Pasaulē gaidāms narkotiku mega pieplūdums

Kokas plantācijas Kolumbijā plaukst un zeļ, nodrošinot labu peļņu narkotiku tirgoņiem.  © AFP/Scanpix

Kolumbijā pagājušajā gadā strauji pieaugušas gan platības, kurās tiek kultivēti kokas augi, gan saražotā kokaīna apjoms. Valsts jaunā kreisi noskaņotā valdība atzinusi, ka līdzšinējā cīņa pret narkobaroniem, kas Kolumbijā lielākoties notikusi, pamatojoties uz ASV amatpersonu ieteikumiem, nav devusi rezultātus, tādēļ vēlas mainīt stratēģiju. Taču Vašingtonā bažījas, ka mazāk stingra vēršanās pret kokas audzētājiem novedīs pie vēl lielāka narkotiku daudzuma nonākšanas tirgū.

ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs (UNODC) paziņojis, ka platība, kurā tiek audzēta koka, Kolumbijā pieaugusi no 143 000 hektāriem 2020. gadā līdz 204 000 hektāriem pērn. Attiecīgi palielinājies arī izgatavotā kokaīna daudzums - no 1010 līdz 1400 tonnām. Lielākā daļa šo narkotiku galu galā nonāk ASV vai Eiropā, kur pēc kokaīna ir liels pieprasījums. UNODC uzsvērusi, ka 21 gada laikā kopš tiek novērota situācija, tik daudz kokaīna gadā Kolumbijā vēl nebija izgatavots.

Ziņojums tika prezentēts Kolumbijas galvaspilsētā Bogotā, un, kā vēsta AFP, valsts tieslietu ministrs Nestors Osuna, sacījis - šie skaitļi nepārprotami liecina, ka līdzšinējās metodes narkotiku ražošanas apkarošanā nav bijušas efektīvas. Viņš paziņojis, ka valdība jau nodarbojas ar jaunas politikas izstrādāšanu, gan uzreiz uzsverot, ka vismaz pagaidām nav runas nav kokaīna legalizēšanu. Šādas bažas bija radušās pēc vairākiem prezidenta Gustavo Petro (viņš amatā stājās augustā, kļūstot par pirmo kreisā spārna līderi Kolumbijas vēsturē) izteikumiem, kuros prezidents aizrunājies līdz tam, ka paziņojis, ka kaut kad nākotnē kokaīna tirdzniecībai būtu nepieciešams noteikt skaidri saprotamu regulējumu.

Iepriekšējās labējās valdības regulāri rīkoja policijas un armijas reidus pret narkobaroniem, taču šie savstarpējie kari noveda tikai pie upuru skaita palielināšanās, turklāt lielākoties cieta ne jau turīgie plantāciju vai laboratoriju īpašnieki, bet gan vienkāršie zemnieki, kuriem kokas audzēšana ir izdzīvošanas jautājums. Runa nav tikai par gūto peļņu, kas ir nesalīdzināmi lielāka, nekā audzējot citas, legālas, lauksaimniecības kultūras. Kolumbijā visu kokas audzēšanu kontrolē nelegāli, taču labi bruņoti grupējumi (gan kreisie, gan labējie), un zemnieki vienkārši nevar nepildīt viņu rīkojumus, bailēs par savām dzīvībām.

Ko tad piedāvājis jaunais prezidents? Pirmkārt, tā būtu amnestija visiem narkotiku izgatavošanas biznesā iesaistītajiem, kuri padosies varasiestādēm un pārtrauks šo rūpalu. Kolumbijas aizsardzības ministrs Ivans Valeskess Reuters stāstījis, ka mērķis ir pārliecināt dažādo bruņoto grupējumu līderus nolikt ieročus un pārtraukt noziedzīgo darbību. Viņš arī uzsvēris, ka teritorijas, kuras pametīs šī narkomafija, nekavējoties savā kontrolē pārņems valsts bruņotie spēki, jo pretējā gadījumā ir liels risks, ka tās centīsies pakļaut kāds cits grupējums. Valsts arī plāno iegādāties plašas aramzemes platības, ko varētu piešķirt zemniekiem ar nosacījumu, ka viņi pāriet uz legālu kultūru audzēšanu. Jāpiebilst, ka kreisi noskaņotais Petro uzskata līdzšinējās varasiestādes par līdzvainīgām zemnieku nedienās, jo tās nav spējušas nodrošināt, lai viņi varētu izdzīvot nepārkāpjot likumu. Turklāt laikā līdz 2015. gadam viņu apstrādātā zeme sistemātiski indēta, jo kokas plantācijas lielākoties tika iznīdētas, tās no gaisa apsmidzinot ar herbicīdiem.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.

Svarīgākais