Spriedze uz Serbijas un Kosovas robežas pieņemas spēkā

Serbijas armijas karavīri un viņu bruņojumā esošās haubices netālu no robežas ar Kosovu © AP/Scanpix

Situācija uz Serbijas un Kosovas robežas kļuvusi ļoti draudīga pēc tam, kad Serbijas armija izsludinājusi paaugstinātu kaujas gatavību pierobežā dislocētajās vienībās, bet serbu medijos aizvien biežāk parādās ziņas, ka Kosovas valdības spēki plāno uzbrukt Belgradas neatzītās valsts ziemeļos dzīvojošajiem etniskajiem serbiem. Uz savaldību abas puses aicinājusi gan Eiropas Savienība, gan Kosovā dislocētās NATO misijas KFOR vadītāji.

Serbijas premjere Ana Brnabiča jau pagājušonedēļ paziņoja, ka situācija esot "uz bruņota konflikta robežas", bet prezidents Aleksandrs Vučičs izteicies, ka Belgrada darīs visu, kas ir tās spēkos, lai aizsargātu Kosovas ziemeļos dzīvojošos serbus, raksta AP. Pirmdien Raskas pilsētā, kas atrodas pavisam netālu no Serbijas un Kosovas robežas (tur dislocētas Serbijas bruņoto spēku kaujas spējīgākās vienības) bija ieradies gan aizsardzības ministrs Milošs Vučevičs, gan armijas ģenerālštāba priekšnieks Milans Mojsilovičs, kuri pārbaudījuši serbu spēku gatavību.

Saskaņā ar Vučiča rīkojumu, jau visdrīzākā laikā no 1500 līdz 5000 vīriem tiks palielināts armijas īpašo uzdevumu vienību personālsastāvs. Amatpersonas Kosovas galvaspilsētā Prištinā norāda, ka šāds kontingents parasti tiek izmantots uzbrukuma operācijās. Serbija, atsaucoties uz vienu no ANO rezolūcijām jau aicinājusi KFOR dot atļauju serbu apdzīvotajā reģionā Kosovas ziemeļos ievest aptuveni 1000 karavīrus, kuri garantētu serbu civiliedzīvotāju drošību, taču NATO attieksme pret šo priekšlikumu ir skaidri noraidoša, norāda BBC. Lieki sacīt, ka arī Kosovas varasiestādes kategoriski iebilst pret serbu spēku iespējamu ievešanu savā teritorijā. "Serbiem vienreiz būtu jāsaprot, un domāju, ka Vučičs to pats ļoti labi apzinās - Serbijas armijas klātbūtne Kosovā beidzās 1999. gadā," īsi pirms Ziemassvētkiem uzrunā Kosovas parlamenta deputātiem sacījusi prezidente Vjosa Osmani.

Kosovas amatpersonas uzskata - ņemot vērā ES un NATO nostāju, diez vai Belgrada riskēs ar atklātu konfrontāciju, sūtot savus spēkus pāri robežai. Tajā pašā laikā saglabājas varbūtība, ka tā mēģinās slepus iefiltrēt labi bruņotus un apmācītus kaujiniekus Kosovas teritorijā, kur to uzdevums varētu būt dažādu diversiju un provokāciju veikšana, kā arī Kosovas serbu musināšana uz nepakļaušanos varasiestādēm. Šādas aizdomas pastiprina arī Serbijas iekšlietu ministra Bratislava Gasiča sacītais, ka, "saskaņā ar operāciju plānu" arī iekšlietu struktūras vienības, kas atrodas Kosovas pierobežā, tiek piekomandētas Bruņoto spēku ģenerālštābam.

AFP atgādina, kas Serbija joprojām neatzīst savas bijušās provinces Kosovas 2008. gadā pasludināto neatkarību, un nekas neliecina, ka Belgradas pozīcija varētu mainīties. Serbijas piektās kolonnas lomu pilda aptuveni 120 000 Kosovā (pavisam šajā valstī ir aptuveni 1,8 miljoni iedzīvotāju) dzīvojošie serbi. Nopietnākās raizes gan sagādā tie vairāk nekā 40 000 serbi, kuri kompakti dzīvo valsts ziemeļos pie pašas Serbijas robežas. Novembrī viņi paziņoja, ka pārtrauc darbu vietējās policijas un tiesas struktūrās, decembrī, būvējot barikādes un bloķējot ceļus, panāca, ka Kosovas varasiestādēm nākas uz nākamā gada aprīlī pārcelt plānotās municipālās vēlēšanas, bet tagad apsūdz Kosovas varasiestādes diskriminācijā un vēršas pret likumīgās varas pārstāvjiem, kā arī apdraud KFOR spēkus, par ko svētdien pārliecinājās apšaudītie Latvijas karavīri, kas ir šīs misijas sastāvā.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.

Svarīgākais