Itāļu anarhisti cīnās par cietumā mocītā līdera tiesībām

Demonstranti Romā mudina mīkstināt cietumā esošā anarhistu līdera ieslodzījuma režīmu © ZUMA Press/Scanpix

Pagājušās nedēļas nogalē vairākās Itālijas pilsētās – Romā, Milānā, Neapolē, Parmā un Pizā – notikušas anarhistu protesta akcijas, kuru dalībnieki pieprasījuši mīkstināt ieslodzījuma režīmu viņu notiesātajam ideoloģiskajam vadonim Alfredo Kozpito, kurš jau vairāk nekā 100 dienas ievēro badastreiku. Kopš pagājušā gada nogales fiksēti arī desmitiem anarhistu uzbrukumu Itālijas diplomātiskajām, ekonomiskajām un kultūras pārstāvniecībām ārzemēs.

55 gadus vecais Kozpito ieslodzīts cietumā uz trīsdesmit gadiem, jo atzīts par vainīgu divos skaļos noziegumos. 2006. gadā viņš bijis viens no līdzdalībniekiem Fosāno pilsētas (Pjemontas reģionā) policijas akadēmijas spridzināšanā, bet 2012. gadā piedalījās kāda AES inženiera nolaupīšanā un iešāva viņam kājā. Lai gan Kozpito nav veicis nevienu slepkavību, prokuratūrai bija pamatotas aizdomas, ka viņš saistīts ar vēl virkni anarhistu pastrādāto noziegumu, ar ko arī izskaidrojams ilgais cietumsods, kāds nereti Itālijā netiek piespriests pat slepkavām.

Pagājušā gada maijā, kad kļuva zināms, ka Kozpito cietumā sacerējis rakstus, mudinot anarhistus uz vardarbīgu rīcību (tie tika publicēti gan nelielā tirāžā iznākošās avīzēs, gan internetā), Itālijas varas iestādes nolēma viņam piemērot pašu stingāko ieslodzījuma režīmu. Saskaņā ar kriminālkodeksā rakstīto, šo pantu sauc par 41 bis, un tas tiek attiecināts uz īpaši bīstamiem noziedzniekiem, ja pastāv bažas, ka, pat atrodoties ieslodzījumā, viņi var dot rīkojumus savu grupējumu pārstāvjiem. Tikties pat ar ģimenes locekļiem viņiem atvēlēts ne vairāk kā stundu mēnesī, tikpat ilgas ir atļautās telefonsarunas, lielākā daļa laika jāpavada kamerā vienam pašam, bet ikdienas pastaiga ilgst tikai stundu. “The Guardian” raksta, ka pašlaik Itālijas cietumos sodu šādos apstākļos izcieš 750 cilvēku - ja atskaita četrus, kuri notiesāti par terorismu (tas attiecas arī uz Kozpito), pārējie ir organizētās noziedzības grupējumu jeb bēdīgi slavenās itāļu mafijas darboņi.

Kozpito uzskata, ka viņam šis režīms piemērots nepamatoti, un kopš pagājušā gada oktobra turpina badastreiku, kura laikā pārtiek vien no ūdens, cukura un medus. Šajos mēnešos viņš zaudējis vairāk nekā 40 kilogramus svara un knapi spēj pārvietoties, informējuši notiesātā advokāti. Anarhista veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ viņš no cietuma Sardīnijā pagājušonedēļ pārvests uz ieslodzījuma vietu Milānā, kur esot labāka medicīniskā aprūpe. Pašlaik tiek plānots, ka 7. martā tiesa skatīs Kozpito aizstāvju prasību par ieslodzījuma apstākļu mīkstināšanu, taču advokāti bažījas, ka viņu klients līdz tam laikam var nenodzīvot.

Anarhistiem nav centralizētas organizācijas, taču Kozpito tiek uzskatīts par vienu no šīs kustības Itālijā vadošajiem teorētiķiem un arī praktiķiem, raksta AP, norādot, ka viņš ir labi pazīstams arī pasaules anarhistu aprindās. Tieši tādēļ protesti pret apstākļiem, kādos viņš tiek turēts ieslodzījumā, notikuši ne tikai Itālijā, bet arī citās valstīs. Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni sacījis, ka kopš pagājušā gada novembra notikuši uzbrukumi Itālijas pārstāvniecībām Spānijā, Grieķijā, Vācijā, Šveicē, Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē un Bolīvijā. Visnopietnākais incidents noticis Atēnās, kur nenoskaidroti uzbrucēji aizdedzinājuši Itālijas vēstnieces Grieķijā automašīnu, bet pēc tam ievietojuši tā arī neeksplodējušu spridzekli viņas garāžā. Janvāra nogalē Berlīnē aizdedzināta Itālijas diplomātiskajam dienestam piederoša automašīna, bet Barselonā vairāki cilvēki naktī izsituši logu Itālijas konsulātam, iekļuvuši ēkā un uz tās sienām atstājuši uzrakstus, kuros pausts atbalsts itāļu anarhistam. Tajāni brīdinājis, ka itāļu diplomātiem un pārstāvjiem ārzemēs jābūt uzmanīgiem, jo līdzīgi uzbrukumi var atkārtoties. Atšķirībā no citiem teroristu grupējumiem anarhisti gan parasti cenšas neapdraudēt cilvēku dzīvības, taču tas negarantē, ka viņu vardarbīgie uzbrukumi vienmēr beigsies bez cilvēku upuriem.

Itālijas pretterorisma vienība “Digos” izmeklē pagājušajā nedēļā piesūtītos draudus Boloņas laikrakstam “Il Resto del Carlino”, kuros pausts brīdinājums par “nopietnu uzbrukumu”, Turīnā

aizdedzināti mobilā sakaru torņa kabeļi, bet Romā tā sauktais Molotova kokteilis jeb pudele ar degmaisījumu iesviesta policijas iecirknī. Situācija vēl nav kļuvusi tik draudīga kā pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu nogalē, kad teju ik dienas anarhisti un kreisā spārna ekstrēmisti rīkoja uzbrukumus, taču pamazām jau tai tuvojas.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.

Svarīgākais