Valdības maiņa Moldovā – atbilde uz Krievijas radītajiem draudiem

Topošais Moldovas premjers Dorins Rečeanu līdz šim pildījis prezidentes Maijas Sandu galvenā padomnieka drošības jautājumos pienākumus © EPA/Scanpix

Lai gan novērotājiem no malas varēja šķist, ka Moldovas premjeres Natālijas Gavrilicas demisija, par ko tika paziņots piektdien, ir negaidīta, tālākie notikumi liecina, ka tas bijis labi pārdomāts solis ar mērķi lielāku uzmanību pievērst valsts drošībai un Krievijas radītajam apdraudējumam.

Ekonomisti Gavrilicu premjera amatā nomainīs Augstākās Drošības padomes sekretārs Dorins Rečeanu, kurš iepriekš pildījis arī iekšlietu ministra pienākumus.

Par viņa nominēšanu šim amatam prezidente Maija Sandu paziņoja tikai pāris stundas pēc Gavrilicas demisijas, turklāt uzsvēra, ka šī kandidatūra jau ir saskaņota ar Rīcības un solidaritātes partiju (PAS), kurai parlamentā ir pārliecinošs vairākums - 63 no 101 deputātu mandāta, raksta AP. Saskaņā ar likumu premjera amata kandidātam valdības sastāvs apstiprināšanai parlamentā jāiesniedz 15 dienu laikā. Taču Moldovā valda pilna pārliecība, ka jaunā valdība savus pienākumus varēs sākt pildīt jau šīs nedēļas otrajā pusē, sarunā ar “Reuters” sacījis Kišiņevas Eiropas politikas un reformu institūta analītiķis Julians Groza, kurš savulaik bijis Moldovas ārlietu ministrs.

Viņš uzskata, ka piektdien notikušās pārmaiņas veiktas ar mērķi piešķirt valdībai jaunu enerģiju un ne par kādu politisko krīzi, ko tik labprāt redzētu prokrieviskie spēki, nav pat vērts runāt. Prezidentes ātrā reakcija uz Gavrilicas demisiju liecina, ka tā nav bijusi negaidīta, turklāt ļoti ticami, ka notikusi pēc pašas Sandu iniciatīvas. Ne par kādiem skandāliem vai domstarpībām vismaz oficiālie paziņojumi neliecina.

Sandu izteikusi pateicību Gavrilicai, kura premjeres amatā bija kopš 2021. gada augusta, norādot, ka valdība veiksmīgi darbojusies laikā, kad krīzes sekojušas viena pēc otras - sākot ar Covid-19 pandēmiju un beidzot ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un pret Maskavu noteiktajām sankcijām, kas spēcīgi ietekmējušas arī Moldovas ekonomiku. “Valsts tika vadīta atbildīgi. Pie mums ir stabilitāte, miers un attīstība, lai gan bija spēki, kas cerēja uz karu un bankrotu,” sacījusi Sandu. Gavrilica, skaidrojot atkāpšanos, savukārt norādījusi, ka pašlaik Moldovai nākas saskarties ar pavisam citām problēmām nekā tad, kad viņa stājās premjeres amatā. Krievijas iebrukums Ukrainā radījis nopietnas bažas par to, vai Kremlis pie viena nemēģinās pārņemt kontroli arī pār Moldovu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušonedēļ, uzstājoties Eiropas Parlamentā, paziņoja, ka “Moldovas iznīcināšanas” plāns Maskavai patiešām ir un Ukrainas izlūkdienesti visu par to savākto informāciju jau nodevuši saviem Moldovas kolēģiem. Iebrukuma sākumā pastāvēja lielas bažas par to, ka Krievijai izdosies ieņemt Ukrainai piederošo Melnās jūras piekrasti, izveidojot koridoru līdz pat Moldovai, un tad šīs valsts neatkarība karātos mata galā. Krievu militārie panākumi gan nebija ne tuvu cerētajiem, taču Moldovas stabilitāte tiek šūpota konsekventi. Līdz pat karam valsts bija pilnībā atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm, un to samazināšana izraisījusi gan ekonomikas lejupslīdi, gan strauju inflāciju, jo energoresursi nu jāmeklē citur un par krietni augstākām cenām. Savukārt lielu daļu elektroenerģijas Moldova saņem no Ukrainas, un Krievijas raķešu triecieni pa šīs valsts energosistēmas objektiem noved pie elektrības padeves pārtraukšanas arī Moldovā. Papildus tam vēl lielā inflācija, nepieciešamība palīdzēt bēgļiem no Ukrainas...

Šo situāciju nekavējas izmantot prokrieviski noskaņotie spēki, kuru pirmajās rindās ir trimdā dzīvojošā oligarha Iliana Šora atbalstītāji, kas darbojas Kremļa interesēs un kopš pagājušā gada rudens rīko mītiņus, pieprasot atteikšanos no virzības uz Eiropu un attiecību uzlabošanu ar Maskavu. Ne jau velti Gavrilica norādījusi: “Ja mūsu valdībai pašu mājās būtu tikpat liels atbalsts, kādu mums izrāda Eiropas partneri, mēs uz priekšu varētu virzīties tālāk un ātrāk.”

“Moldova pašlaik ieiet jaunā fāzē, kurā galvenā prioritāte ir mūsu drošība,” - šis Gavrilicas izteikums, šķiet, vislabāk raksturo iemeslu, kādēļ Moldovā bija nepieciešama valdības maiņa. Maskava nevēlas samierināties ar to, ka Moldova pērn kļuva par Eiropas Savienības kandidātvalsti. Tās ārlietu ministrs Sergejs

Lavrovs apsūdzējis Rietumus, ka tie cenšoties noskaņot Moldovu pret Krieviju, un jāatgādina, ka pirms iebrukuma Ukrainā Kremlis arī izplatīja līdzīgas apsūdzības rietumvalstīm.

Lai gan 48 gadus vecais topošais premjers Rečeanu ir nācis no informācijas tehnoloģiju profesionāļu rindām, viņam ir gana liela pieredze drošības jautājumos. No 2012. līdz 2015. gadam viņš bija Moldovas iekšlietu ministrs un veica būtiskas reformas šajā ministrijā. Beidzamajā laikā Rečeanu vadījis Drošības padomi un bijis prezidentes galvenais padomdevējs drošības jautājumos. Pēc nominēšanas premjera amatam viņš paziņojis, ka jaunajai valdībai būs trīs prioritātes: kārtība un disciplīna, ekonomika, kā arī miers un stabilitāte. Bet Moldovas stratēģiskais kurss paliek nemainīgs, un tas paredz integrēšanos Eiropas Savienībā, raksta “Reuters”.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.