Kipras jaunais prezidents centīsies steidzināt salas atkalapvienošanu

Jaunievēlētā Kipras prezidenta Nika Hristodulida piekritēji gaida ziņu par viņa uzvaru vēlēšanās.  © EPA/Scanpix

Sarunas par kopš 1974. gada sašķeltās Kipras atkalapvienošanu būs viens no šīs valsts jaunievēlētā prezidenta Nika Hristodulida mērķiem. 49 gadus vecais bijušais ārlietu ministrs, kurš savulaik piedalījies arī sarunās ar starptautiski neatzītās Ziemeļkipras turku republikas pārstāvjiem, gan uzsvēris, ka ANO būs nepieciešams izstrādāt jaunu situācijas noregulējuma plānu, jo līdzšinējais īsti neapmierina ne vienu, ne otru konfliktā iesaistīto pusi.

Svētdien Kiprā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā Hristodulidi atbalstīja 51,9% vēlētāju, turklāt balsotāju aktivitāte bija samērā augsta - 72,4%, raksta AFP. Līdz pat nesenam laikam jaunievēlētais prezidents bija ilgus gadus pie varas esošās konservatīvās partijas DISY biedrs, taču pagājušajā gadā partijā notika šķelšanās, un Hristodulidis no tās izstājās. Prezidenta vēlēšanās viņš piedalījās kā neatkarīgais kandidāts, savukārt viņa sāncensis Andrejs Mavrojannis bija nodrošinājies ar kreisi noskaņotās Progresīvās darbaļaužu partijas (AKEL), atbalstu. Pēc tam, kad vēlēšanu pirmajā kārtā fiasko piedzīvoja DISY kandidāts, šī partija oficiāli paziņoja, ka balsošanas otrajā kārtā neatbalsta nevienu no pretendentiem. Tomēr desmit gadus amatā pavadījušais prezidents Niks Anastasiadis šo neitralitātes politiku faktiski pārkāpa, vairākās intervijās norādot, ka kreisi noskaņotā un ar Krieviju labas attiecības meklējošā Mavrojaņņa ievēlēšana par prezidentu Kiprai nekā laba nedos.

Kā norāda Reuters, jaunievēlētais valsts līderis plāno ievērot to pašu kursu, ko līdzšinējais prezidents, un nekādas dramatiskas izmaiņas Kiprā nav gaidāmas. Kā vienu no savām galvenajām stratēģiskajām prioritātēm Hristodulidis minējis Kipras apvienošanu. Sala ir sašķelta kopš 1974. gada, kad reaģējot uz tās dienvidos dzīvojošo grieķu centieniem pievienoties Grieķijai, Turcija ieveda savu karaspēku turku apdzīvotajos salas ziemeļos. Tur proklamēto Ziemeļkipras turku republiku kā neatkarīgu valsti atzinusi vien Ankara, taču ar tās atbalstu (un vairāk nekā 35 000 Turcijas armijas karavīriem, kuri dislocēti Kipras ziemeļos) pilnīgi pietiek, lai šis valstiskais veidojums spētu funkcionēt.

Ar ANO starpniecību izstrādāti jau vairāki plāni, kas vērsti uz salas apvienošanu, taču allaž kaut kas tajos nav apmierinājis te vienu, te otru pusi. 2017. gadā jau šķita, ka izdosies panākt vienošanos, taču teju vai pašā beidzamajā brīdī sarunas, kurās Kipru tolaik pārstāvēja tieši Hristodulidis, atkal nonāca strupceļā. Kopš tā laika abu pušu pozīcijas ne tikai nav tuvinājušās, bet pat attālinājušās. Kipras grieķi uzstāj uz federālas valsts veidošanu, kurā turku apdzīvotajām teritorijām tiks garantēta ievērojama patstāvība un autonomija, savukārt Ziemeļkipra ar Ankaras atbalstu sliecas uz divu valstu modeli. Hristodulidis paudis gatavību sarunu atsākšanai, taču uzsvēris, ka pirms tam ANO būtu jāizstrādā jauns plāns, kas vismaz konceptuāli apmierinātu abas puses.

BBC raksta, ka Kipras jaunajam prezidentam nāksies risināt līdzīgas problēmas kā citu Eiropas valstu vadītājiem. Lai gan šī valsts nebija tik ļoti atkarīga no Krievijas energoresursiem, arī Kiprā inflācija pēdējā gada laikā strauji augusi un jau sasniegusi divciparu skaitli. Ar dzīves dārdzības pieaugumu neapmierinātie ļaudis arī bija jaunievēlētā prezidenta sāncenša galvenie atbalstītāji, taču jāatgādina, ka tieši kreisi noskaņotā valdība pirms vairāk nekā desmit gadiem Kipru noveda līdz nopietnai ekonomiskajai krīzei brīdī, kad citur Eiropā tai lielu priekšnoteikumu nebija. Cita problēma, ko Hristodulidim nāksies risināt sadarbībā ir Eiropas Savienību ir nelegālās imigrācijas pieaugums. Un visbeidzot, no jaunā prezidenta gaida, ka viņš izlēmīgi pieliks punktu tā dēvētajai zelta pasu sistēmai, pateicoties kurai beidzamajos gados Kipras pilsonību ieguvuši tūkstošiem cilvēku (ļoti daudzi no Krievijas), kuru kapitālu izcelsme ir miglā tīta.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.