Novados

Pretstatā Rīgas augstākajām amatpersonām, kas nav atteikušās no algas pieauguma nākamgad (vismaz pagaidām), Alūksnes un Ķekavas domes priekšsēdētāji un citas pašvaldības amatpersonas ir iesaldējušas savas algas šā gada līmenī, lai ietaupītu naudu pašvaldības budžetā un solidarizētos ar saviem iedzīvotājiem.

2022. gada pavasarī Ventspilī plānots apmeklētājiem atvērt Zinātnes un inovāciju centru, kurš solās būt viens no modernākajiem un aizraujošākajiem šāda tipa centriem Eiropā, tas attiecināms gan uz centra arhitektūru, gan saturu. Pagājušajā ceturtdienā Ventspils Digitālais centrs un Ventspils pilsētas dome parakstīja līgumu ar pretendentu apvienību SIA DJA, SIA "Solavi" un SIA "Jura Podnieka studija" par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra eksponātu ražošanu un uzstādīšanu.

Vecauces baznīcas jaunā vadība pieprasījusi izvākt no dievnama līdzšinējā draudzes priekšnieka režisora un literāta Māra Druvas iekopto kultūrtelpu, kas guvusi pozitīvu atpazīstamību arī ārpus Auces luterāņu kopienas. Te savāktās vēstures liecības, aucēniešu relikvijas, un organizētie pasākumi vēl pērn baznīcai ļāva dižoties konkursā “Kilograms kultūras” kā nozīmīgākajai kultūrvietai Zemgales reģionā. Tagad konstatēts, ka šī kultūrtelpa un arī tās radītājs kaitē baznīcas interesēm.

Covid-19 straujā izplatība uzlikusi milzīgu slogu visai Latvijas veselības aprūpes sistēmai, tostarp reģionālajām slimnīcām, kuras cenšas ārstēt pacientus līdzvērtīgi Rīgas universitāšu klīniskajām slimnīcām. Par aktuālo situāciju saruna (24.11.2020.) ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.

Latvijas Mežizstrādātāju savienība vērsusies pie Satiksmes un Zemkopības ministrijām ar rosinājumu palielināt baļķvedēju maksimālo pieļaujamo svaru līdz 60 tonnām un sastāvu garumu līdz 24 metriem. Ceļu uzturētāju pirmā reakcija gan ir noraidoša.

Deputāta Jura Pūces melu skandāla dēļ daudziem nepamanīta palikusi Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai izveidota digitāla rīka iedarbināšana. Speciālā datu karte sniedz salīdzināmu informāciju par ikvienu Latvijas miestu gan tā pašreizējās, gan arī jaunajās robežās. Problēma tik tā, ka šai kartē parādītos trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus nebūs iespējams īstenot, ja pašvaldībām nākamgad tiks ievērojami samazināti budžeti.

Apvienojot Gulbenes novada valsts ģimnāzijas un Gulbenes 2. vidusskolas kapacitāti, ir izveidota vēl spēcīgāka un daudzpusīgāka mācību iestāde – Gulbenes novada vidusskola, kas darbu uzsāka šajā mācību gadā. Jaunā skola ir progresīva tāpēc, ka skolēniem piedāvāts plašs programmu un izvēļu spektrs, sniedzot iespēju vidusskolēniem mācīties atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem.

Kopš 2014. gada atkritumu apsaimniekošanu Gulbenes novadā veic SIA „Pilsētvides serviss”. Aptauja oktobrī par iedzīvotāju apmierinātību ar pakalpojumu sniedzēju liecina, ka 92,4% sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu Gulbenes novadā vērtē kā kvalitatīvu vai labu.

SIA „Rubate metal” ir dibināta 2006. gadā un šajā laikā ir attīstījusies par modernu metālapstrādes kompāniju, kas sniedz pakalpojumus dažādu metāla izstrādājumu izgatavošanā, kā arī virza tirgū pašu inženieru izstrādātus produktus.

Intervija ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu.

Gulbene ir tipiska Latvijas pilsēta ‒ ar 1‒2 stāvu apbūvi, ar padomju tipveida dzīvojamo māju kvartāliem un pilsētas centru, taču neapšaubāmi ar savu īpatnējo noskaņu un skaistumu. Taču tās vēsture mērāma vairāku gadsimtu garumā. Gulbene pirmo reizi rakstos minēta 1224. gadā Tālavas zemju dalīšanas līgumā, kad to piešķīra Rīgas bīskapam. Gulbenes pirmsākumi meklējami Krustalīces ielokā, kur kādreiz atradies latgaļu pilskalns. 14.‒16. gs. šajā pašā vietā bijusi Rīgas virsbīskapa mūra pils.

