Igaunijas prezidents Alars Kariss aizgājušā gada beigās intervijā sabiedriskajai televīzijai ETV+ paziņojis, ka neredz ne mazākā iemesla, lai cīnītos pret kādām valodām, tajā skaitā krievu valodu.
Taču viņš arī uzsvēris, ka nesen parakstītais likums par pāreju uz mācībām igauņu valodā pieņemts visu valsts pilsoņu - gan igauniski runājošo, gan to, kuriem dzimtā valoda ir cita - interesēs.
"Vienmēr esmu bijis pārliecināts - jo vairāk valodu cilvēks zina, jo labāk. Nu, vismaz līdz tam laikam, kamēr mums galvās neievietos mikroshēmas un mēs nespēsim automātiski saprast citas valodas," viņš sacījis. Tā bija valsts vadītāja atbilde uz jautājumu - vai viņš piekrīt tam, ka beidzamajā laikā Igaunijas sabiedrībā aizvien lielāku popularitāti iegūst viedoklis, ka kā otro svešvalodu nevajadzētu izvēlēties krievu valodu, kā tas pašlaik ir daudzās Igaunijas skolās. "Neredzu iemesla, lai cīnītos ar valodām. Krievu valoda pati par sevi ir kultūras valoda, taču, ja to vēlas apgūt, tad mācības diemžēl jāsāk agrāk, jo tajā ir cits alfabēts, to ir grūtāk iemācīties - nu vismaz tā saka skolotāji," izteicies Kariss.
Lai gan prezidents (viņš pats arī lieliski pārvalda krievu valodu, taču uzsvēris, ka sen nav tajā praktizējies) bijis ļoti diplomātisks, ETV+ norāda, ka viņa atbildes vedina uz domām - Kariss neuzskata, ka kaut kādā veidā būtu nepieciešams noteikt regulējumus, kādas svešvalodas un kādā apjomā skolās mācīt. Vienlaikus viņš norāda, ka attieksme pret krievu valodu sabiedrībā mainās un pie tā vainojama Krievijas agresija pret Ukrainu. "Skaidrs, ka no krievu valodas lietošanas atsakās ukraiņi, kuri to iepriekš izmantoja. Tāpat man ir pazīstami krievi, kuri kara pret Ukrainu dēļ vairs nevēlas runāt savā dzimtajā valodā. Taču domāju, ka tā ir pārejoša parādība, reakcija, ko pašlaik nosaka karš. Pie kaut kā vainot valodu nav vērts," viņš izteicies.
Žurnālists Andrejs Titovs atgādinājis, ka vēl pirms gada Kariss norādījis, ka Igaunijā visās skolās ātri pāriet uz apmācību tikai igauņu valodā neizdosies, jo trūkst skolotāju ar labām igauņu valodas zināšanām. Var strīdēties par to, kas tiek uzskatīts par “ātri”, bet kas par “lēni”, taču pirms Ziemassvētkiem prezidents izsludināja grozījumu likumā, kas nosaka procedūru pārejai uz mācībām igauņu valodā. Tas paredz, ka jau no 2024./2025. mācību gada uz apmācību tikai igauņu valodā pāries bērnudārzi un sākumskolu 1. un 4. klases. No 2024. līdz 2030. gadam vidējās izglītības līmenī mācību aktivitātes, kas nav igauņu valodā, var veidot līdz 40% no mācību apmēra. Līdz 2030./2031. mācību gadam pāreja uz mācībām tikai igauņu valodā jānodrošina 10. klasei, 11. klasē tā jānodrošina līdz 2031./2032. mācību gadam un 12. klasē - līdz 2032./2033. mācību gadam. Arodizglītībā grozījumi attieksies uz tiem, kas mācās programmās ar vidējo izglītību.
Titova jautājums bija - vai tiešām šī gada laikā likumprojekts, ko prezidents savulaik nosauca par "nesagatavotu", ir tik būtiski mainīts un vai tiešām nez no kurienes uzradušies skolotāji, kuri spēs bērniem dot pietiekamas zināšanas valsts valodā? Karisa atbilde bijusi visai izvairīga - viņš teicis, ka galveno uzmanību nepieciešams pievērst nevis izvirzītajiem termiņiem, bet gan tam, lai agri vai vēlu sasniegtu cerēto rezultātu. "Jā, skolotāju kā trūka pirms gada, tā trūkst arī tagad, un problēma samilst. Taču, par laimi, mums valstī ir skolotāji, kuri pašlaik nestrādā skolās, un, iespējams, mūsu uzdevums ir piedabūt viņus atgriezties. Dažiem, domāju, pietiks ar īsiem papildu kursiem, lai atkal varētu mācīt skolēnus," sacījis prezidents.