4.lapa
Šogad aprit 200 gadu kopš ievērojamā beļģu izcelsmes franču romantisma komponista Sezāra Franka dzimšanas, un piektdien, 22. aprīlī, pulksten 19 koncertzālē «Lielais dzintars» Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Andra Vecumnieka vadībā šo nozīmīgo gadskārtu atzīmēs, atskaņojot komponista simfoniju Reminorā.
Sezāra Franka simfonija Reminorā ir simfoniskā repertuāra pērle un hrestomātisks darbs, kas jāiepazīst ikvienam mūzikas mīļotājam.
«Manuprāt, šis ir darbs, kas pelnījis daudz biežāku dzīvi un vietu uz mūsu skatuvēm, jo tā tiešām ir viena no romantisma simfonijas pērlēm, diemžēl nepelnīti piemirsta un mazāk spēlēta. Turklāt šogad tiek atzīmēta šī ļoti nozīmīgā franču komponista 200. dzimšanas diena,» saka diriģents un profesors Andris Vecumnieks (attēlā). Viņš turpina: «Kas interesanti - lai gan pie Sezāra Franka absolūtiem šedevriem pieskaitāmi daudzi darbi, šķiet, vērtīgākais un varbūt pavisam maz zināmais ir viņa ērģeļmūzika. Komponists pats ir bijis ērģelnieks, un, klausoties viņa orķestra mūziku un it sevišķi šo simfoniju, tas ir ļoti jūtams. Ērģeļu skaņa ir klātesoša, tā ir šīs simfonijas skaniskais pamats. Un ne velti - ērģeles Sezāram Frankam noteikti nozīmēja daudz vairāk par vienkārši mūzikas instrumentu. Tās faktiski bija viņa dzīvesveids un domāšana.»
Koncerta programmā iekļauti arī divi Vīnes klasiķa Volfganga Amadeja Mocarta skaņdarbi - uvertīra operai «Lučio Silla», savukārt kulminācijā skanēs Mocarta «Sinfonia Concertante» obojai, mežragam, fagotam un klarnetei ar orķestri.
«Šajā koncertsimfonijā instrumenti darbojas kā līdzvērtīgi partneri, un Mocarta prasme personificēt solistus, personificēt katru instrumentu un zināmā mērā pat piedāvāt tādu operiskās dramaturģijas, saspēles un teatralitātes noskaņu ir ļoti rosinoša,» saka diriģents Andris Vecumnieks.
Mocarta «Sinfonia Concertante» Liepājas Simfoniskais orķestris izpildīs kopā ar obojistu Mārtiņu Zālīti, klarnetistu Kārli Catlaku, fagotistu Arti Zēnu un mežradznieku Ingu Novicānu, kas ir ne vien šī orķestra koncertmeistari savu instrumentu grupās, bet zināmi arī ar savu aktīvo koncertdarbību pūšaminstrumentu ansambļa «Kurland Quintet» sastāvā.
Sākotnēji šo darbu Mocarts 1778. gadā Parīzē rakstījis obojai, mežragam, fagotam un flautai, taču šādā versijā «Sinfonia Concertante» publikai nav tikusi spēlēta, un līdz ar to arī oriģinālā partitūra tika pazaudēta. Skaņdarbs, kādu to pazīstam šodien, kļuva zināms 1869. gadā un sākotnēji tika nekritiski pieņemts kā nedaudz atšķirīga Mocarta zaudētā darba versija. 20. gadsimta 30. gados mūzikas pētnieki šādu pieņēmumu sāka apšaubīt, tomēr «Sinfonia Concertante» savu popularitāti ir saglabājusi arī mūsdienās, un tā tiek regulāri izpildīta koncertzālēs visā pasaulē.
