēkas brīvā tirgus vērtība un tiek noņemtas rūpes par īpašuma tālāko likteni; uzņēmēji, kuriem pieejamas telpas vēsturiskās mājās, kuras atrodas stratēģiski izdevīgās vietās; pašvaldība, kurai ar mūsdienīgām ofisu telpām ir iespēja pilsētai piesaistīt jaunus darba devējus.

Saulkrasti asociējas ar jūru, sauli, smilšainu pludmali, Džeza festivālu un citām lietām, kas liek justies labi – tā ir vieta, ko vasarā izvēlas pludmales cienītāji, vasarnieki un atpūtnieki, taču šeit ir daudz arī vietējo iedzīvotāju, kuriem ir citas intereses un lielie atbraucēju pūļi nemaz nav pa prātam. Pašvaldībai vienlīdz jādomā gan par vietējo iedzīvotāju interesēm, kuri vēlas ne tikai sakārtotu infrastruktūru, bet arī labu un pieejamu izglītības sistēmu, aktīvu biznesa vidi, sporta un kultūras pasākumus. Šobrīd Saulkrastu novads ir jaunu izaicinājumu priekšā, jo pēc Administratīvās teritoriālās reformas Saulkrastiem tiek pievienoti arī Sējas novads un Skultes pagasts, kuru specifika ir atšķirīga. Sarunā ar Saulkrastu novada domes priekšsēdētāju Normundu Līci ieskicēsim šodienas aktualitātes un nākotnes vīzijas.

SIA “Amazone” piedāvā augstas kvalitātes lauksaimniecības tehniku, servisa pakalpojumus un rezerves daļas. SIA “Amazone” ir oficiālais importētājs tādiem zīmoliem kā “Amazone”, “Krone”, “Steyr”, “Grimme”, “Lechler”, “Walterscheid”, kā arī visā Latvijā pārstāv firmu “Mepu”. “Amazone grupa lv” apvieno SIA “Amazone”, SIA “Upeskalni AB” un SIA “Precīzo tehnoloģiju skola”. Intervija ar “Amazone grupa lv” līdzīpašnieci Baibu Mikālu.

Kultūras cilvēkiem visās to izpausmēs šis gads ir bijis viens no smagākajiem. Daudzi saka: kultūra nav pamatvajadzība, tāpēc koncertu, teātru un citu pasākumu nepieejamība, kā arī netikšanās dažādos kolektīvos – koros, ansambļos, amatierteātros, orķestros un tamlīdzīgi nav uzskatāma par traģēdiju un nopietnu problēmu. Taču Latvijas sabiedrībā kultūrai ir ļoti liela nozīme, un to apliecina ārkārtīgi lielais kultūras pasākumu apmeklētāju un pašdarbnieku skaits. Kultūrai mūsu zemē ir spēcīgas saknes, un tā jākopj arī ekstrēmos apstākļos. Pat kara laikā kori dziedāja, aktieri spēlēja un dejotāji dejoja.