Gulbenes novads lepojas ar daudzveidīgu un interesantu tūrisma piedāvājumu.

Latvijā piecās administratīvajās teritorijās – Daugavpilī, Ludzā, Rēzeknē, Laucesas pagasta Mirnijā un Naujenes pagasta Vecstropos – atrodas 18. novembra ielas. Krāslavā ir 18. novembra laukums. Visas šīs vietas ir Latgalē.

Pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu dēļ būtiski palielinājusies interese par atpūtu dabā. Diemžēl komplektā ar šo interesi nāk arī plastmasas pudeles, ietinamais papīrs un citi atkritumi, kas paliek dabā.

Par spīti vairāku ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierinātu pašvaldību pieteikumiem Satversmes tiesā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pauž, ka pašvaldības atzinīgi vērtē ministrijas darbu, sagatavojot metodiskos materiālus reformas ieviešanai. Šogad šim mērķim iztērēti 1,05 miljoni eiro, bet nākamgad reformas realizēšanā paredzēts ieguldīt 8,03 miljonus eiro.

Ārkārtas situāciju Latvijā ietekmē arī arvien pieaugošā slodze uz veselības aprūpes sistēmu, un viens no iemesliem ir mediķi, kuri paši saslimuši ar Covid-19 vai koronavīrusa dēļ atrodas pašizolācijā.

Sarunā ar Neatkarīgo bijušais Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ķeguma nodaļas biedrs un bijušais Ķeguma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Smirnovs atklāj, kādas izjūtas Bordāna partijas spices augstprātība, ignorējot ierindas biedrus, radījusi partijas nodaļā un kādēļ partiju pamet tās biedri.

„Pirms ķeramies klāt celtnei, mums ir jāsaprot, cik tā ir svarīga ne tikai kā ēka: mums ir jāzina tās vēsturiskā, sakrālā, arhitektoniskā, izglītojošā nozīme,” teic mācītājs Artis Eglītis. „Ķerties klāt” – tas nozīmē vispirms saglābt to, kas glābjams, respektīvi, izdarīt pašu nepieciešamāko, tālāk jau saprast, ko darīt, lai celtni atjaunotu tiktāl, ka vairs nebūtu jābaidās, ka tā sabruks zem gadsimtu skaita.

Gaidāmā nodokļu reforma ne tikai bez žēlastības nogriezīs autoratlīdzības saņēmēju ienākumus, bet arī smagi skars pašnodarbinātos. Īpaši tos, kuri nopelna nedaudz. Piecu bērnu mamma Ilze Mežniece pēc konsultācijas ar Finanšu ministriju par gaidāmās nodokļu reformas ietekmi uz viņas ienākumiem saprata, ka par viņas vēlmi turpināt strādāt viņa tiks sodīta. Izklausās absurdi? Bet kā lai savādāk nosauc jauno kārtību, kas paredz, ka nodokļi pašnodarbinātajam būs jāmaksā pat tad, ja nebūs ieņēmumu. Ņemot vērā Covid-19 attīstību, iespēja kādus mēnešus palikt bez ienākumiem Ilzei ir reāla. Sarunā ar Neatkarīgo viņa atklāj, kas, viņasprāt, ir lielākas briesmas ‒ Covid-19 vai gaidāmā nodokļu reforma.

Intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.

Šajā apkures sezonā lētākā apkure ir Aizkrauklē, kur par siltumu ir jāmaksā 35,45 eiro par megavatstundu. Tas ir teju divas reizes lētāk nekā Saulkrastos un Zvejniekciemā, kur apkures tarifs ir 69,98 eiro par megavatstundu.

Kamēr meža nozare ar vides organizācijām gadiem kaujas par to, cik resnus kokus drīkst mežā zāģēt, cik sakoptiem jābūt izcirtumiem un daiļām jaunaudzēm, Ministru kabinets faktiski atļāvis mežu likvidēt ‒ kokus aizstāt ar vēja turbīnām. Mežos tagad ir atļauta industriāla apbūve, kas radikāli mainīs Latvijas ainavu.